Andris Nelsons varētu vadīt pasaules labāko orķestri

Berlīnes lielākais dienas laikraksts Der Tagesspiegel raksta, ka viens no kandidātiem, par kuru tiek runāts atkal un atkal, ir Andris Nelsons. «Trīsdesmit četrus gadus vecais latvietis apvieno sevī talantus, kuri jau viņa skolotāju Marisu Jansonu uzveda pašā augstienē: nekad nebūt apmierinātam mēģinājumos, vienmēr ar mūziķiem tajos kaut ko kopā iegūstot, smags darbs bez jelkādām zvaigžņu manierēm, fantāzija un absolūta atdevība.»Viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem Vācijas laikrakstiem Frankfurter Allgemeine Zeitung šī orķestra vadītāja izvēli pielīdzina Romas pāvesta izraudzīšanai un raksta, ka viens no aktuālākajiem kandidātiem ir Andris Nelsons.Pagājušās nedēļas nogalē Berlīnē Andris Nelsons jau sesto reizi uzstājās kopā ar Berlīnes filharmoniķiem, šoreiz atskaņojot Mocarta 33. simfoniju, Riharda Vāgnera operas Tanheizers uvertīru un Dmitrija Šostakoviča 6. simfoniju. Visi trīs koncerti bija pilnībā izpārdoti, cilvēki pat sēdēja korim paredzētajās vietās uz paaugstinājuma, cieši saspiedušies cits pie cita. Piektdienas koncerts tika translēts simt piecdesmit Vācijas kinoteātros.FAZ par šo koncertu raksta: «Vai kāds jelkad būtu domājis, ka Riharda Vāgnera operas Tanheizers priekšspēle arī tā varētu skanēt? Ar lielumu, kas nav iebiedējošs? Ar labestību, kas tiek dāvāta bez aprēķina? Ar mīlestību, kurai nav klāt varmācības? Andrim Nelsonam tas ir izdevies, bez jelkādas kapelmeistariskas izcakošanas, bet veidojot frāzes tik maigi un plaši, cik vien tas iespējams, stingri savienojot skaņu un lielajā telpā plānojot skaņas spēku. Neviens no augstākajiem punktiem netiek panākts ar piespiešanos, tas izdodas organiski. Tikai daži diriģenti - pat kopā ar šo teicamo orķestri - to ir sasnieguši ar tādu dziļi saviļņojošu atbrīvotību.»Ņemot vērā, ka Andris Nelsons varētu būt Saimona Retla pēctecis, lielākā recenzentu daļa šo koncertu ir aplūkojusi īpaši piekasīgi, ķidājot diriģenta darbu līdz detaļām un slīcinot lasītāju profesionālajā terminoloģijā. Viskritiskākā recenzija atrodama Berliner Zeitung, kur tās autors pārmet Nelsonam muzikālu neprecizitāti, un tomēr raksts noslēdzas šādi:«Andris Nelsons spēj ārkārtīgi daudz, viņa interpreta fantāzija strādā ļoti precīzi, daudzas savas idejas viņš pārtulko skaņās pilnīgi ģeniāli. Viņa spēja reizumis naivi sajūsmināties atstāj efektu, taču izliekas arī kā - pagaidām? - viņa muzikālā lasījuma robeža. Taču kur gan ir vēl kāds cits diriģents vecumā starp 30 un 50, kurš būtu par viņu oriģinālāks?»Starp iespējamajiem Berliner Philharmoniker vadītāju kandidātiem tiek minēti arī Kristians Tīlemans, Gustavo Dudamels, Simone Janga, Kirils Petrenko, Pāvo Jervi. Taču galīgā izvēle pieder orķestrim. Berliner Philharmoniker vadītāju nevar iecelt neviens no augšas, to ievēl paši mūziķi.