oktobrī.Kārlis nodemonstrē arī mazu kastīti – spēlējoties ar tās kloķīšiem un podziņām, var iegūt visneiedomājamākās skaņas, no kurām pārsteigumā iepletīs acis pat klausītājs ar visrūdītāko dzirdi. "Mēs jau visu laiku kaut ko liekam klāt, īpaši, kad spēlējam savus skaņdarbus, kuros jūtamies brīvi un varam atļauties kaut kādas vaļības, bet mums ir ļoti liela pietāte pret komponistu Imantu Kalniņu. Šie skaņdarbi pamatā tomēr pieder komponistam, un mums tie ir jāinterpretē tā, lai doma, ko viņš gribējis pateikt, ir visprecīzākā un uztveramākā. Visu nosaka teksts, kas bijis vispirms, un vārdam ir savs ritms un sava forma," saka Kārlis. Viņu papildina dziedātājs Marts Kristiāns Kalniņš, kurš ir arī komponista dēls: "Tas ir tāpat kā ar bildi jeb filmu – pietiek tai pielikt kaut kādas trīs skaņas, un viss mainās. Tā bilde sāk elpot."Mūzika, teātris, arhitektūraMarts grupā tagad spēlē arī taustiņinstrumentus, jo pēc savas būtības ir ne tikai dziedātājs, bet arī instrumentālists. Koncertā būšot arī tāds antīks instruments kā klavesīns. "Man patīk spēlēt ar citiem kopā, nevis tikai skatīties, kā citi to dara," saka Marts, kurš spēlējis oboju arī Valta Pūces etnogrāfiskajā orķestrī un Sūnu ciema zēnu uzvedumā ar Maranu. Nu jau pāris gadu grupā Autobuss debesīs vairs nav Ervinga Znotiņa, kurš ir pirms dažiem gadiem atjaunotās grupas Satellites LV pastāvīgs dalībnieks. Pārējie ir savās vietās. Pie bungām ir Emīls Zilberts – ikdienā Valmieras Drāmas teātra Muzikālās daļas vadītājs, kurš raksta mūziku izrādēm un lielāko daļu laika pavada teātrī. Papildus viņš aranžē mūziku tajā lauciņā, kas saistās ar popmūzikas un simfoniskā orķestra savienojumu, – Pols Jangs, Annmary, Da Gamba, Jānis Strībelis, Turaidas roze ir tikai daži no tiem, ar ko Emīls strādājis. Kārlis Auzāns joprojām vada čellistu trio Melo M, kas izdevis vairākus albumus un koncertē gan Latvijā, gan ārzemēs, grupas basģitārists Armands Treilihs strādā savā studijā, un vieglāk no radio skanošajām esot nosaukt tās latviešu grupas, kuras viņš nav ierakstījis. Mūzika nav ikdienas darbs vienīgi ģitāristam Andrim Dzenim – kad viņš taisa papīra lidmašīnīti, grupas biedri kaut ko ironizē par īsto lidaparātu projektēšanu, jo viņš ir arhitekts, bet kustīgiem objektiem vēl nav pieķēries. "Projektēju mājas. Izmācījos par arhitektu, sešus gadus strādāju pie Andra Kronberga un tagad arī privāti. Lielākā daļa no manas dzīves ir arhitektūra un dizains. Vēl es esmu izaudzinājis meitu," saka Andris Dzenis. Marts – pats būdams tēvs jau ar pieredzi – lietišķi palabo, ka līdz izaudzināšanai gan vēl esot tālu. 140 dziesmuGrupa Autobuss debesīs kļuva populāra pagājušās desmitgades sākumā, piepulcējoties Menuetam un Turaidas rozei, kuru repertuārs balstās uz Imanta Kalniņa dziesmām. Autobuss debesīs mūziķi, paši būdami jauni, padarīja populāras Kalniņa dziesmas tieši jauniešu vidū, kuriem pirms tam tās varēja likties piederīgas pagātnei. "Mums fiziski vajadzēja mūziku, ko spēlēt, un nolēmām spēlēt Turaidas rozes kaverus. Tā arī bija. Atceros, ka ar Emīlu sēdējām pie Saeimas skvēriņā un runājām par šo ideju, kas tomēr bija tālejoša," atceras Marts. Emīls turpina: "Vienīgi nezinājām kā tas viss attīstīsies tālāk. Tā pirmā kasete (Viņa pastarā diena, 1999) bija dzinulis, lai turpinātu." Tagad grupas repertuārā esot apmēram 140 dziesmu, ko var nospēlēt tūlīt pat uz vietas. Marts ironiski piebilst, ka tas nemaz neesot tik daudz – Ieva Kerēvica teikusi, ka uz kuģa reiz bijis viens, kurš no galvas zinājis trīs tūkstošus dziesmu, bet viņa – "tikai" ap tūkstoti. Kārlis smejas.
