Ēksanprovansas festivāla panākumu pamatā ir nevainojama muzikālā kvalitāte, laikmetīga režijas valoda un repertuāra daudzveidība, kas aptver posmu no baroka līdz XXI gadsimta jaundarbiem. Katrs uzvedums Ēksanprovansā ir delikatese. Šoreiz skatītājiem tika piedāvātas sešas izrādes, ieskaitot divu operu pasaules pirmizrādes, un plaša koncertu programma.
Jau septiņus gadu desmitus Ēksanprovansas festivāls uztur elitāru stāju un tajā pašā laikā veicina demokrātiskumu. Jūs varat iegādāties VIP biļeti par 710 eiro (vakariņas iekļautas) vai baudīt izrādi par deviņiem eiro, ja izstarojat mūžīgo jaunību un spējat pierādīt, ka esat jaunāks(-a) par 30 gadiem. Starpbrīdī pie šampanieša glāzes var satikt aktrisi Izabellu Ipēru, dziedātāju Natāliju Desē, Ņujorkas Metropolitēna operas direktoru Pīteru Gelbu un Starptautiskā Valūtas fonda vadītāju Kristīni Lagardu.
Rasisma un vardarbības koncentrācija
Šogad festivālu atklāja Volfganga Amadeja Mocarta Così fan tutte pirmizrāde, kuru iestudējis slavenais franču kinorežisors un scenārists Kristofs Onorē. Šīs drūmās komēdijas darbību no XVIII gadsimta Neapoles viņš ir pārcēlis uz XX gadsimta 30. gadu beigu Eritreju – toreizējo Itālijas koloniju. Tas režisoram ļauj palielināt rasisma un vardarbības koncentrāciju atmosfērā, kā arī atgādināt dažus sāpīgus vēstures faktus.
Pirms Mocarta uvertīras mēs dzirdam čerkstošu afrikāņu popdziesmiņas The Gold in Africa ierakstu, kas vēsta par Musolīni karaspēka iebrukumu Etiopijā, un redzam, kā itāļu karavīri izvaro vietējās sievietes. Balto cilvēku uzvedība ir brutāla un nežēlīga, turpretim tumšādainie ir klusi vērotāji un upuri. Musolīni režīmam kalpojošo karavīru draudzenes – māsas Fjordilidži un Dorabella – savām seksuālajām rotaļām izmanto afrikāņu vīrieti. It kā nevainīgs, tomēr daiļrunīgs žests no meiteņu puses. Viņu līgavaiņi Kristofa Onorē izrādē pārģērbjas nevis par albāņiem, bet afrikāņu algotņiem jeb t. s. baltajiem turbāniem. Eritrejas vietējo iedzīvotāju lomās iejūtas Keiptaunas operas kora mākslinieki. Tik dramatiskā, sociālpolitiski saasinātā režijas zīmējumā Mocarta mūzika Freiburgas baroka orķestra un diriģenta Luija Langrē interpretācijā iegūst īpašas trauksmes un sasprindzinājuma pazīmes.
Daudzi uzvedumi pēc pirmizrādes Ēksanprovansā pārceļas uz citām skatuvēm. Šis Così fan tutte jauniestudējums tapis sadarbībā ar Lilles operu, Korejas Nacionālo operu un Edinburgas Starptautisko festivālu.
Melns karogs mastā
Pērn ar citas Mocarta operas – Bēgšana no seraja – jauniestudējumu bija saistīts lielākais Ēksanprovansas festivāla skandāls. Provokatīvais austriešu režisors Martins Kušejs izrādē bija ieskicējis divus dažādus islāma pasaules attīstības ceļus un piepildījis iestudējumu ar atsaucēm uz radikālā islāma izpausmēm.
Festivāla direktors Bernārs Fokruls toreiz izplatīja paziņojumu, kurā atzina, ka sakarā ar vispārējiem terorisma draudiem un ģeopolitisko situāciju divas iestudējuma epizodes viņam nav pieņemamas, un pēc saskaņošanas ar režisoru izrādē veiktas izmaiņas. Islāma valsts karogs tika aizstāts ar anonīmu melnu karogu, un nocirstu galvu vietā skatītāji ieraudzīja ar asinīm aptraipītas kleitas.
"Esmu pieradis uzņemties risku," sarunā ar KDi uzsver Ēksanprovansas festivāla direktors Bernārs Fokruls. "Ja tu riskē, tu nevari paredzēt rezultātu. Var gadīties, ka tavs viedoklis atšķirsies no mākslinieka viedokļa. Mēs par to diskutējam, un galavārds pieder māksliniekam. Tas, kas pagājušajā gadā notika ar Bēgšanu no seraja, bija saistīts ar terorisma draudiem un nesen notikušajiem terora aktiem. Emociju un baiļu līmenis bija ļoti augsts."
Šeit tiek kalta operas nākotne
Bernārs Fokruls, kurš agrāk vadījis Briseles operas teātri La Monnaie/De Munt, apgalvo, ka Ēksanprovansas festivāla mērķis ir uzturēt operu kā aktuālu XXI gadsimta mākslu. "Uz Ēksanprovansu aicinām režisorus, kuri spilgti pauž savu pasaules izjūtu, – Keitiju Mičelu, Dmitriju Čerņakovu, Kšištofu Varlikovski, Pīteru Selarsu –, un šī izjūta kļūst par izrādes centru. Mēs parādām Hendeļa, Mocarta un Stravinska operas kā izteikti laikmetīgus darbus. Tie palīdz saprast pasauli, kurā mēs dzīvojam. Ēksanprovansas festivāla akadēmijā mēs strādājam ar jaunajiem māksliniekiem, rīkojam pasaules pirmatskaņojumus, veicinām starpkultūru dialogu. Tādējādi Ēksanprovansa kļūst par vietu, kurā tiek kalta operas nākotne. Mēs nosakām, kāda būs šīs mākslas attīstība," saka Bernārs Fokruls.
Jegora Jerohomoviča interviju ar režisori Keitiju Mičelu lasiet šeit.
2017. gada Ēksanprovansas festivāls notiks no 3. līdz 22. jūlijam. Informācija – festival-aix.com