Kā festivāla goda viese koncertā klāt būs arī pati Sofija Gubaiduļina. Leģendārā komponiste ir dzimusi 1931. gadā Kristopolē, Tatāru Republikā; šobrīd dzīvo un strādā Vācijā.
Gubaiduļina kopā Edisonu Denisovu un Alfrēdu Šnitki un vēl vairākiem izciliem pēc-Staļina laika padomju komponistiem ir veidojusi ansambli „Astreia”, kura darbības ietvaros mūziķi kolekcionēja retus Krievijas, Kaukāza un Āzijas tautas un rituālos instrumentus, improvizēja uz tiem. Muzikālā darbība šajā ansamblī ļoti ietekmējusi S. Gubaiduļinas komponistes rokrakstu.
Sofijas Gubaiduļinas bezkompromisu mūzika ārkārtīgi nepatika padomju varai un cenzūrai. Gubaiduļinas daiļrade saņēma iznīcinošu kritiku un skarbus nosodījumus, viņai bija aizliegts izceļot no PSRS līdz 1985. gadam. Gubaiduļina kļuva starptautiski atpazīstama 80to gadu sākumā, lielā mērā pateicoties savam vijoļkoncertam, kuru Rietumos atskaņoja viņas mūzikas uzticamais piekritējs Gidons Krēmers.
Komponistes darbus ir izpildījušas tādas pasaules mūzikas izcilības kā Gidons Krēmers, Anna Sofija Mutere, Jurijs Bašmets, diriģenti Kurts Mazurs, Sers Saimons Ratls, Sers Endrjū Deiviss, Kents Nangano, ansamblis „Kronos Quartet”, Pitsburgas, Ņujorkas, Čikāgas, Bostonas simfoniskie orķestri un daudzi citi.
Interesanti, ka S. Gubaiduļina komponējusi mūziku arī daudzu iemīļotajām multiplikācijas filmām „Mauglis” un „Kaķēns, kurš staigāja, kur pašam tīk”, filmai „Putnubiedēklis” u.c. kino darbiem.
„Sv. Jāņa Pasija” ir viens no ievērojamākajiem komponistes darbiem. 11. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros notiks šī darba pirmatskaņojums Latvijā. Koncertā neiztrūkstoši piedalīsies festivāla rīkotājs Valsts Akadēmiskais koris „Latvija”, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, solisti Raminta Vaicekauskaite (soprāns, Lietuva), Aļģirts Janutas (tenors, Lietuva), Vītauts Jozapaitis (baritons, Lietuva), Aleksandrs Teliga (bass, Polija); diriģents Andress Mustonens (Igaunija).