Izstāde īstenota ciešā sadarbībā ar Itālijas kolēģiem – Boloņas Nacionālās pinakotēkas direktoru profesoru Luidži Fikači un mākslas zinātnieku Andželo Macu. Tā tiek pieteikta kā viens no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē Kultūras programmas daudzajiem notikumiem.
"Šāda veida materiāls Rīgā faktiski nav rādīts. Tas nenozīmē, ka mums pašiem kolekcijā nav atsevišķu meistaru darbu, bet šādā komplektācijā un periodā mēs tos neesam redzējuši," Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce šo izstādi dēvē par "skatītājiem dotu fantastisku iespēju".
Izejot cauri stilizētam veco itāļu muzeju pagalmam – skatuvei ar citronkociņu, (izstādei īpašu tēlainību piešķir arhitektes Liesmas Markovas interjera akcenti), skatītājs nonāk ekspozīcijā, kur pretim urbjas daudzi acu pāri, no majestātiskiem pašapzinīgiem augstmaņiem un dāmām līdz nevainīgiem, naudas un varas smagumu nepazīstošiem dzidriem bērnu skatieniem.
Ekspozīcijas kodolu veido Boloņas Nacionālās pinakotēkas kolekcija, kam pievienojas citu pilsētas muzeju darbi. Portrets ir žanrs, kas ļauj izsekot itāļu glezniecības meistarības izaugsmei lielajā stilu daudzveidībā vairākās mākslinieku paaudzēs. Izstādi ievada Lavīnijas Fontanas (1552–1614) darbi, kura savos slavenajos portretos pārņem XVI gadsimta manieristu eleganci, kas vienlaikus balansē un pārsteidz ar apģērba smalkuma atveidi un personāžu psiholoģisko tēlu atklāsmi.
"XVII gadsimta pēdējās desmitgadēs Boloņas glezniecība piedzīvo nozīmīgu revolūciju itāļu un Eiropas mākslā. Boloņas pilsētā meklējams mākslas progresa aizsākums, kas atstāja ietekmi uz Romu un daudzām citām Eiropas pilsētām nākamajos divos gadsimtos. Šo tradīciju aktualizē savam laikmetam moderni domājošie Annibale Karači, viņa brālis Agostīno un brālēns Ludoviko. Autori realitāti tver ļoti jūtīgi, pavērdami jaunas iespējas Itālijas glezniecības attīstībai," ar ekspozīciju iepazīstina direktore.
Tā nav nejaušība, ka Rīgas biržā skatāmi Boloņas muzeju dārgumi. 1785. gadā Kurzemes hercogs Pēteris, ceļojot pa Eiropu, iemīlēja šo pilsētu un nolēma nodibināt mākslas prēmiju Boloņas Mākslas akadēmijā. Prestižā balva ieguva nosaukumu Concorso Curlandese un pastāvēja vēl ilgi pēc tam, kad Kurzemes hercogiste jau bija aizmirsta.
"Tā bija tiešām bauda šo nedēļu strādāt kopā. Tās bija neiedomājami intelektuālas sarunas," Daiga Upeniece kā augstāko punktu sagatavošanas procesā izceļ brīdi, kad Luidži Fikači Rundāles pilī ar Imantu Lancmani franču valodā pārsprieduši dzīves jēgu. "Kaut ko tādu piedzīvot ir vērts!" Direktore uzsver, ka šobrīd jūtas daudzkārt drošāk par to, ko īsti no itāļu kultūrmantojuma muzejs glabā. Ar itāļu kolēģiem kopīgi pārlūkoti Biržas krājumi. Savukārt izstādes atklāšanas dienā klātesošie itāļu kuratori augstu novērtēja Rīgas biržas kolekciju un Latvijas kolēģu zināšanas un aizrautību.
Tuvākie saistītie pasākumi: 14. februārī plkst. 16 ceļotāju klubā Terra incognita/Nezināmā zeme – lekcija Itālijas mīti un leģendas – senā Turīnas līķauta pēdās: nodarbību vada Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Jānis Priede. Pieteikšanās: e-pasts: [email protected]