Imants Kalniņš tikai nesen esot sācis veidot hronoloģisku savu dziesmu arhīvu, tāpēc kaut kad būs iespējams uzzināt, cik to pavisam ir. Bez dziesmām, kas sacerētas atsevišķi, ir arī milzum daudz mūzikas no teātra izrādēm, no kurienes vēl smelties un smelties. Papildus vecajām, jau citu savulaik izpildītām vai iepriekš mazpazīstamām dziesmām Autobusam ir bijis tas gods spēlēt arī pavisam jaunas speciāli grupai sarakstītas komponista dziesmas.
"Imants rokmūziku ir rakstījis kā simfonisko mūziku – katram ir savas partijas, kas jāspēlē,» saka Marts. Turpina Kārlis: "It kā uz ausi izklausās, ka nekā tāda baigi sarežģīta tai dziesmā nav. Bet, kad kāds pasaka – uzraksti man akordus, es gribu mājās padziedāt –, izrādās, nemaz nav tik vienkārši, jo tie muzikālie izteiksmes veidi, kādos rakstījis Imants Kalniņš, ir kā nopietnā klasiskajā mūzikā – tas nav nekāds trīs akordu pasākums. Imants Kalniņš izmanto ļoti dažādas harmoniju krāsas, un tie gājieni nav pierasti rokmūzikas klausītājam."
Trakais gads
Pēdējos gados dažiem radies iespaids, ka Autobuss debesīs vairs nespēlē – visi dalībnieki vairāk aizņemti ar citām lietām, un šķiet, ka grupai tas būs vienīgais atkalapvienošanās koncerts Palladium, līdzīgi kā Jaunam mēnesim gaidāms decembrī. Tā gluži neesot – grupas sastāvs spēlē daudzos dažādos projektos, ir sagatavotas divas programmas ar aktrisi Veroniku Plotņikovu, iestudēta rokopera Ei, jūs tur, arī ikgadējās Imantdienas un Mazās Kalniņa dienas Inešos balstās uz Autobusu debesīs.
"Tik bieži kā 2002. gadā gan vairs nespēlējam – Armands saskaitīja, ka tad mums bija laikam 93 koncerti vienā gadā. Tas bija vistrakākais gads," atceras Kārlis. Koncertā Palladium skanēšot arī dziesmas, kas sen nav spēlētas un dzirdētas, bet liekas būtiskas. "Šeit klausītāji būs koncentrējušies, un šī vieta – koncertzāle – nosaka arī repertuāru. Nu mums būs izdevība nospēlēt nopietnākus un muzikāli sarežģītākus ārtroka skaņdarbus, kas nav radiohitu formāts un neiederētos klubā, bet ir muzikāli ļoti vērtīgi un interesanti," stāsta Kārlis. Palladium koncertā pievienosies arī viesi – Nepieradinātā folka orķestris un grupas kādreizējais dalībnieks – ģitārists Andrejs Grimms.
Koncerts
Autobuss debesīs koncertzālē Palladium Rīga 20.X plkst. 20
Biļetes Biļešu servisa kasēs un www.bilesuserviss.lv