Izstādē apskatāmas 19 ikonas, ko uz munīcijas kastēm gleznojuši Ukrainas mākslinieki no Kijivas – gleznotāja un grāmatu ilustratore Sofija Atlantova (Sofia Atlantova) un mākslinieks, rakstnieks, mākslas pētnieks Oleksandrs Klimenko (Oleksandr Klymenko, radošais pseidonīms Olaf Klemensen).
Lai pārdzīvotu kara šausmas jau 2014. gadā, kad sākās Krievijas agresija pret Ukrainu, Oleksandrs Klimenko sāka gleznot kanoniskas pareizticīgo ikonas – Dieva klātbūtnes, gaismas un cerības zīmes cilvēkiem. Iepriekš daudz darbojies sakrālās sienu glezniecības jomā, O. Klimenko pārgāja uz "kara ikonu" glezniecību – svēto tēliem, ko dāvāja Donbasa aizstāvjiem. Konflikta reģionā, viesojoties vienā no bataljoniem, mākslinieks pamanījis, ka munīcijas glabāšanai paredzēto koka kastu vāks un apakšas konstrukcija ir ļoti līdzīga ikonu apgleznošanai izmantotajiem paneļiem. Atvedis vienu kasti uz Kijivu, viņš uzgleznoja pirmo "kara ikonu" – Dievmāti ar bērnu. Ikonas uz munīcijas kastēm parāda arī daļu no kara realitātes – uz to raupjās, negruntētās virsmas redzamas sitienu, laupīšanas un nošaušanas pēdas.
Koka kastes, kurās glabā munīcijas jostas, transporta granātas un raķetes cilvēku iznīcināšanai, demonstrē nāvi. Ikona ir nāves pretstats. Kristus, Dievmātes vai svēto tēli veltīti dzīvei. Kara pieredzes transformācija ikonu radīšanas gaitā izvērtās par vēlmi atvērt acis tiem, kas karu Ukrainā uzskata par tālu, vairāk virtuālu nekā reālu parādību. Ikonu gleznošana uz munīcijas kastēm nozīmē dzīvības uzvaru pār nāvi.
Izstādi Lūznavas muižā atbalsta Polijas Republikas vēstniecība Rīgā, Rēzeknes novada pašvaldība, Polijas institūts Viļņā un Kedaiņu Reģionālais muzejs Lietuvā.
Izstāde apskatāma muižas darbalaikā: katru dienu (izņemot pirmdienas) no 9.00 līdz 16.00 (ziemas sezonas laikā no 1. oktobra līdz 30. aprīlim) vai no 10.00 līdz 18.00 (vasaras sezonas laikā no 1. maija līdz 30. septembrim).
Plašāk par muižu un tās aktivitātēm var uzzināt muižas mājaslapā uznavasmuiza.lv.