Fidelio ir Bēthovena vienīgā opera, tās pirmizrāde galīgajā redakcijā notika Vīnē 1814. gadā (1805. gadā Vīnē opera tika pirmizrādīta ar nosaukumu Leonora). Šo darbu dēvē par himnu brīvībai un cilvēka cieņai. Fidelio darbība risinās Spānijā, netālu no Seviljas, XVIII gadsimta beigās, politisko apvērsumu laikā pēc Lielās franču revolūcijas. Tiek uzskatīts, ka Bēthovena opera ir skaista, taču nav ideāla kā mūzikas teātra darbs – Fidelio paustais politiskais ideālisms ir vairāk apbrīnas nekā līdzpārdzīvojuma vērts, turklāt varoņi ir drīzāk arhetipi, nevis cilvēciski ticami personāži.
Vācu režijas klasiķa Jirgena Flimma (1941–2023) veidotais Fidelio iestudējums Metropoles operas repertuārā ir kopš 2000. gada. Izrādē sižets attīstās kādā nenoteiktā laikmetā, tajā ir vērojamas detaļas, kas ir aizgūtas no XX gadsimta vēstures represīvajiem režīmiem un sabalsojas ar mūsdienu realitāti.
Fidelio atjaunojumā Ņujorkā ir sapulcināti solisti zvaigznes, un viņi kopā ar diriģenti Susannu Melki pie Metropoles operas orķestra un kora pults rada teju ideālu šīs operas interpretāciju. Leonoru tēlo norvēģu soprāns Līse Dāvidsena, kura ir ieguvusi pasaules slavu kā nepārspējama Riharda Vāgnera un Riharda Štrausa operlomu interprete. Kritiķi raksta, ka Līse Dāvidsena ir dzimusi, lai atveidotu tādas varones kā šajā Bēthovena operā. Leonora riskē ar dzīvību un uzdodas par vīrieti, vārdā Fidelio, lai glābtu no tirānijas važām savu vīru Florestānu, kurš ir apcietināts par saviem politiskajiem uzskatiem.
Kritiķi raksta, ka Līse Dāvidsena ir dzimusi, lai atveidotu tādas varones kā šajā Bēthovena operā. Foto – Karena Almonda
Pēc izrādes Fidelio Līse Dāvidsena ieturēs pauzi karjerā, jo gatavojas kļūt par māmiņu – viņa gaida dvīņus. Māksliniece plāno atgriezties uz skatuves pēc gada – 2026. gada pavasarī Ņujorkā viņa dziedās Vāgnera Tristana un Izoldes jauniestudējumā.
Leonoras vīra Florestāna tēlā pārliecinošs ir britu tenors Deivids Bats-Filips. Viņš spoži tiek galā ar šo sarežģīto partiju, demonstrējot varoņa dramatisko drosmi un dedzīgo nenogurdināmību. Poļu basbaritons Tomašs Koņečnijs spilgti iemiesojas ļaundara – cietuma priekšnieka dona Pizarro – lomā. Šajā iestudējumā viņš ir tirāns, kurš atbild kādas augstākas despotiskas varas priekšā un kuram ir bail no tās.
Cietuma uzrauga Roko tēlā ir dzirdams leģendārais vācu bass Renē Pape, kurš pirms divdesmit pieciem gadiem dziedāja iestudējuma pirmizrādē. Roko meitu Marselīnu, kura iemīlas Fidelio, nenojaušot, ka tā ir sieviete, atveido smalkais ķīniešu soprāns Jina Fana. Cietuma vārtsargu Žakīno spēlē vācu tenors Magnuss Dītrihs. Ministru donu Fernando dzied dāņu bass Stefens Millings.
Iestudējums ir iedarbīgs un satraucošs arī tāpēc, ka Bēthovena svinīgo, pacilājošo finālu režisors Jirgens Flimms pārvērš par brīdinājumu. "Policisti, kuri tikko vēl klausīja Pizarro, tagad priecājas par viņam piespriesto nāvessodu, savukārt sabiedrības pārstāvji draudīgi vicina gaisā nažus. Jirgens Flimms – Otrā pasaules kara laikā dzimis vācietis – zināja, ka tirāni ir bīstami, taču bīstami ir arī cilvēki, kuri labprāt dara to, ko viņiem pavēl," uzsvērts laikraksta The New York Times recenzijā.
Ierakstā operas Fidelio izrādi kinoteātris Forum Cinemas aicina noskatīties 19. martā plkst. 18.30.
Informācija: metopera.org, forumcinemas.lv