Apritējuši jau trīs gadi, kopš mūsu lielākais mūzikas festivāls ir pārcēlies no Salacgrīvas uz Lucavsalu Rīgā. Precīzāk, tas ir ne tikai pārcēlies, bet arī programmas ziņā pārtapis par pavisam citu festivālu, saglabājot vienīgi nosaukumu, jo arī aktīvās festivālu apmeklētāju paaudzes ir mainījušās.
Telts nav jāmeklē
Lai nokļūtu festivāla Positivus teritorijā Lucavsalā, pietiek ar dažu minūšu gājienu no abiem Daugavas krastiem. Protams, iepriekšējās desmitgadēs jau ierastā paceļošanas prieka nedaudz pietrūkst, tomēr, ņemot vērā mūsdienu cilvēka steidzīgo dabu, kad visu pierasts iegūt ar dažiem klikšķiem, jaunais festivāla modelis no ērtību viedokļa ir ieguvums. Vairs nav jāmēro garais ceļš uz Latvijas ziemeļaustrumiem, nav jāmeklē arī telts un guļammaiss, jo Positivus ir kļuvis par lielpilsētas festivālu, kas atbilstoši norises vietas naktsmiera prasībām (dzirdēt var gan Ķengaragā, gan Pārdaugavā) vairs neturpinās līdz rīta gaismai, pusnaktī jau viss ir apklusis un apmeklētāji izklīduši kur nu kurais – turpināt uzdzīvi vēl atvērtajos Rīgas krogos, klubos, restorānos vai pa mājām, viesnīcām, hosteļiem, radu un draugu privātmāju pagalmiem, vai – ja paveicas – turpat Lucavsalā kādā no mazdārziņiem, ko joprojām kā savu vasaras mītni pilsētā pie dabas krūts uztur daudzi Rīgas iedzīvotāji.
Šoreiz festivāla programmā līdzās citiem ārvalstu viesiem ir arī divi joprojām kara plosītās un festivāla rīkotāju atbalstītās Ukrainas pārstāvji. Viens no viņiem ir reperis OTOY, kurš savas dzimtenes karā ar iebrucējiem ir zaudējis vecāko brāli un pats kā brīvprātīgais frontes līnijā palīdzējis meklēt un atpazīt bojāgājušos. Otrs ir ukraiņu roka trio Love’n’Joy, kura mūzikā mijas hipiju laiku psihodēliskās krāsas ar postpanka melnbalti kontrastainajām noskaņām. Kopš kara sākuma grupa Love’n’Joy aktīvi koncertē visā Eiropā, un tās jaunākais albums ir saņēmis daudzu globālu mediju pozitīvu novērtējumu, arī smagajai rokmūzikai veltītajā žurnālā Kerrang!
Festivālā būs iespēja vērot no Ukrainas speciāli atvesto izstādi Ukraina miniatūrā/Ukraine in Miniature. Apmeklētāji tiek aicināti iespēju robežās ziedot Ukrainas atbalstam.
Pionieri un veterāni
Kopš pirmajiem festivāla Positivus gadiem programmā ir bagātīgi pārstāvēta arī latviešu mūzika. Piemēram, Salacgrīvā uz Dabas skatuves uzstājās galvenokārt Radio NABA klausītājiem pazīstamie dažādu žanru mākslinieki. Lucavsalā tik alternatīvas oāzes vairs nav, un arī vietējo mūziķu klāstā tagad visplašāk pārstāvēts ir hiphops – šogad dzirdēsim Packman, sivmoneyy, netirais300, I Mean Love, Wiesuli & sangvn, kā arī Fiņķi, kurš gan vairs neuzstājas ar brīnišķīgo grupu Praga II, tomēr koncertsastāvs ar daļu no tās dalībniekiem būs arī Positivus. Kā jau ierasts, kāds no slavenākajiem vietējiem reperiem uzstājas arī uz lielākās skatuves, savācot tikpat lielu pūli savā priekšā kā dārgākās ārzemju zvaigznes, un šogad tas būs Ozols – viens no žanra pionieriem Latvijā.
