Mums nav lustras! Ar šādu lepnu paziņojumu Grieķijas Nacionālās operas pārstāve sāk izrādīt jauno operteātri starptautiskai žurnālistu grupai. Lielās skatītāju zāles griestus rotā japāņu mākslinieka Susumu Singu gaisīgā kinētiskā skulptūra Kosmoss – tā iemieso laika plūdumu telpā.
Modernā zāle ar 1400 sēdvietām ir ieturēta sarkanā krāsā, tās iekārtojumu iedvesmojis baroka teātris: samērā neliels parters un ne pārāk dziļi balkoni četros līmeņos. Zālē ir lieliska akustika, kuru "noregulējuši" prominentā inženieruzņēmuma Arup speciālisti. Kā daudzos mūsdienās būvētajos teātros un koncertzālēs, šeit ir visai ierobežotas iespējas vakarkleitu un briljantu izrādīšanai ārpus skatītāju zāles – pārējās telpas ir maksimāli lietišķas un funkcionālas, bez liekas dekorativitātes.
No XX gadsimta 50. gadiem Grieķijas Nacionālās operas izrādes Atēnās notika teātrī Olympia, kurā ir 700 vietu. Taču iestudēt Riharda Štrausa un Riharda Vāgnera operas tur nebija iespējams – orķestra bedre un skatuve bija pārāk maza tik monumentāliem darbiem. "Es brīnos, kā tur ietilpa Džakomo Pučīni Turandota!" piebilst ekskursijas vadītāja. Savām vajadzībām Grieķijas Nacionālā opera izmantoja arī daudzfunkcionālo Atēnu koncertzāli Megaron, vasarā – Epidauras antīko teātri un Atikas Hēroda vārdā nosaukto amfiteātri Akropoles pakājē.
Grieķijas Nacionālā opera, kuras iestudējumos 50. gados piedalījās Marija Kallasa (tolaik viņa vēl bija pazīstama ar uzvārdu Kalogeropulu), beidzot ieguvusi savu pastāvīgo, visām mūsdienu prasībām atbilstošu mājvietu ar ērtām mākslinieku grimētavām, orķestra, kora un baleta mēģinājumu telpām un visu nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Jaunajā ēkā ir arī mazā zāle ar 400 skatītāju vietām – tā paredzēta alternatīviem un eksperimentāliem projektiem.
Magnāta mantojums
Daudziem ir grūti noticēt, ka Grieķijā – vienā no ekonomiskās krīzes vissmagāk skartajām Eiropas valstīm – ir atklāts tik vērienīgs un dārgs kultūras komplekss. Lēmums par tā izveidi tika pieņemts pirms krīzes, būvniecības darbi sākās 2009. gadā. 2017. gada februārī pabeigtais objekts tika svinīgi nodots valsts rīcībā. Centrs uzbūvēts uz valstij piederošas zemes, taču visas izmaksas segtas tikai no privātiem līdzekļiem: Stavra Niarha fonds projektā investējis 630 miljonu eiro. Šis ir viens no lielākajiem privātajiem ieguldījumiem kādā kultūras un izglītības iniciatīvā ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē. Kompleksu projektējis itāļu arhitektūras maestro Renco Pjano un viņa birojs Renzo Piano Building Workshop.
Stavrs Niarhs (1909–1996), kura vārdā ir nosaukts kultūras templis, bija grieķu miljardieris un kuģniecības magnāts. XX gadsimta vidū Stavram Niarham piederēja lielākā tankkuģu flote pasaulē, un viņš bija sīvākais Aristoteļa Onaša konkurents globālajā naftas pārvadājumu jomā. Daļu savas bagātības magnāts atvēlēja labdarības fondam, kuru pārvalda viņa mantinieki. Stavra Niarha fonds atbalsta kultūras, mākslas, izglītības, medicīnas, veselības aprūpes un sociālās labklājības veicināšanas projektus.
Atēnās jaunatklātā Stavra Niarha fonda Kultūras centra trīs sastāvdaļas ir Grieķijas Nacionālā opera, Grieķijas Nacionālā bibliotēka un 210 000 kvadrātmetru plašs parks. Ne tikai parks, bet arī operas un bibliotēkas ēkas ir maksimāli atvērtas apmeklētājiem. Komplekss ir iecerēts kā intelektuālas un aktīvas atpūtas galamērķis. Visi kultūras, izklaides un sporta pasākumi, kas notiek parkā, ir pieejami bez maksas. Kultūras centru jau ir apmeklējuši vairāk nekā pusotra miljona cilvēku. Šā gada pavasarī, kad teritorija tika atvērta apmeklētājiem, Kultūras centru gāza apkārt. "Ja tolaik būtu atvērtas kases, mēs dažās dienās pārdotu visas biļetes uz sezonas izrādēm," pieļauj Grieķijas Nacionālās operas pārstāve.
