Pēc pirmajiem diviem koncertiem, kas notiks Palladium Rīga 13. un 14. februārī, šī programma skanēs arī Valmieras Kultūras centrā (15.II), Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē (16.II) un Jelgavas kultūras namā (17.II). "Koncerts Demo būs kā koncepta auto, ko var apskatīt, taču vēl nevar paņemt līdzi," saka Linda.
Uldis Rudaks: Domājot par tavu gandrīz izpārdoto koncertu Palladium 14. februārī un izsludināto papildkoncertu 13. februārī, ienāca prātā, vai tik tas nav smalks mārketinga triks – paziņot, ka viens jau izpārdots, kaut tā nebūt nav, un izsludināt otru. Uz cilvēkiem tas psiholoģiski iedarbotos: ja jau baigais pieprasījums, mums arī tur noteikti jābūt. Lūk, Metallica rīkojās aplam, izziņojot uzreiz divus koncertus Arēnā Rīga, un aplauzās – vienu nācās pārcelt uz Tallinu.
Linda Leen: Jā, tas varētu darboties, jo visi nodomātu, ka biļešu vienmēr pietiks. Bet mūsu gadījumā šāds triks šoreiz netiek izmantots. Lieta tāda, ka mani pavadošā sastāva puiši nedzīvo Latvijā – Rūdolfs Macats, Matīss Čudars tagad dzīvojas Amsterdamā, Ivars Arutjunjans un viņa kolēģis Johanness Vahts dzīvo Kopenhāgenā. Skaidrs, ka tas ir liels risks – pieci koncerti pēc kārtas piecās dienās balsij ir liels pārbaudījums, taču gribējās maksimāli izmantot to ierobežoto laiku, kad puiši ir te. Biju uzrakstījusi dziesmas, un mūsu radošais sagatavošanās process notika divās nometnēs Latvijā – pirmā bija studijā Cinevilla. Dzīvojām visi kopā, es pati gatavoju ēst, un būtībā no rīta līdz vakaram manas idejas kopā ietērpām aranžējumos.
Koncerts Demo būs kā koncepta auto, ko var apskatīt, taču vēl nevar paņemt līdzi. Pēc tam uzreiz dosimies studijā ierakstīt, un es ceru, ka rudens sākumā iznāks albums. Tas bija tik interesanti, kā tajā radošajā nometnē mana vīzija, kādu ceļu šīs dziesmas varētu iet, mainījās. Manuprāt, uz labo pusi. Matīsam vispār ir smagā metāla saknes kaut kur tālu, tālu trīspadsmit gados, tagad viņš ir bezmaz džeza ģitāras guru, kurš jau sen ir aizbraucis no Latvijas. Protams, tas process nav viegls – viņiem katram ir savs soloprojekts, un mēs visi esam savā ziņā solisti, tāpēc katrs vilka to deķīti uz savu pusi ne tikai muzikālo ideju, bet arī komunikācijas ziņā – tas ir tāds īsts pārbaudījums.
Studijā Cinevilla ziemā vispār nekas nenotiek un nav neviena cilvēka – tikai sargs –, un tur izskatās riktīgi spokaini. Dzīvojām viesnīcā un darbojāmies Rūdolfa mājā, kur ir klavieres, kas tapušas Ņujorkā, tieši simts gadu pirms es piedzimu, – 1879. gadā. Tās tika speciāli uzskaņotas, un uz tām viss tika aranžēts. Klavieres speciāli vedīsim uz koncertu Palladium. Mazlietiņ var dzirdēt, ka tās ir klavieres ar vēsturi – tas nav steinvejs. Singlu Pink Glasses otrās radošās nometnes laikā ierakstījām radio studijā, kur ir Steinway, un tās dziesmas galvenais rifs ir tieši klavierēm. Steinvejam ir skaista, apaļa un sterila skaņa, bet vecajām klavierēm ir tas grauds. Gandrīz vai tā skaņa ir jāsačakarē, lai tā būtu kā simtgadīgām klavierēm. Demo versija būs tāda, ko puiši var nospēlēt četratā un es – nodziedāt. Paralēli es jau dzirdu galvā, kā tam būs jāskan albumā. Albumā Chameleon pārāk ļāvos producentam pārvērst manu oriģinālo ideju, šoreiz vairāk vadīšos pēc savas intuīcijas.
Interviju ar Lindu Leen lasiet ceturtdien, 14. februārī, laikraksta Diena pielikumā KDi!
Lindas Leen klipu dziesmai Pink Glases var noskatīties šeit: