FOTO: Roskildes festivāls. Svētdiena – My Chemical Romance, Screaming Females, Graveyard, Kings of Leon

Svētdiena Roskildē ir atvadīšanās diena – mugursomām un teltīm nokrautu ļaužu straumes plūst uz centrālo dzelzceļa staciju, festivāla telšu pilsētiņas pamzām kļūst tukšākas. Taču cilvēku vēl ir gana daudz – un kā nu ne, ja festivāla izskaņā uzstāsies “pašas galvenās zvaigznes” – Latvijā daudzu tik iemīļotie amerikāņi “Kings of Leon”. Līdz  vakaram gan vēl pietiekami daudz laika – svētdiena iezīmējas kā atklājumu diena.Izrādās, ka Roskildes festivālu drīkst apmeklēt jau no piecpadsmit gadu vecuma. Ko arī visā krāšņumā var ieraudzīt amerikāņu emopanku apvienības “My Chemical Romance” koncertā. Lielai daļai jauniešu mati nokrāsoti tikpat sarkani kā eksplozīvajam vokālistam Džerardam Vejam, īpaša aizrautība redzama sanākušo meiteņu acīs. Sanākušie apņēmīgi dzied līdzi, ne sliktāk kā Latvijas skolēnu dziesmusvētkos. Videoprojekcijas tiek demonstrētas ne tikai uz lielajiem ekrāniem, bet arī skatuves aizmugurē, radot komiksu žanra cienīgu noskaņu – ne velti, jo Vejs ir atzīts komiksu autors. Tīņu roks, šķiet, ir precīzākais “My Chemical Romance” daiļrades apzīmējums, taču pavisam noteikti ne ar negatīvu nokrāsu – labdabīguma pārpildīti ģitārrifi, kas attāli atgādina agrīnos “Green Day”. Tipiska amerikāņu rokgrupa, kādu ir samērā daudz – arī šī gada nogalē Rīgā gaidāmie “30 Seconds To Mars” skan līdzīgi, pieļauju, ka arī “ķīmiskie romantiķi” šeit izraisītu gana lielu interesi. Likumsakarīgi, ka lielākoties skan dziesmas no grupas pēdējā, pērn izdotā un jau vairākus apbalvojumus guvušā albuma “Danger Days: The True Lives of the Fabulous Killjoys”. Tālāk mūsu ceļš ved uz nelielo “Pavillion” telti, kur piedzīvojam vienu no lielākajiem un sajūsminošākajiem atklājumiem Roskildes festivāla laikā – pankroka trio “Screaming Females”. Lai nemulsina apvienības nosaukums – sieviete šajā grupā ir tikai viena, taču izstaro enerģiju, kas pietiktu vēl trijām dāmām un vienam roka veterānam. Tas, ko augumā nelielā Marisa Paternostere izdara ar ģitāru, šķiet pilnīgi neticams – skanējums ir tik pilnskanīgs, ka atkal un atkal jāpārliecinās – uz skatuves ir tikai viena elektriskā ģitāra, vienas basģitāra un bungas. Solopartijas vērpjas neaptveramās virāžās, klasiskā roka elementi sajaucas ar panku mūzikas neapstrādāto šarmu, pati vokāliste uz skatuves burtiski dzirksteļo. Lai arī grupas kontā ir jau četri albumi un iesildītāju gods tādiem grandiem kā “Arctic Monkeys”, viņi joprojām tiek dēvēti par jaunajiem, daudzsološajiem – visticamāk, “Screaming Females” nākošajos gados redzēsim uz krietni lielākām skatuvēm un ne jau kā iesildītājus. Uzstāšanās noslēgumā Marisa ielec pūlī pie faniem – ja “pūļa sērfošana” (crowd surfing) Roskildē nebūtu aizliegta, visticamāk, sajūsminātie klausītāji talantīgo mūziķi iznēsātu uz rokām pa visu telti. Pēc pauzes, kuras laikā beidzot iepazīstamies ar festivāla gastronomisko piedāvājumu – gambo zupu un “Dixie” burgeri piedāvā kāds vietējais sociālais fonds -, atgriežamies “Paviljonā”. Tur spēlē zviedri “Graveyard”, aizmetot sanākušos vismaz trīsdesmit gadu garā pagātnē – grupas muzikālā estētika veidota, iedvesmojoties no tādiem grandiem kā “Pink Floyd”. “Led Zeppelin” un “Jethro Tull”. Psihedēlija, klasisks roks, blūza elementi un valdzinošas ģitārskaņas – zviedru mūziķi piedāvā tiešām kvalitatīvu baudījumu klasikas cienītājiem. Un tad jau atliek sagatavoties vakara galvenajam uznācienam – “Kings of Leon”.Vēl pēcpusdienā, vērojot festivāla pašu garāko rindu uz fanu zonu, kurā simtiem jauniešu kvernēja vairākas stundas, lai nokļūtu pēc iespējas tuvāk “Kings of Leon”, spriedām – laikam šī būs tā reize, kad grupu būs jāklausās no pamatīga attāluma. Izrādās, kļūdījāmies – veiksmīgas sagadīšanās dēļ iesprūkam fanu zonā, pirms tā vēl tiek aizvērta un koncertu iespējams noklausīties uzreiz aiz otrā žoga, vien apmēram 40 metrus no skatuves. Tiesa gan, šis ir koncerts, kurā vairāk ir ko dzirdēt, ne redzēt – mūziķi ir samērā introverti, pat līderis Entonijs Kalebs Folovils vien pāris reizes iznāk uz “mēles”, ārišķības nenovērot. Ieskanas “Kings of Leon” tik raksturīgie ģitārrifi, jau no pirmajām “Radioactive” taktīm fanu pūlis ir sajūsmā. Tenesijas rokeri ir gatavi nepilnu divu stundu garai komunikācijai, gan samērā distancētai, ar Roskildes publiku, ko vakara gaitā paši nosauc par pašu labāko, kāda bijusi šīs turnejas laikā -  tieši Roskildē “Kings of Leon” finišē savu Eiropas “Come Around Sundown” maratonu, arī festivālā lielākoties skan dziesmas no šī albuma. Skan, protams, arī lielākie hiti. Pie “Use Somebody” pat vairāk par mūziķiem dzirdams tūkstošiem galvu lielais koris, savukārt noslēguma dziesma, ko līdz nelabumam jau nodrillējušas Latvijas radiostacijas – “Sex on Fire” -, gūst jaunu jaudu. Fanu pūlis lec pa gaisu vienotā ritmā, kad izskan pēdējās dziesmas taktis, festivāls faktiski ir beidzies. No sanākušajiem atvadās organizatori, tiek skarta arī traģiska nots – kā Diena.lv jau informēja iepriekš, festivāla laikā traģiskā negadījumā bojā gājusi kāda sieviete. Ballīte vēl turpinās “Arēnas” teltī, taču lielākā daļa pamet festivāla norises vietu, uz šosejas pamatīgs satiksmes sastrēgums. Arī mēs kāpjam autobusā, lai mērotu garo mājupceļu. Muzikālais piedzīvojums ir noslēdzies.