Saules enerģijas lādiņš
Pētījumi liecina, ka Kultūras centra darbība atstās pozitīvu iespaidu uz valsts ekonomiku: tā ieguldījums Grieķijas IKP būs 140 miljonu eiro gadā; nodokļu ieņēmumi palielināsies par 19 miljoniem eiro gadā; kopumā kompleksā būs 2300 pilna laika darbvietu.
Kultūras centrs atrodas četrarpus kilometru attālumā no Atēnu centra, pietiekami tuvu jūras līcim. Netālu ir Grieķijas Nacionālais laikmetīgās mākslas muzejs, Onaša Kultūras centrs un sporta infrastruktūras objekti, kas tika uzcelti 2004. gada olimpiskajām spēlēm. Centrs uzbūvēts, ievērojot stingras ekoloģiskās prasības, un tā funkcionēšana ir videi draudzīga. Parks veicinās vietējās ekosistēmas attīstību un bioloģisko daudzveidību. Uz kompleksa jumta ir izvietotas saules baterijas, kuras nodrošina milzīgo ēku ar elektroenerģiju (kad operteātrī notiek izrādes, ir nepieciešami papildu enerģijas avoti). Par atbilstību augstākajiem vides standartiem objekts ir ieguvis sertifikātu LEED Platinum, kas ir ļoti prestiža atzinība arhitektūras un inženiertehnoloģiju nozarē.
Siltā, saulainā rudens pēcpusdienā Kultūras centrs ir apmeklētāju pārpilns, un cilvēki to aktīvi izmanto. Šeit valda patīkama gaisotne. Grāmatas uz Nacionālo bibliotēku vēl nav atvestas, taču ēka jau ir atvērta. Objekts projektēts tā, lai tajā iekļūtu pēc iespējas vairāk dabiskās gaismas. Grieķus daudz konsultējuši kolēģi no Britu bibliotēkas.
Komplekss veidots no stikla un betona, savukārt interjerā dominē koks un spilgti krāsu akcenti. Uz operteātri un bibliotēku ved atsevišķas ieejas, taču ēkas ir savstarpēji savienotas. Tām blakus izveidots kanāls, kurā var nodarboties ar airēšanu, un promenāde. Tās galā ir eleganta stikla kafejnīca, kuras aprises sasaucas ar galvenās ēkas siluetu tālumā.
Pie ēkas izveidotais parks ved uz kompleksa jumtu. Šeit iestādīti ciedri, olīvkoki, samšita un mastikas koki, kā arī daudzi citi Vidusjūras reģionam tipiski augi – bukši, vainadzītes, kalnrozītes, salvija, raudene, mārsils, rozes, eiforbijas, lavanda un rozmarīns. Šī ir viena no lielākajām zaļajām jumta konstrukcijām Eiropā. No jumta atklājas 360 grādu Atēnu panorāma: uz rietumiem ir jūra, uz austrumiem – Akropole. Neaprakstāms skaistums gan gaišajā, gan tumšajā diennakts laikā.
Agneses Baltsas mirdzums
Pirmās izrādes jaunajā operteātrī notika pavasarī, taču oficiāli tas tika atklāts 15. oktobrī ar Riharda Štrausa Elektru – traģēdiju, kuras pamatā ir grieķu mīts. Turklāt nekad agrāk Grieķijas Nacionālajā operā Elektra nav skanējusi. Jauniestudējumu veidojuši Eiropā pieprasītais grieķu diriģents Vasilis Hristopuls un Parīzē mītošais starptautiski atzītais grieķu mākslinieks un režisors Jannis Koks.
Izrādes galvenā sensācija – leģendārā grieķu mecosoprāna Agneses Baltsas uzstāšanās Klitaimnestras lomā. Līdz šim viņa nav piedalījusies Grieķijas Nacionālās operas iestudējumos. 72 gadus vecā dīva, kura dzīvo Šveicē un pašreiz dzied ārkārtīgi reti, saglabājusi balss spēku un svaigumu. Daudziem melomāniem Agneses Baltsas – XX gadsimta opermākslas ikonas, Herberta fon Karajana un Džordža Šolti favorītes – dalība Elektrā bija iemesls uzreiz ķert biļetes un lidot uz Atēnām.
