Runāt par Zemessardzi patiesībā nozīmē runāt par atjaunotās neatkarīgās Latvijas Republikas 20 gadu vēsturi. Ja pasekojam Zemessardzes attīstībai šajā laikā, tad skaidri redzam gan savus centienus aizsargāt valsti, gan savu patriotismu un pašaizliedzību, gan savas problēmas, kas visbiežāk saistītas ar naudas trūkumu vai atšķirīgu izpratni dažos ne visai būtiskos jautājumos.
Iespējams, Zemessardze visvairāk ir cietusi no biežajām izmaiņām dažādos normatīvajos aktos, kas regulē tās darbību, no centieniem arvien ieviest kādas pārmaiņas. Ceru, ka tagad, kopš spēkā stājies jaunais Zemessardzes likums un veiktas nozīmīgas strukturālās reformas pašā aizsardzības nozarē, šīs nemitīgās pārmaiņas apstāsies, dodot vietu Zemessardzes nostiprināšanai un attīstībai.
Kā zināms, šā gada maijā Saeima ir pieņēmusi jauno Zemessardzes likumu, kas stājies spēkā šomēnes – 1. septembrī – un ir aizstājis 1993. gadā pieņemto novecojušo likumu. Lai nu kā, bet pēc daudzajām diskusijām, ieteikumiem un priekšlikumiem, ko izteica gan Zemessardzes vadība, gan paši zemessargi, mums ir izdevies ar jauno likumu noteikt ļoti daudzas svarīgas lietas. Viena no pašlaik aktuālākajām – zemessargiem ir noteiktas sociālās garantijas, lai vienādos apstākļos tās būtu vienādas ar karavīra sociālajām garantijām.
Tāpat noteikts, ka jāievieš terminēts līgums par dienestu Zemessardzē, kā arī noteikta izdienas aprēķināšanas un piemērošanas kārtība, kas līdz šim zemessargiem nebija. Likums atrisina un precizē arī citus būtiskus jautājumus — noregulē Zemessardzes veterānu jautājumu, pielīdzina zemessarga zvērestu karavīra zvērestam, nosaka dienesta pakāpju piešķiršanu virsniekiem speciālistiem, precizē zemessargu iecelšanu amatos, kā arī nosaka iespēju sūtīt zemessargu komandējumā dienesta pienākumu pildīšanai.
Aizsardzības ministrija turpinās atbalstīt Zemessardzi, jo īpaši brīdī, kad jaunais likums ir spēkā un reformas jau aiz muguras. Tādēļ vidēja termiņa darbības stratēģijā, ko ministrija ir iesniegusi Starptautiskajam Valūtas fondam, ir norādīts uz kompensāciju un sociālo garantiju atjaunošanu zemessargiem.
Atcerēsimies, ka Zemessardze ir galvenā Nacionālo bruņoto spēku saiknes ar sabiedrību nodrošinātāja. Piedevām tas ir svarīgs atbalsts pašai armijai. Tieši zemessargi ir tie, kas pirmie iesaistās pazudušu cilvēku meklēšanā, sprādzienbīstamo priekšmetu neitralizēšanā, kā arī sniedz atbalstu pašvaldībām plūdu un citu dabas katastrofu gadījumos. Kad redzam šos vīrus uniformās, zinām, ka mums palīgā ir ieradušies mūsu bruņotie spēki. Zemessargi pēc mūsu iestāšanās NATO ir apmācīti arī tam, lai garantētu sabiedroto spēku savlaicīgu uzņemšanu Latvijā krīzes gadījumā. Tas ir uzdevums, kura nozīmi nevar pārvērtēt, un zemessargi šīs savas prasmes jau regulāri pārbauda militārajās mācībās.
Šodien mūsu zemessargu skaits ir apmēram tāds pats kā Zemessardzes dibināšanas laikā – 1991. gadā – ap 10 tūkstošiem. Taču pēdējos gados atkal ir vērojama liela gados jaunu cilvēku interese par dalību Zemessardzes organizācijā, un mēs arī turpinām uzņemt arvien jaunus zemessargus. Runājot ar šiem gados jaunajiem valsts patriotiem, esmu gan sajutis arī nedrošību par Zemessardzes nākotni. Laikam nav bijis tāda posma 20 gados, kad kāds palaikam nebaumotu vai nebiedētu ar Zemessardzes izformēšanu.
Vēlos skaidri pateikt – šādas runas nav pamatotas nedz ar kādu aizsardzības plānošanas uzdevumu, nedz ar mūsu vēsturiski izveidoto aizsardzības modeli. Latvijas aizsardzības doktrīna paredz aktīvu pilsoņu iesaistīšanos savas valsts aizsargāšanā. Tieši tāpēc 2011. gada aizsardzības budžeta plānošanā neviena nostādne neparedz Zemessardzes darbības samazinājumu. Tiem, kas izteikuši vēlmi samazināt aizsardzības budžeta līdzekļus uz zemessargu un jaunsargu rēķina, es saku kategorisku nē! Šādi apsvērumi nav ne konstruktīvi, ne militāri pamatoti.
Kā zināms, būt par zemessargu nav ne vaļasprieks, ne „vīru rotaļas”. Tā ir nopietna atbildība par valsts aizsardzību gan civilajā, gan militārajā jomā. Liels paldies Zemessardzei par entuziasmu un patriotismu! Turpināsim kopīgiem spēkiem kliedēt mītus par Zemessardzes likteni un apzināsimies realitāti!