To pavēstīja kultūras ministrs Ints Dālderis (Tautas partija).
"Koncertzāle man kā mūziķim, protams, ir pavisam sāpīga tēma, jo mēs esam palikuši bez koncertzāles un arī koncertzāles iecere kā tāda šobrīd ir stipri devalvēta, kas ir ļoti slikti," viņš atzina.
Pie arhitekta Anda Sīļa grandiozā projekta par Rīgas koncertzāli, pēc ministra domām, nākotnē vajadzētu atgriezties, taču, visticamāk, to nevarēs realizēt pilnībā par valsts naudu. "Pie tā vajadzētu nākotnē atgriezties, bet es domāju, ka to būs iespējams realizēt tikai daļēji privātā, daļēji valsts partnerībā. Pilnībā valstij nofinansēt šo celtni, kas atrodas faktiski uz ūdens, būs ļoti sarežģīti," viņš atzina.
"Es domāju, ka mums jāatrod kāds cits pagaidu risinājums," uzsvēra ministrs, norādot, ka tāds varētu būt Kongresu nama pārbūve, kas neprasītu tik lielus līdzekļus. Turklāt šis risinājums jāatrod jau tuvāko gadu laikā, jo līdz 2014.gadam, kad Rīgai būs Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss, pilsētai nepieciešama koncertzāle ar vismaz pusotru tūkstoti vietām.
Par iespējamo Kongresu nama pārbūvi jau esot runāts arī ar Rīgas domes pārstāvjiem un patlaban tiekot domāts par pirmās izpētes veikšanu - vai šāda pārbūve vispār ir iespējama.
"Es domāju, ka tas ir iespējams. Arī ar arhitektiem esmu par to runājis jau diezgan sen - viņi uzskata, ka to var, bet svarīgi saņemt arī akustikas speciālistu viedokli attiecībā uz jautājumu, vai tur vispār ir vērts kaut ko darīt," norādīja Dālderis.
Viņaprāt, pašvaldība, piesaistot arī Eiropas struktūrfondu līdzekļus, šādu projektu varētu realizēt, tādējādi rodot pagaidu risinājumu nepieciešamībai pēc koncertzāles galvaspilsētā.
Jau vēstīts, ka pērn jūnija beigās valdība nolēma apturēt Rīgas akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu.
Premjers Valdis Dombrovskis ("Jaunais laiks", JL) valdības sēdē uzsvēra, ka tuvāko gadu laikā koncertzāli nevarēs ne projektēt, ne būvēt. Tāpēc valdības vadītājs ierosināja apturēt AB dambja nomāšanu un neīstenot šo projektu. Savukārt finanšu ministrs Einars Repše (JL) lai gan sākotnēji nevēlējās paust viedokli par šo jautājumu, vēlāk atzina, ka Kultūras ministrija (KM) jau sākotnēji bijusi vainīga, jo nav apturējusi šī projekta īstenošanu pēc tam, kad tika izbeigts līgums ar arhitektu biroju par koncertzāles būvprojektēšanu.
2008.gada pēdējā darbdienā tika noslēgts Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādes līgums starp toreiz vēl pastāvošo aģentūru "Jaunie "Trīs brāļi"" un Anda Sīļa vadīto biroju, kas pēcāk izraisīja sabiedrības un amatpersonu neizpratni. Noslēdzot līgumu, pasūtītājs (valsts) uzņēmās finansiālas saistības tikai par pirmā posma darbu samaksu, kas ir 3,13 miljoni latu, bet kopējā summa bija apmēram seši miljoni latu. Arhitektu birojs gan nesāka darbu pie koncertzāles būvprojekta izstrādes, līdz ar to līguma izbeigšana valstij finansiālus zaudējumus neradīja.