Agnese Baltsa ir mirdzējusi tādās lomās kā Kerubīno, Oktaviāns, Sesto, Romeo, Dorabella, Amnerisa, Eboli, Azučena, Dalila, Santuca un lēdija Makbeta. Fani nebeidz jūsmot par viņas grezno Karmenu Ņujorkas Metropolitēna operā – maestro Džeimsa Levaina diriģētajā izrādē Agnese Baltsa dziedāja kopā ar Hosē Karrerasu. Viņa atradusi sevi arī garīgajā mūzikā, spilgtākie piemēri – Bruknera Te Deum, Verdi Rekviēms, Rosīni Stabat Mater u. c.
Psihoanalīzes vētra
Elektras jauniestudējumam Atēnās tika sapulcināts spožs ansamblis. Sākotnēji bija paredzēts, ka titullomu atveidos izcilais zviedru dramatiskais soprāns Irēne Teorina, taču vasarā gūtās traumas dēļ māksliniece bija spiesta atcelt dalību izrādē. Viņu aizstāja vācu dziedātāja Sabīne Hogrēfe, kura pārsteidz ar intensīvu, psiholoģiski saasinātu tēla interpretāciju – vokāli, dramatiski un ķermeniski. Sabīne Hogrēfe liek noticēt, ka viņas varonei laiks ir apstājies tajā brīdī, kad tika nogalināts viņas tēvs Mikēnu valdnieks Agamemnons. Vienīgais Elektras nedzīvās dzīves mērķis ir atriebt tēvu, nogalinot viņa slepkavas – māti Klitaimnestru un viņas mīļāko Aigistu (šajā nelielajā lomā efektīgs ir holandiešu tenors Franks van Akens).
Agneses Baltsas atveidotā Klitaimnestra ir valdonīga, pārbiedēta, murgu un bezmiega nomocīta. Māksliniece zina, kā piepildīt ar dramatismu ne tikai katru noti, bet arī katru žestu uz skatuves. Klitaimnestra ir šausmu iemiesojums. Viņa nojauš, ka viņu gaida kritiens bezdibenī. Nolādētās valdnieces pirmsnāves kliedziens burtiski sastingst gaisā. Šo rituālo slepkavību izdara Elektras brālis Orests (iespaidīgais grieķu baritons Dimitris Tiliaks). Elektras māsu Hrīsotemīdu pārliecinoši tēlo vācu soprāns Gunbrita Barkmina. Kad nogalinātais tēvs ir atriebts, Elektra ļaujas nāves apskāvieniem, griežoties ekspresionistiskā dejā kā prātā sajukusī Aisedora Dunkane.
Režisors un scenogrāfs Jannis Koks izrādē runā par trakumu un sevis ieslodzīšanu, apsēstību un fantāzijām, netīrumiem un zeltu, seno mītu nemirstīgumu un turpinājumu mūsdienās. Viņš atgādina, kas notika operas darbības laikā Mikēnās pēc Trojas kara un kas notika Vīnē Elektras sacerēšanas laikā XX gadsimta sākumā. Režisors uzsver, ka viņa uzdevums ir izgaismot "grieķu matricu, kas bija tik svarīga operas libreta autoram Hugo fon Hofmanstālam". Šī matrica atklāj zemapziņas biedējošo bezdibeni – to, kas tika pētīts XX gadsimta sākuma Vīnē, laikā, kad tur plosījās Elektras, psihoanalīzes un citas vētras.
Pirmo reizi Eiropas līmenī
Elektras jauniestudējums ir pārliecinošs starts Grieķijas Nacionālās operas aktivitātēm jaunajā mājvietā. No šā gada sākuma teātra mākslinieciskais vadītājs ir ievērojamais, daudzpusīgais grieķu komponists Georgs Kumendakis. Viņš ir četru operu autors, sacer simfonisko un kamermūziku, kā arī mūziku kino, teātra un dejas izrādēm, starpdisciplināriem mākslas projektiem. Georgs Kumendakis ir nozīmīgu Eiropas balvu laureāts, viņa opusi tiek atskaņoti visā pasaulē. Komponists ilgstoši sadarbojas ar slaveno, progresīvo grieķu horeogrāfu un režisoru Dimitri Papajoannu – kopā viņi iestudējuši 2004. gada Atēnu olimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremoniju.
Pirms Grieķijas Nacionālās operas vadošā amata ieņemšanas Georgs Kumendakis no 2015. gada vadīja operteātra alternatīvo skatuvi, bija atbildīgs par tās eksperimentālajām programmām, radošajiem un izglītības projektiem. Viņš nepieņem operu kā dekoratīvu mākslas formu un vēlas uzsvērt tās saikni ar aktuālām mūsdienu norisēm, sociālajām un politiskajām.
