Georgijs Osokins ir jaunākais no Osokinu dinastijas pianistiem, kas sevis radītajā mūzikas telpā aicina ar dziļumu, nopietnu pieeju mākslai un interpretācijām ar patiesīguma svaru. Savam solokoncertam Lielajā ģildē pianists blakus licis divus gara milžus – Johanu Sebastiānu Bahu un taustiņu aristokrātu, ģeniālo romantiķi Frideriku Šopēnu.
Pēc fināla Šopēna konkursā Varšavā 2015. gadā pianists Georgijs Osokins kļuva par sensāciju, no kritiķiem izpelnoties epitetus "izcils, neparedzams un revolucionārs". Kopš piedalīšanās konkursā Georgijs aicināts uzstāties daudzās pasaules valstīs un prestižos festivālos. Īpaša pianista firmas zīme ir Šopēna mūzika. Britu ierakstu kompānijas Piano Classics paspārnē izdots Georgija soloalbums ar vēlīnajiem Šopēna opusiem, izpelnoties slavinošas recenzijas no ievērojamiem kanādiešu, franču un vācu mūzikas izdevumiem.
2016. gadā Georgijs Osokins kļuva par jaunāko Latvijas Lielās mūzikas balvas laureātu kategorijā Gada jaunais mākslinieks šīs balvas vēsturē.
2019. gada maijā Gidons Krēmers paziņoja, ka Georgijs Osokins kļuvis par Kremerata Baltica rezidējošo viesmākslinieku - kopā ar Likā Debargu viņš ir pirmais, kuram 22 gadu pastāvēšanas vēsturē orķestris piešķīris šādu titulu. Kopš 2018. gada viņš regulāri uzstājās ar Gidonu Krēmeru visā pasaulē.
Georgijs Osokins koncertējis Tokijas Metropolitēna teātra zālē, Berlīnes Konzerthaus, Elbas filharmonijā, Sanktpēterburgas filharmonijā, Tēlotājmākslas teātrī Vankūverā, aizstājot pasaulslaveno pianistu Nelsonu Freiru, Birmingemas Town Hall un citviet. Debitējis vairākos prestižajos festivālos, tostarp Rūras klavieru festivālā, festivālā Chopin and his Europe, Martas Argerihas festivālā Hamburgas Laeiszhalle, Zalcburgurgas festivālā.
Sadarbojies ar orķestriem Kremerata Baltica, Amadeus Chamber Orchestra, Taivānas Filharmoniskais orķestris, Tokijas New City Orchestra, Birmingemas Simfoniskais orķestris un Sinfonietta Cracovia.
Koncertā Georgijs Osokins izpildīs Johana Sebastiāna Baha un Friderika Šopēna skaņdarbus.
Johana Sebastiāna Baha mūzika ir gan cēlsvinīga, rāmi apskaidrota, gan aristokrātiski dejiska un enerģiski apliecinoša. Viņa daiļradē rodama plaša cilvēcisko emociju amplitūda – gaviles, prieks, dzīves dedzība, kā arī skumjas, nopietnība un dziļa dievbijība.
Koncertā Georgijs Osokins izpildīs Siciliānu no ērģeļkoncerta reminorā BWV 596, Partita nr. 5 Solmažorā BWV 829, Adagio laminorā no Tokātas, Adagio un fūgas ērģelēm BWV 564 - Feručo Buzoni aranžējums un Čakona reminorā BWV 1004, Feručo Buzoni aranžējums.
Frideriks Šopēns ir viens no izcilākajiem melodiķiem mūzikas vēsturē. Komponists, kurš paplašināja klaviermūzikas horizontus – klavieru faktūra viņa mūzikā dzied gan kā intīma cilvēka balss, gan mutuļo kā monumentāls simfoniskais orķestris.
Friderika Šopēna noktirnes ir vienas no skaistākajām klaviermūzikas lappusēm mūzikas literatūrā. Noktirne 18., 19. g.s. mijā bija paredzēta atskaņošanai naktī zem klajas debess, un Šopēns bija viens no pirmajiem, kas noktirnei piešķīra koncertskaņdarba aprises. Tām piemīt sapņainība, melanholija, skumjas, un tieši šajā žanrā Šopēna melodiķa talants izpaudies visspilgtāk. Šopēns paplašināja šī žanra emocionālo ietilpību – viņa noktirnēs dažbrīd parādās arī dramatisms un spriedze.
Koncertā skanēs Friderika Šopēna Noktirne rebemol mažorā op.27 nr.2 un 12 etīdes klavierēm op.25.
Festivāla Eiropas Ziemassvētki ietvaros būs dzirdami dažādi koncerti:
9. decembrī Lielajā ģildē būs klausāma koncertprogramma Mocarts, Bahs un skaistākās Hendeļa operārijas, ko izpildīs kontrtenors Bedžuns Meta un valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga diriģenta Normunda Šnē vadībā. Koncertprogrammā skanēs Johana Kristiāna Baha, Georga Frīdriha Hendeļa un Volfganga Amadeja Mocarta skaņdarbi. Bedžuns Meta ir viens no visizsmalcinātākajiem un muzikāli apdāvinātākajiem mūsdienu kontrtenoriem, patstāvīgs viesis pasaules lielākajos opernamos un koncertzālēs.
17. decembrī Spīķeru koncertzālē uzstāsies čelliste Guna Šnē un pianiste Agnese Egliņa, kas šoreiz apvienojušās koncertprogrammā Rosīni, Vasks un Brāmss, pievēršoties tieši čella un klavieru dueta repertuāra radošai izzināšanai. Kopā viņas aicina ieklausīties opermūzikas meistara Džoakīno Rosīni sentimentāli elēģiskajā opusā Une larme jeb Asara, čehu skaņraža Bohuslava Martinū virtuozajās variācijās par slavenā itālieša iezīmīgo opermelodiju. Līdzās šim cieņpilnajam veltījumam likta arī romantiķa Johannesa Brāmsa kamermūzikas šedevra auras apvītā monumentālā Sonāte čellam un klavierēm Famažorā, kā arī nepelnīti reti atskaņotā Pētera Vaska pirms teju pusgadsimta komponētā Partita čellam un klavierēm.
20. decembrī Spīķeru koncertzālē izskanēs koncertprogramma Ziemassvētku džezs, kurā uzstāsies dziedātāja Rūta Dūduma-Ķirse kopā ar Laura Amantova džeza kvartetu. Programmā būs dzirdami spilgti un tēlaini, interesanti un oriģināli Laura Amantova un Viktora Ritova veidotie latviešu tautasdziesmu aranžējumi, kopā ar pasaulē labi zināmām Ziemassvētku džeza melodijām, kuru atskaņojumos īpašu krāsu piešķirs samtainā Rūtas Dūdumas-Ķirses balss.
29. decembrī Torņkalna baznīcā festivālu noslēgs Johana Sebastiāna Baha Ziemassvētku oratorija, kas ir kļuvusi par neatņemamu Ziemassvētku laika tradīciju ne tikai Latvijā, bet arī daudzās Eiropas koncertzālēs un baznīcās. Koncertā piedalīsies soprāns Elīna Šimkus, mecosoprāns Doroteja Bīnerte, tenors Nikolass Malrojs, baritons Pauls Putniņš, Latvijas Radio koris, valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Kaspars Putniņš. Koncertā skanēs oratorijas 1.,2. un 3.daļa.
Biļetes ir iespējams iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un internetā.
Vairāk - festivāla Eiropas Ziemassvētki mājaslapā www.eiropasziemassvetki.lv