Festivālā, ko rīko Latvijas koncerti, varēs baudīt gan simfonisko, gan kamermūziku. Dzirdēsim tikko Grammy balvu ieguvušo Latvijas Radio kori, šā gada Lielajai mūzikas balvai izvirzīto klarnetistu Egīlu Šēferu ar domubiedriem, mūsu atraktīvās dziedātājas Ievu Paršu un Ingu Šļubovsku. Festivālu Lielajā ģildē atklāja Izraēlas kamerorķestris Camerata Jerusalem ar savu ilggadējo galveno diriģentu Avneru Bironu, savukārt noslēgs izcilais Mocarta mūzikas interprets poļu maestro Zbigņevs Graca pie kamerorķestra Sinfonietta Rīga diriģenta pults. Piedalīsies mūsu vieglais, dzidrais un instrumentāli virtuozais liriskais soprāns Inga Šļubovska.
Suminājums Zilajam jātniekam
Latvijas Radio koris pie klausītājiem vienmēr nāk ar oriģinālām un dziļi pārdomātām programmām. 12. februārī Mazajā ģildē diriģenta Kaspara Putniņa vadībā un Uģa Brikmaņa režijā tas atklās saites, kas vieno XX gadsimta ekspresionisma glezniecību un mūziku. "Šis koncerts ir veltījums brīnišķīgajam laikmetam mākslā un mūzikā, kas ar milzīgu katastrofu beidzās tieši pirms simt gadiem, kad sākās Pirmais pasaules karš. Mūsu koncertprogrammas uzmanības centrā ir Arnolda Šēnberga, viņa domubiedra Albāna Berga un skolotāja, abu ievērojamā priekšgājēja Gustava Mālera darbi – gan korim radītie oriģinālopusi, gan vācu komponista Klitus Gotvalda aranžējumi jauktajam korim, ko papildinās slavenās radošās grupas Der Blaue Reiter/Zilais jātnieks mākslinieku darbu projekcijas. Atskaņosim arī Riharda Štrausa kora darbus, kuri Latvijā vēl nekad nav dziedāti," stāsta diriģents un idejas autors Kaspars Putniņš.
"Tas, ka Kandinska bildes varētu rādīt kopā ar mūziku, man ienāca prātā, klīstot pa Minhenes muzeju Lenbachhaus, kur ir milzīga Kandinska kolekcija un ļoti daudz arī citu Der Blaue Reiter mākslinieku darbu, dažas paša Arnolda Šēnberga gleznas. Es kaut kur lasīju Kandinska rakstu Par garīgumu mākslā. Viņš raksta, ka glezniecībai tagad, jaunajā laikmetā, ir ļoti daudz jāmācās no mūzikas, jo tās saikne ar garīgumu ir daudz tiešāka, nepastarpinātāka nekā jebkurai citai mākslas formai. Starp citu, tur rakstīts arī, ka "Šēnbergs... jau ir atradis jauna skaistuma zelta slāņus savos garīgās harmonijas meklējumos. Viņš mūs aizved tajā valstībā, kur mūzikas pieredze vairs nav ausu, bet gan dvēseles daļa. Un te šajā brīdī sākas nākotnes mūzika"."
To izlasot, diriģents spriedis, ka abiem domubiedriem – Kandinskim un Šēnbergam – vienā koncertā vajadzētu būt blakus. Vienam ar saviem lielajiem kora darbiem Friede auf Erden (1907) un pašu pēdējo sarakstīto opusu De profundis (1950), kas met tiltu uz mūsdienu pasauli, kad lielo karu laikmets bija beidzies. Otram – ar gleznām.
Jāatgādina, ka grupā Zilais jātnieks līdzās Vasilijam Kandinskim un Paulam Klē darbojās arī komponists ekspresionists, dodekafonijas aizsācējs un gleznotājs Arnolds Šēnbergs. Grupas izdotajā almanahā publicētās gleznu un partitūru reprodukcijas un raksti par vizuālo mākslu un mūziku vēstīja jaunu mākslas un pasaules redzējumu. Kandinskis rakstīja, ka apokalipses jātnieki, kurus viņa paša slavenajā gleznā Zilais jātnieks simbolizē četri zilie zirgi, ieradīsies un sagraus veco, mietpilsonisko pasauli un cilvēki atvērsies garīgajām vērtībām. "Tomēr šīs cerības nepiepildījās, kari sagrāva ideālus un ticību cilvēces progresam," Kaspars Putniņš atbild ar sveicienu no Kanādas, kur viņš festivālā diriģē tās labākos korus.
Lielo komponistu mazie grēciņi
Neparasta būs arī kamermūzikas programma Mocarts un Jaunā Vīnes skola, kuru 13. februārī Mazajā ģildē cels priekšā klarnetists Egīls Šēfers, altists Arigo Štrāls un pianists Toms Ostrovskis. Šis vakars iecerēts kā aizraujošs ceļojums cauri daudzveidīgajai Vīnes mūzikas vēsturei – no Mocarta Kēgelštates trio, caur duetos spēlēto Friča Kreislera salonmūziku, Jaunās Vīnes skolas autoru darbiem un programmas iniciatora Egīla Šēfera salūkoto mūsdienu Vīnes džezu: "Vieniem Vīne ir kafejnīcas ar garšīgām un treknām kūkām, citiem – vienreizēja arhitektūra, vēl citiem – izsmalcināta klasiskā mūzika un Jaungada balles. Neviens no šiem stereotipiem nav patiess, jo Vīnes mūzika ir ārkārtīgi dažāda. Tajā ir gan Albāna Berga intelektuālā izsmalcinātība, gan rotaļīgais Mocarta klasicisms, gan Brāmsa piesātinātā emocionalitāte un daudz interesanta mūsdienīguma. Vīnes džezmenis kontrabasists Georgs Breinšmids visus šos elementus savāra kopā ļoti interesantā džeza kokteilī, kuru nospēlēšu solo."
Svētā Valentīna dienai, 14. februārim, kā radīta ir koncertizrāde Spīķeros, kurā dziedātāja Ieva Parša triju pianistu – Jura Žvikova, Alda Liepiņa, Edgara Raginska – un vijolnieka Jurija Savkina pavadījumā cels dienas gaismā lielo komponistu mazos grēciņus – XX gadsimta akadēmiskās mūzikas klasiķu radītās kabarē dziesmas. Kārdinošais, instinktus kairinošais kabarē dižos vīrus vilinājis kā izdevīgu pasūtījumu ādere. Šajā slazdā spoži izpaudies gan Bendžamins Britens, gan Arnolds Šēnbergs, gan asprātīgā Brodvejas stila virtuozs Viljams Bolkoms. Netrūks arī žanra klasiķa Kurta Veila.
Festivāls Vīnes klasika
Koncerti 8.–15.II
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 7,11–35,57