"Opera vienmēr iesaistās dialogā ar sabiedrību. Tā ir humānisma māksla, tā runā par to, kas cilvēkam ir svarīgs tieši šobrīd. Labākie mākslinieki, izrādot cieņu pret operas būtību, piedāvā savu interpretāciju, kas izceļ jaunas darba šķautnes, nianses un veicina mūsu domāšanu," uzskata Georgs Kumendakis. "Jaunajā teātrī mēs pirmo reizi Grieķijas Nacionālās operas vēsturē būsim spējīgi radīt darbus visaugstākajā Eiropas līmenī," viņš apgalvo sarunā ar KDi. "Mums ir lielisks orķestris, brīnišķīgas balsis, talantīgi režisori. Esmu ļoti apmierināts ar mūsu Elektru, un tas ir tikai sākums. Veidosim repertuāru, kāds līdz šim Grieķijā nav pieredzēts. Iestudēsim operas, kuras šeit nekad nav skanējušas, pasūtīsim jaundarbus. Tagad mums ir visas iespējas radīt kaut ko īpašu un unikālu operas žanrā."
Viena no Georga Kumendaka prioritātēm ir XX un XXI gadsimta opera un oriģinālu jaundarbu radīšana. "Mans sapnis ir uzvest pēc iespējas vairāk jaunu operu, kuru autori, protams, ir ne tikai grieķu komponisti, bet skaņraži no visas pasaules. Es vēlos redzēt operu kā dinamisku, aktīvu muzikālā teātra darbu. Mani interesē operas mijiedarbība ar citiem mākslas veidiem – deju, performanci, instalāciju. Mēs varam papildināt mūziku ar tik dažādiem interesantiem elementiem. Tas ir svarīgi. Būdams komponists, es apzinos, cik svarīgi ir radīt jaundarbus un attīstīt svaigas idejas," saka Georgs Kumendakis.
Šādu starpdisciplināru projektu 2019. gada februārī Grieķijas Nacionālajā operā īstenos horeogrāfs un režisors Dimitris Papajoannu, izmantojot Ģērģa Ligeti skaņdarbu Lontano. "Tā nebūs opera, tā būs instalācija. Darbs ilgs tikai desmit minūšu. Publika redzēs kaut ko negaidītu," sola Georgs Kumendakis.
Jaunrades laboratorija
Grieķijas Nacionālās operas pamatrepertuārs tuvākajām sezonām veidots tematiskos ciklos: grieķu mitoloģija, XX gadsimta mūzika, itāļu opera, franču opera, Leoša Janāčeka operas, operetes atsvaidzināšana un šā žanra jaundarbu radīšana, veltījums komponistam Manam Hadzidakim, veltījums režisoram, scenogrāfam un bijušajam Grieķijas Nacionālās operas mākslinieciskajam vadītājam Stefanam Lazaridim.
Grieķijas Nacionālā opera ir iesaistījusies kopražojumos ar citiem teātriem Eiropā. Piemēram, 2018. gada martā šeit varēs dzirdēt Gaetāno Doniceti Lučiju di Lammermūru, kuru iestudējusi slavenā angļu režisore Keitija Mičela (izrāde tapusi sadarbībā ar Londonas Karalisko operu). Martā un aprīlī Atēnās varēs apmeklēt Volfganga Amadeja Mocarta Burvju flautas multimediālo iestudējumu, kurš pirms pieciem gadiem tapis Berlīnes Komiskajā operā un turpina apceļot pasauli. Šis ir režisoru Berija Koska un Sūzenas Andreidas kopdarbs.
Jaunā teātra mazā zāle jeb alternatīvā skatuve ir jaunrades laboratorija, kurā notiek eksperimenti ar formu un saturu. Šim spēles laukumam ir jākļūst par mūzikas, teātra un vizuālās mākslas mijiedarbības centru. Šeit arī tiek īstenoti teātra izglītības un sociālie projekti. Mazajā zālē tiek uzvesti dažādu paaudžu grieķu skaņražu muzikālā teātra darbi (to vidū – operas bērniem), skan laikmetīgās mūzikas koncerti. Šajā sezonā šeit tiks iestudēta Gilberta un Salivana komiskā opera Mikado un baroka meistara Henrija Pērsela Feju karaliene.
Stavra Niarha fonda Kultūras centrs: www.snfcc.org
Grieķijas Nacionālā opera: www.nationalopera.gr
Skaisle Jātaļniece