Koncertā spēlēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Liepājas simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālās operas simfoniskais orķestris, _Sinfonietta Rīga _un profesionālais pūtēju orķestris Rīga, portālam Diena.lv vēsta Latvijas Koncertu sabiedrisko attiecību speciāliste Rinta Bružēvica.K.Pētersona Klarnetes koncerts Ligeija turpina domu dialogu ar Edgaru Alanu Po un viņa spokaino, misticisma piesātināto stāstu ar šādu nosaukumu, tādējādi turpinot 12 balsīm un sagatavotām klavierēm komponētajā skaņdarbā Ligeija (2009) iesākto refleksiju par gribasspēka uzvaru pār vājumu.K.Pētersons stāsta: „Klarnetes koncerta centrā ir stāsta galvenais varonis (solo klarnete), kurš pirmajā personā runā par piedzīvoto. Spriežot no viņa zināšanām un interesēm, tipisks sava laika intelektuālis. Pasakaini bagāts (Ligeijas atstāts mantojums), tieksme uz greznību, kas robežojas ar vulgaritāti. Opija smēķētājs. Ligeija ir viņa mūža lielā mīla, otro sievu apprec no teksta īsti neizprotamu iemeslu dēļ. Gandrīz pilnībā gļēvs raksturs, gandrīz pilnībā pašpietiekams egoists. Vārdu sakot, normāls cilvēks. Tas, kas viņu atšķir no pārējiem, ir piedzīvotā neparastums.”Solo klarnetists būs viens no mūsu labākajiem jaunajiem mūziķiem Guntis Kuzma, kopā ar viņu - Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Mārtiņa Ozoliņa vadībā. Savukārt I.Breģe papildinājusi pašas iesākto mūslaiku concerto grosso sēriju ar nu jau Trešo Rīgas koncertu, kur solistu lomā būs Sinfonietta Rīga mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē un čellu grupas koncertmeistare Guna Āboltiņa, muzicējot kopā ar Andra Pogas diriģēto Latvijas Nacionālās operas orķestri. Šī skaņdarba nosaukums ir Teātris, un tas veltīts pirmā Rīgas pilsētas teātra 230.jubilejai, kas tiks svinēta 2012.gadā.I.Kalniņa svītas Rotāju, dancoju kamerversija pirmoreiz izskanēja 2011.gada maijā komponista 70.dzimšanas dienai veltītajā koncertā Spīķeru koncertzālē. Tagad beidzot būs klausāms, kā šis rotaļīgais opuss izskan simfoniskā orķestra instrumentālajā izvērsumā. I.Kalniņš saka: „Nosaukums Rotāju, dancoju svītai ir no paša sākuma - tā ir mūzika, kas būvēta uz etniskas intonācijas pamata. Es to vēlējos rakstīt tieši kā latvisku etnisku mūziku, un man pat šķiet, ka vienā nelielā svītas otrās daļas epizodē ir oriģinālas tautasdziesmas tēma, ko nekur citur neesmu dzirdējis. Tā ir paša pierakstīta līgotne, ko dziedāja mana vecāmāte. Man, protams, liekas, ka tā ir jaukākā epizode.” I.Kalniņa svītas pirmatskaņojums uzticēts Liepājas simfoniskajam orķestrim un tā galvenajam diriģentam Atvaram Lakstīgalam.Valsts kamerorķestris _Sinfonietta Rīga _N.Šnē vadībā piedalīsies lielkoncertā, spēlējot skaņdarbu, kas ieguva Lielo mūzikas balvu 2008 kā gada jaundarbs - Vācijā dzīvojošā mistiķa Gustava Fridrihsona Chiaroscuro (Gaismēnas), par kuru Gustava kompetentais kolēģis Jānis Petraškevičs teicis: „Komponista izteiksme ir reti autentiska un personiska. Tai piemīt svars, tā uzrunā vairākos līmeņos - gan poētiskā un estētiskā, gan, protams, tīri muzikālā. Plašais asociatīvais lauks mūzikā rada savdabīgu dziļumu - it kā vienlaikus mēs vērtos gan pagātnes, gan nākotnes horizontos. Gustava Fridrihsona Chiaroscuro nav nevienas nedzīvas vai vienaldzīgi rakstītas takts. Nudien - klausoties pat varam it kā sekot līdzi kompozīcijas procesam un uzmanībai, ar kādu izklausīta ik detaļa, ēna un nospiedums.”Pirmoreiz Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā piedalīsies profesionālais pūtēju orķestris Rīga, kuru diriģēs tā mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš. Koncertā būs iespēja klausīties Andra Dzenīša opusu Drone, kura pirmatskaņojums notika 2010.gada rudenī. Drone ir veltījums profesionālajam pūtēju orķestrim Rīga un tā iepriekšējam vadītājam Andrim Pogam.A.Dzenītis atklāj: „Angļu valodā Drone, burtiski tulkojot, nozīmē dūkoņa, dūkšana. Šis vārds man likās ļoti atbilstošs pūtēju orķestra metāla un koka pūšaminstrumentu ilgstošam un intensīvam skanējumam zemā reģistrā.”
Drone trešais posms saistīts ar komponista bērnības atmiņām. „Vakaros, laižoties miegā, dažkārt ēterā atskanēja viena un tā pati melodija - Glena Millera In The Mood pirmās taktis, kam sekoja sulīgs baritons – „ir pienācis laiks džezam”. Tā bija Ivara Mazura balss. Nekad neesmu bijis kaislīgs džeza fans, taču šīs skaņas manī atstājušas neizdzēšamas emocijas, tāpēc Drone pēdējā posmā dzirdama variācija par Glena Millera tēmas ievadu neparastā veidā. Dienā kad pabeidzu skaņdarbu, uzzināju, ka Ivara Mazura vairs nav mūsu vidū. Ja atļauts, lai šī ir kā neliela piemiņa viņam no cilvēka, kam džezs, lai arī tīkams, taču ir pasvešs, un tomēr šī džeza motīva un balss apvienojuma skaniskā fotogrāfija atmiņā palikusi uz mūžiem,” stāsta A.Dzenītis.