Skaņas, kas spēj iemidzināt un uzdzīt tirpas vienlaikus. Kas ir nemainīgas un mainīgas reizē. Lai tās saprastu, nav jābūt sagatavotam, pietiek ar prasmi ļauties šim ambiento ar ausīm baudāmo gleznu valdzinājumam. Tā varētu raksturot Eidena Beikera mūziku, kaut viņš pats vienmēr ar ironiju izturējies pret žanru apzīmējumiem, raksturojumiem un centieniem mūziku klasificēt. Beikers Rīgā reiz jau bija, kopā ar savu dzīvesbiedri Lī Bakarefu (Leah Buckareff) uzstājoties pilnībā izpārdotā koncertā kā duets Nadja, bet pirms šiem Ziemas saulgriežiem viņš atgriezīsies tajā pašā vietā – Teātra muzejā kā solomākslinieks. „Mans solokoncerts būs vairāk balstīts uz improvizāciju – ambients un eksperimentāls. Izmantošu ģitāru, elektroniku un pedāļus. Mūzikai mani mēdz iedvesmot kāda redzēta filma, izlasīts romāns vai dabas skati, bet tā kā balstos uz improvizāciju, katrs no brīžiem, kad spēlēju, ir notikums, jo tas ir citāds,” saka Eidens Beikers, sazvanīts Berlīnē pāris nedēļas pirms Rīgas koncerta. Berlīnē viņš tobrīd strādāja mājas studijā, lai papildinātu savu kopš 2000.gada izdoto aptuveni septiņdesmit albumu sarakstu. Paralēli muzikālajiem darbiem viņš izdevis arī vairākas dzejas grāmatas.
Jau kādu laiku Beikers arī dzīvo Berlīnē, jo dzīve tur esot lētāka nekā dzimtajā Kanādā. Eidens nepiekrīt priekšstatam, ka no Kanādas pēdējos gados nāk labāka mūzika nekā no citām zemēm. „Ir taču arī šausmīgas popzvaigznes – tādas kā Avrila Lavinja un Selīna Diona. Un viņas abas ir kanādietes!” Otrs iemesls, kāpēc viņš ir Eiropā: šeit esot daudz interesantāka un daudzveidīgāka arhitektūra nekā Amerikas kontinentā. Tāpēc, atšķirībā no daudzām popzvaigznēm, Beikera apgalvojumi, ka viņam patīk staigāt pa apciemotajām pilsētām, vērot arhitektūru un satikties ar cilvēkiem, nešķiet tikai labais tonis. Patiesībā pēc dabas viņš esot cilvēks, kuram labāk patīk būt vienam nevis sabiedrībā.
Būdams akadēmiski izglītots flautists, viņš sāka spēlēt ģitāru, jo gribēja radīt mūziku, kurai nebūtu vajadzīgs vēl kāds papildus mūziķis, lai rezultāts būtu interesants. Kā jau tas viegli prognozējams, kā savus galvenos iedvesmotājus no muzikālās pasaules viņš nosauc tos, kuri savā daiļradē eksperimentējuši un spēlējuši ambiento mūziku. Tie ir avangarda komponists Glens Branka, vācu krautroka grupa Thirsty Moon, noizroka meistari Sonic Youth. Arī džeza ģitāristi Bils Frizels un Čārlihs Hanters. Interneta resursos viņa iedvesmotāju vidū ir arī PJ Hārvija, Sunn O))) un Rīgā nākamgad vēl gaidāmie Swans.