Pagājušā gada nogalē Uldis Dirnēns ar grupu Detlef negaidīti atgriezās uz skatuves, un šovasar mūziķi būs dzirdami vairākos vasaras festivālos. Foto – Kaspars Cirsis
No grupām, kas šogad uzstāsies uz divām mazākām skatuvēm, vispirms ir jāpiemin Detlef, kas izdeva divus lieliskus albumus un sniedza koncertus pirms diviem gadu desmitiem, bet pēc tam ieturēja ilgu pauzi, taču pērn atgriezās ar dažiem koncertiem, kas izrādījās ne vien muzikāli pārliecinoši, bet arī ļoti labi apmeklēti, un iespēja dzirdēt Uldi Dirnēnu un viņa kolektīvu būs arī Positivus apmeklētājiem.
Grupa Satellites LV savulaik uzsvērusi, ka ir piedalījusies visos festivālos Positivus, taču pēc norises vietas maiņas to apgalvot vairs nevar, bet šogad latviešu britpopa žanra pionieri atkal atgriezīsies festivālā, turklāt tā būs reta iespēja viņus dzirdēt – Satellites LV nu jau ir kļuvusi par grupu, kas koncertē vēl retāk nekā iepriekšminētā Detlef.
2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Latviju pārstāvēja jau par popmūzikas veterānu kļuvušais Dons, bet vietējās atlases Supernova otrajā vietā palikušais svaigais jauniešu duets Vēstulēs patīkami pārsteidza ne tikai Eirovīzijas fanus vien. Vēstulēs maija beigās iesildīja Arņa Račinska Laika suni koncertzālē Palladium, un duets būs dzirdams arī Lucavsalā. Starp citu, Vēstulēs repertuārā ir arī – iespējams, nosaukuma dēļ – ļoti jauka Baložu pilnu pagalmu līdera Māra Šverna dziesmas Vēstules kaverversija, un pat Imants Kalniņš šiem jauniešiem itin labi piestāv, jo savu dziesmu laikam vēl nav gana daudz.
Ja jau par Eirovīziju un tās izauklētajiem varoņiem, jāpiebilst, ka festivālā atkal būs Citi zēni – 2022. gada Positivus bija vienīgā vieta, kurā gadījās noklausīties ansambļa koncertu pilnā garumā, un jāatzīst, ka uzkurināt publiku Citi zēni prot, lai neļautu tai atslābt starp daudzo vietējo reperu priekšnesumiem.
Pēdējā angļu grupas Placebo Latvijas koncerta iesildītāji Purple Negative ir vienīgie izteiktie Radio NABA sūtņi Positivus – savulaik konkursā Hadrons atklātā alternatīvā roka grupa, kura Latvijā turpina amerikāņu Blondie un Hole, zviedru The Cardigans un angļu The Ting Tings pasaules mērogā iezīmēto blondo un talantīgo roka meiteņu spēka ceļu, – cerams, Purple Negative izdosies izsisties arī tālāk, jo kopā ar Elīzu spēlējošie puiši instrumentālisti arī ir ievērības cienīgi.
Projekts Kautkaili sākās kā dziedātājas Kristīnes Pāžes un Didža Bardo duets, tagad tā ir pilnasinīga rokgrupa, kas pērn izdevusi debijas albumu. Pati soliste sevi kā vienu no spējīgākajām savas paaudzes vokālistēm pierādīja arī izrādēs Cabaret gadumijā. Kautkaili skanējumu kopš nesena laika papildina ģitārists Rūdolfs Ozols, kurš muzicē arī ar The Bad Tones un Chris Noah un pērn Positivus programmā uzstājās ar apvienību Perestroika, kas šogad savu vienīgo koncertu spēlēs festivālā Kartupeļpalma vējiem līdzi Liepājā 9. augustā.
Ja līdz šim neko neesat dzirdējuši par rokenrola enerģijas un jēli latvisku joku uzlādēto grupu Bukte no Kurzemes, tas ir tikai laika jautājums. Publicitātes foto
Kas ir grupa Bukte? Ja līdz šim par šo rokenrola enerģijas un jēli latvisku joku uzlādēto grupu no Kurzemes nekas nav dzirdēts, tas ir tikai laika un paklausības jautājums, lai Buktes mūzika sāktu skanēt, atveroties katras degvielas uzpildes stacijas durvīm, un neapklustu vairs nekad. Par to pašiem mūziķiem ir arī dziesma Bēdu ieleja.