Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas mediji

Lielajā ģildē skanēs Brāmsa Vācu rekviēms

Lielajā ģildē 24. februārī skanēs izcilais Johannesa Brāmsa skaņdarbs Vācu rekviēms, ko izpildīs soprāns Inga Kalna, basbaritons Egils Siliņš, Latvijas Radio koris, pianisti Diāna Ketlere un Reinis Zariņš, pie diriģenta pults Kaspars Putniņš.Johannesa Brāmsa Vācu rekviēms ir viens no 19. gadsimta visskaistākajiem vokāli instrumentālajiem darbiem - to parasti klausās solistu, kora un paliela simfoniskā orķestra atskaņojumā.

24. februārī Latvijas Radio kora diriģents Kaspars Putniņš piedāvās Brāmsa šedevra kamerversiju, kur orķestri aizstāj divi pianisti pie vienām klavierēm.Diriģents Kaspars Putniņš saka: „Tas nav plaši zināms fakts, taču slaveno_ Vācu rekviēmu _Brāmss sarakstījis divās versijās. Variants bez orķestra nav vis aranžējums vai pārlikums, bet paša Brāmsa sacerēta oriģināla šī darba versija. Orķestra vietā skanot klavierēm, opuss iegūst citu kvalitāti - tas skan daudz delikātāk, smalkāk, intīmāk. Latvijā šī skaņdarba versija, cik zināms, nav skanējusi.”Sadarbību ar abiem izcilajiem dziedātājiem - Ingu Kalnu un Egilu Siliņu, kā arī abiem Londonā dzīvojošajiem latviešu pianistiem - Diānu Ketleri un Reini Zariņu – diriģents izvēlējies, jo viņi visi ir izcili 19. gadsimta mūzikas interpreti, brīnišķīgi kamermuzicēšanas partneri, ārkārtīgi zinoši un smalkjūtīgi mākslinieki, kas labi saprot viens otru.Šo rekviēma kamerversiju Brāmss izveidoja pēc sava Leipcigas izdevēja Jākoba Melhiora Rītera-Bīdermaņa lūguma, kas saistīts, visticamāk, ar vēlmi plašajam diletantu jeb neprofesionālo, taču prasmīgo mūzikas mīļotāju lokam dot iespēju atskaņot šo brīnišķīgo mūziku mājas, precīzāk, salona apstākļos. Daudzi klasiskās mūzikas šedevri tika iepazīti nevis koncertzālēs, bet mājas muzicēšanas laikā, un šo procesu popularitāti jo īpaši sekmēja 19. gadsimta pirmajā pusē notikušās pārmaiņas klavieru mehānismu uzlabošanā un šī instrumenta iespēju paplašināšanā. Tā nu klausītāji Rīgā varēs iztēloties kādu smalku 19. gadsimta otrās puses Vāczemes salonu, kurā vērīgi un skaistumam atvērti cilvēki mēģina uzminēt Johannesa Brāmsa mūzikas noslēpumus.Vācu rekviēma tapšana, visticamāk, saistīta ar komponista tuva drauga Roberta Šūmaņa nāvi un vēlāk arī mātes aiziešanu viņsaulē. Pirmās norādes par opusa tapšanu vācu rekviēma žanriskajā formā atrodamas kādā 1865. gada vēstulē Klārai Šūmanei. Vācu rekviēms gluži vienkārši nozīmē rekviēmu, kura teksts ir vācu valodā. Brāmss pats arī veidoja libretu, izvēloties nevis kanoniskos sēru mesas tekstus, bet gan virknējot Vecās Derības un Jaunās Derības fragmentus, kas atbilst tēmai par dzīvības un nāves attiecībām.Vācu rekviēma koncerts notiks Lielajā ģildē, 24. februārī plkst. 19.30. Biļetes iegādājamas Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv. Koncertu rīko Latvijas Koncerti.