Tumšas noskaņas mūzikā var būt tikai izkārtne? Nez vai, tomēr no angļu grupas Editors biogrāfiskajiem aprakstiem vismaz viņu karjeras pirmajos desmit gados dveš tāds auzu tumes miers, par kādu savulaik tika stāstītas anekdotes un kurš mūsdienās, kad vai katram britu mūziķim karjeras kāpnēs iebūvēts kāds dzeltens skandāla ķieģelis, jau šķiet aizmirsies.
It kā atklājot, ka mūzikas tehnoloģijas, ko Stefordšīras Universitātē bija izvēlējušies studēt četri angļu jaunieši, tomēr nav tas īstais karjeras lauciņš, viņi 2002. gadā nodibināja grupu Pilot un sāka spēlēt koncertus. Puiši uzreiz ķērās arī pie sevis reklamēšanas, izplatot Stefordā uz sienām simtiem uzlīmju ar jautājumu – kas ir Pilot? Šis darbs gan izrādījās veltīgs, jo nosaukums Pilot, protams, mētājas uz katra stūra – izrādījās, tāds jau bijis kādai septiņdesmito gadu skotu grupai –, un kvartets sāka citu nosaukumu meklējumus, līdz nonāca pie Editors.
Pa iemīto taciņu
Tie, protams, ir meli, ka mūzikas tehnoloģijas šos puišus neinteresēja, – patiesībā viņi, tās nedaudz apguvuši, nolēma ķerties uzreiz vērsim pie ragiem, liekot savas zināšanas lietā, paralēli nepametot studijas un tās arī pabeidzot. Viņi ierakstīja dziesmas un ielika tās internetā, kā dara daudzi, turpat arī paliekot, bet Editors paveicās – viņus atskaņoja BBC Radio 1 raidījums par grupām, kurām vēl nav līguma ar ierakstu kompānijām. Tobrīd pasaulē savu slavas gājienu, izraisot jaunā gadu tūkstoša garage rock revival vilni, bija sākušas Ņujorkas grupas The Strokes un Interpol, tāpēc ierakstu kompānijas meklēja jaunos talantus, kas varētu skriet pa amerikāņu iemīto taciņu, arī Anglijā un grupā Editors saskatīja labu potenciālu. Editors debijas albums The Back Room (2005) tika "iebarots" publikai lēni, bet neatlaidīgi.
Ar katru izdoto singlu tas atkārtoti kāpa uz augšu Lielbritānijas pārdoto albumu topā, nokļūstot pat līdz otrajai vietai. Nu grupai vairs nenācās iesildīt Puressence, Oceansize vai Franz Ferdinand – viņi jau bija kungi paši savos koncertos un spēlēja lielākajos festivālos ne tikai Eiropā, bet arī Amerikā. Turpmākie Editors albumi automātiski nokļuva britu visvairāk pārdoto albumu saraksta pašā augšgalā.
Kas ir Joy Division?
"Tādām grupām kā Joy Division un Echo and the Bunnymen nevar būt tiešas ietekmes uz mūsu mūzikas stilu, jo tās ir pārāk vecas," tā Editors izteicās, kad kritiķi viņus salīdzināja ar šīm grupām.
Daļēja taisnība jau viņiem ir – iepriekšminētās grupas Interpol un The Strokes, kas kalpoja par ķēdes posmiem no sešdesmito gadu garāžroka cauri septiņdesmito un astoņdesmito gadu mijas postpankrokam, jaunajam vilnim un darkwave līdz mūsdienām, lika Editors priekšā jau izsijāto un mūsdienu vajadzībām pielāgoto pagātnes mantojumu. Grupa patiešām ir tipisks mūsdienu produkts – tā nerakstīja savas dziesmas, visiem dalībniekiem sanākot kopā mēģinājumu telpā. Solists Toms Smits sacerēja dziesmas vienatnē uz klavierēm vai akustiskās ģitāras, ierakstīja tās un nosūtīja pārējiem grupas biedriem, kuri tās noveda līdz Editors dziesmu skanējumam. Pirmajos divos albumos dominēja ģitāras un sintezators veidoja tikai fonu, bet trešajā – In This Light and on This Evening (2009) – skanējums krasi mainījās: sintezatori izvirzījās priekšplānā, un līdz ar dzīvajiem sitamajiem instrumentiem tika izmantota bungmašīna.
Nolaupītā sinestēze
Nopietns pavērsiena punkts grupas darbībā bija galvenā ģitārista un taustiņinstrumentālista Krisa Urbanoviča aiziešana muzikālu domstarpību dēļ. Piedevām Urbanovičam esot bijusi sinestēze – spēja, piemēram, skaņas vai temperatūras izmaiņas redzēt kā krāsas –, kas tiek uzskatīta par psihoneiroloģisku slimību, bet radošos procesus tā varētu ietekmēt arī pozitīvi, ja to prot pareizi izmantot. Te nu sākās problēmas un depresija – bez aizgājušā grupas biedra Editors ilgi nespēja atrast savām jaunajām dziesmām īsto skanējumu, lietas vairs negāja no rokas kā kādreiz, kad vokālists aizsūtīja pārējiem dziesmas pa e-pastu un tās drīz bija gatavas.
Beigu beigās grupai tomēr izdevās savākties – Urbanoviča vietā tagad spēlē divi jauni dalībnieki, un piedevām vēl ierakstā izmantoti klasiskie stīgu instrumenti. Rezultāts šī gada jūnijā iznākušajā albumā The Weight of Your Love, kas ierakstīts magnetofona lentē un lielākoties dzīvajā, ir drūmāks par drūmu – dodoties uz Palladium, noteikti nevajadzētu aizmirst mājās kabatlakatiņus, lai būtu kur noslaucīt asariņas, arī iepriekšējo gadu hiti Bullets, Munich, Blood, Smokers Outside the Hospital Doors, Papillon, An End Has a Start, protams, neizpaliks.
Editors
Koncertzālē Palladium Rīga 1.X plkst. 20
Biļetes Biļešu servisa tīklā Ls 20–24