Mūsu dienaskārtībā ir turpināt uzsākto procesu, par kuru nobalsojis lielais vairums „Pilsoniskās savienības” biedru – „Vienotības” kā vienas partijas izveidi. Lai tā notiktu, nepieciešams, lai JL un SCP apspriestu mūsu izvirzītos noteikumus un spētu pieņemt kompromisa lēmumu to ieviešanā, nevis automātiski noraidītu jebko no mūsu piedāvātā. .Rezultātā „Vienotībā” varētu realizēt vismaz lielāko daļu no tiem PS darbības mehānismiem, kas iedibināti demokrātiskas un valstiski domājošas partijas esamības garantēšanai. Kā piemēru varu minēt partijas biedru reālo darbību un tuvināšanos partijas valdei, nepārtrauktas demokrātiskas diskusijas partijas biedru listē, kurā partijas vadošie politiķi bieži vien spiesti pieņemt lēmumus, kuros biedri uzstāj uz stingra viedokļa ieturēšanu. Varu minēt partijas nepārtraukto cīņu par līdzekļu piesaistes caurspīdīgumu un partijas principu saglabāšanu, neiesaistoties mūžīgajā oligarhu sponsorēto grupējumu aplī. Protams, mēs varam piesaistīt līdzekļus, bet ne tādā apjomā, ka šie līdzekļu devēji kļūst par mūsu partijas akciju kontrolpaketes turētājiem. Mēs drīkstam lobēt, bet nedrīkstam pārkāpt sarkanās līnijas, kuras nosaka kur ir lobisms, kur koruptīvs darījums. Ir vēl daudzi ļoti svarīgi uzstādījumi, starp kuriem viens no vissvarīgākajiem – lēmumu pieņemšanas mehānisms.
Kas notiks tad, ja „Jaunais laiks” šos priekšlikumus neņems vērā un drīzāk pazudinās „Vienotību”, nekā piekritīs "Pilsoniskās savienības” vērtību sistēmas pārnešanai uz jauno partiju? Patiesībā, manuprāt, galvenais jautājums ir: Vai maz ir iespējams pieņemt „Pilsoniskās savienības” vērtības, ja vairāk kā 10 gadus esi Latvijas reālpolitikas dalībnieks? Ar to es saprotu visu līdzšinējo Saeimu politisko partiju piederēšanu pie kādas no dažām Latvijas interešu grupām. Vai maz iespējams tā pa īstam pārgrupēties?
Tehniski ir iespējams. Ticu un ceru, ka lielais vairums „Jaunā laika” un arī „Sabiedrības citai politikai” biedru spēs to izdarīt arī pēc būtības un spēs noturēt mugurkaulu un pārgrupēties turpmākai kopīgai – demokrātiskai un godīgai nākotnes politikas realizācijai.
Visa līdzšinējā partiju apvienības „Vienotība” darbība iezīmē diezgan grūtu un sarežģītu polittehnoloģiju, kas prasa milzu enerģijas patērēšanu deķa raustīšanā apvienības iekšienē. Šī deķa raustīšanas rezultātu izjūt Latvijas pilsoņi, jo politiskā efektivitāte mazinās. Nav iespējams simtprocentīgi realizēt efektīvu valsts pārvaldi. Arī no ārpuses vieglāk sist „Vienotību”, kas nav līdz galam vienota. Jūs teiksiet – tad vienojaties, tautas kalpi! Ko jūs ņematies?
Es atbildēšu – vienoties var, bet maksāt par to ar savu sirdsapziņu, ideāliem un principiem, mēs neesam gatavi.
Visbēdīgākais šinī procesā ir tas, ka reāli visi mēs riskējam pazaudēt Latviju, jo gan mūsu kreisajā flangā, gan korumpētajā „nacionālajā” buržuāzijā ir sākusies ļoti kaismīga flirtēšana ar Kremļa saimniekiem. Dod Dievs mums noturēties.