Kultūras ministrija Žagara izstrādātajā attīstības scenārijā atbalsta operas izaugsmes plānu

"Pirms dokuments nav saskaņots ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju, pirms nav lemts par konkrēta attīstības scenārija atbalstīšanu, es negribētu runāt par finansējumu. Runāt par finansējumu būtu pāragri, jo patlaban vēl ir iespējamas, ka operas attīstības virzienos iekļautajās pozīcijās tiek veiktas izmaiņas, radot dažādus risinājumus, līdz ar to patlaban atturēšos runāt par konkrētiem skaitļiem," sacīja Lielpēters.Viņš minēja, ka, Kultūras ministrijas skatījumā, LNO izaugsmes scenārijs ir operai vēlamākais, ņemot vērā lielos un starptautiskos pasākumus, kas Latvijā gaidāmi tuvāko gadu laikā, piemēram, Rīga - Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014. gadā, Latvija Eiropas Savienības prezidējošā valsta 2015. gadā, komponista Riharda Vāgnera 200 gadu jubileja, kā arī laicīgi jau jāsāk gatavoties Latvijas 100 gadu jubilejas svinībām 2018. gadā."Šis attīstības scenārijs ir būtisks, jo jāņem vērā, ka kultūra faktiski ir mūsu eksporta produkts, kā arī tas ir produkts, kas piesaista tūristu un mūsu pašu iedzīvotāju uzmanību. Kultūra padara Latvijas vārdu pasaulē atpazīstamāku un uzlabo Latvijas tēlu," minēja valsts sekretāra vietnieks.Kultūras ministrija ir gatava iestāties par LNO izaugsmes scenāriju, kurā iekļauta arī darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana, kas savukārt samazinātu risku, ka pašmāju talanti aizplūst uz ārzemēm. Ministrija atbalsta operas izaugsmes plānu un uzskata, ka tas ir valstiski pareizākais variants, ņemot vērā visus gaidāmos pasākumus turpmākajos gados.Otrs variants ir LNO stagnācija, un tas nozīmētu, ka operas darbība tiek saglabāta līdzšinējā apjomā. Šis plāns ietvertu finanšu stabilizāciju, bet ne operas izaugsmi. Salīdzinot ar LNO izaugsmes scenāriju, īstenojot stagnācijas variantu, operā uz pusi tiktu samazināta jauniestudējumu veidošana, un tas nozīmētu, ka tiktu veidoti nevis pieci līdz septiņi jauniestudējumi gadā, bet gan divi līdz trīs. Samazinoties jauniestudējumu skaitam, mazāks kļūs arī apmeklētāju skaits, līdz ar to samazināsies arī operas ieņēmumi, taču tai pat laikā būtu arī mazāk izdevumu, klāstīja Lielpēters."Trešais scenārijs, kuru Kultūras ministrija neatbalsta pilnīgi noteikti, bet teorētiski tāds variants ir iespējams viskritiskākajā ekonomiskajā situācijā, ir LNO lejupslīdes scenārijs. Tas nozīmē, ka nenotiek finanšu stabilizācija, dotāciju apmērs operai būtu esošajā līmeni, neraugoties uz to, ka cenas un inflācija sadārdzina daudzas izmaksas," skaidroja valsts sekretāra vietnieks.Operas lejupslīdes attīstības variants nozīmētu arī to, ka tiek sašaurināta operas darbība, saīsinot sezonu un samazinot darbinieku noslogojumu.Kā aģentūrai LETA vēstīja operas Komunikāciju daļas vadītāja Katrīna Leiškalne, Žagara piedāvātās stratēģijas galvenie uzdevumi ir panākt stabilu vidi operas un baleta izaugsmei piecu gadu perspektīvā, kā arī mērķtiecīgi izmantot resursus jauniestudējuma radīšanai, LNO izrāžu pieejamības nodrošināšanai, Rīgas Operas festivāla popularizēšanai un kultūrtūrisma veicināšanai, kā arī LNO personāla kvalifikācijas saglabāšanā un palielināšanā.Pilienveidīga jaunu, mākslinieciski augstvērtīgu izrāžu iestudēšanas garantē LNO daudzveidīga repertuāra un apmeklētāju skaita uzturēšanu. No šiem komponentiem ir atkarīgs LNO prestižs, starptautiskā atpazīstamība un iespēja palielināt ieņēmumus. LNO stratēģijā tiek plānots iestudēt piecus līdz septiņus iestudējumus gadā, kas nodrošina operas apmeklētības rādītāju augsto līmeni, ieņēmumus no biļešu realizācijas, kā arī māksliniecisko izaugsmi.LNO pieejamību nosaka repertuāra daudzveidība un biļešu cenas pieejamība. Biļešu cenas tiek plānotas atbilstoši iedzīvotāju pirktspējai, tādējādi dodot iespēju LNO izrādes apmeklēt iedzīvotājiem arī ar vidēju un zemu ienākumu līmeni.Jau ziņots, ka 2013. gadā operā plānoti trīs izcilu komponistu un operas ēkas 150 gadu jubilejai veltīti pasākumi. Nākamgad LNO plānoti komponistu Bendžamina Britena, Riharda Vāgnera un Džuzepes Verdi jubilejas pasākumi. Plānotas arī Maskavas operas viesizrādes.Nākamajā gadā operā visvairāk uzmanības tiks pievērsts šo trīs komponistu darbiem, savukārt 2014. gadā plānoti pasākumi, kas saistīti ar Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu, bet kopumā 2014. gads būs balstīts uz latviešu mūziku, stāstīja Leiškalne.2014. gada rudenī LNO plāno latviešu mūzikas festivālu, kurā skanēs astoņas latviešu operas. To vidū būs divas pasaules pirmizrādes - Kristapa Pētersona Šahs un Artura Maskata Valentīna, kurām opera vēlas pievienot Romualda Kalsona Pazudušo dēlu, Imanta Kalniņa Spēlēju, dancoju, Andra Dzenīša Dullo Dauku, Ērika Ešenvalda Iemūrētos, darbu _Augļu koks ir Jāzeps _un Bruno Skultes Vilkaču mantinieci.