"Sinsinati pilsētas vadības aprēķini liecina, ka koru olimpiādes rīkošanā veiktajiem ieguldījumiem bijusi četrkārtīga atdeve, un tas ir labs signāls ne tikai Rīgā gaidāmās koru olimpiādes, bet arī citu esošo un nākotnē plānoto kultūras investīciju atdevei Latvijā,'' vērtē Ž. Jaunzeme-Grende.Vienlaikus ministre atzīst, ka, gatavojoties koru olimpiādei 2014. gadā, Latvijai būs liels izaicinājums savienot mūsu koru dziedāšanas tradīcijas ar pasaules koru dziedāšanas tradīcijām, kas ir ļoti atšķirīgas. Lai gan Latvijas kori ar izciliem panākumiem jau vairākus gadu desmitus koncertē ārvalstīs un ir guvuši plašu starptautisku atpazīstamību, mūsu valstij nav pieredzes lielu starptautisku koru pasākumu rīkošanā. Koru olimpiāde līdz ar to varētu būt kā nozīmīgs atspēriena punkts turpmāku regulāru starptautisku koru sacensību organizēšanā, kas būtu tikai likumsakarīgi Latvijai kā vienai no valstīm ar vissenākajām koru dziedāšanas tradīcijām.Kā vēstīts iepriekš, Pasaules koru olimpiāde, kas ir lielākais starptautiskais kordziedāšanas pasākums, Sinsinati notika no 4. jūlija līdz 14. jūlijam, un tajā piedalījās 15 000 dziedātāju no 362 koriem. _A cappella _vokālās grupas Latvian Voices sieviešu kamerkoru kategorijā ieguva zelta medaļu un čempionu titulu, kas ir augstākais iespējamais novērtējums, bet Latvijas Kultūras akadēmijas koris Sōla - trīs zelta medaļas: jaukto koru, folkloras un sakrālās mūzikas kategorijās.Ministre pateicas visiem dalībniekiem - gan vokālās grupas Latvian Voices un kora Sōla mūziķiem, gan pasākuma rīkotājiem - nodibinājumam Rīga 2014.
Laikā no šā gada 7. jūlija līdz 16. jūlijam kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende uzturējās ASV, kur piedalījās divos kultūrpolitiski nozīmīgos pasākumos - XIII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Milvokos un Pasaules koru olimpiādē Sinsinati, norādīja kultūras ministres padomniece Ieva Līne.