"Tas ir labi sakārtots, lai skanētu dziesmās, bet skan tik skumji - tāds rauduļu dzejolis. Man pret to bija iekšējs protests, un man Čaks tagad skan tikai mažorā - viņš taču bija optimistisks un huligānisks! Dažas dziesmas man ir ar blūza elementiem," saka Niks par nupat iznākušo albumu Atzīšanās, kurā viņš ir uzrakstījis jaunas dziesmas ar Aleksandra Čaka vārdiem.
Par savu paša dzīvi
"Laikam visam pienāk laiks vai varbūt jāsagaida brieduma gadi - tagad lasu un saprotu, ka Čaks ir nevis kaut kas pārdabiski gudrs, bet savējais - ģeniāls pļēgurs, kurš vienkārši aprakstīja savu dzīvi un piedzīvojumus. Aizgāja naktī tumšā krogā kopā ar matrožiem piemetās, gribēja dabūt mauku, bet nekā - neiedeva. No rīta gāja caur tirgu, un tad ieskanējās dzejolis: jau trešo stundu es pa ielām apkārt maldos, un klausos tramvaju un auto vārdos saldos. Salāpījās - viss vienkārši. Pa īsto. Notiek jau tādas lietas pilnīgi ar visiem, tikai kā tu to pasniedz. Kāpēc bītli ir tik slaveni? Visas dziesmas viņiem ir par sevi. Tie arī vinnē," spriež Niks.
Jaunajā izdevumā ir divi diski - vienā ir aktiera Mārtiņa Vilsona izraudzīti un ierunāti Čaka dzejoļi, bet otrā - Nika dziesmas ar Čaka vārdiem, kurām viņš pats veidojis aranžējumus, spēlē sintezatoru, basu, ģitāru, ir ieraksta skaņu režisors (Niks ir Anglijā diplomēts ierakstu producents) un pats, protams, arī dzied savā maigi pieglaimīgajā, majestātiskajā vai sienas satricinošajā varenajā balsī. "Paldies Dievam, nebija daudz laika ierakstīšanai, tāpēc tas ir iedziedāts viss live - to jau pēc elpas var dzirdēt. Visu disku iedziedāju trīs reizes nonstopā kā trīs koncertus vienā dienā. Pēc tam izvēlējos labākos variantus. Tas nav tāpēc, ka esmu baigais profi, bet, kad sāk pa zilbēm un frāzēm dziedāt, tad uzreiz jūt, jo nevar noķert to pašu sajūtu."
Pirmā nopietnā saskare ar Aleksandru Čaku Nikam bijusi jau pirms daudziem gadiem, kad viņam pirms savas apaļās jubilejas svinībām piezvanījis aktieris Kārlis Sebris. "Ar viņu ļoti draudzīgas attiecības uzturējām, un ne jausmas nebija, ka mums vecumu starpība ir gandrīz pusgadsimts. Viņš man saka: Nikiņ, uzraksti man mūziku, es atlasīju Čaka dzejoļus. Iedeva man trīs, un uzreiz tā viegli uzrakstījās. Sebris arī bija pirmais impulss, kaut arī viņam tas Čaks nebija Dieva vietā, bet vienkārši likās, ka piestāv. Viņam patika Atziņa "Man patīk viegli mīlēt, tad vienam tālāk iet". Sebris arī unikāls cilvēks - viņš pirmo nopietno lomu dabūja kādu četrdesmit piecu gadu vecumā - pirms tam viņš pienesa ūdeni vai vēdināja faraonam. Un aktierim tādā vecumā jau liekas: viss - jāiet labāk pīrādziņus pārdot, tad būs lielāka jēga," Niks atceras latviešu aktiermākslas meistaru, pēc kura ierosinājuma sarakstīto dziesmu iespaidā Čaka muzeja direktore teikusi: ja jau ir trīs, varbūt var vēl?
Atzīšanās ir jau otrais Matvejeva albums ar Čaka dzeju - iepriekšējā - Dziesmas meitenēm - viņš nedziedāja viens, bet kopā ar Zani Dombrovsku. Tur bija iekļautas arī trīs pašas pirmās pēc Sebra lūguma sacerētās dziesmas - Atziņa (ar norādi, ka veltījums Kārlim Sebrim), Es jau zinu, Būs jau labi. Nu jau esot puse materiāla nākamajam diskam, ko Niks plāno ierakstīt, nevelkot garumā. "Man ātri, pat nepieklājīgi ātri ar Čaku viss notiek. Šoreiz darīju tā: ķeras vai neķeras tīri muzikāli. Ja nedzirdu tajā dzejolī, ka kāds dzied, uzreiz liku malā un meklēju nākamo. Tas viss notika, nenormālā tempā šķirstot - atlasīju kādus trīsdesmit un tad skatījos, kas tur sanāks. Palika kādi seši septiņi, ar ko tomēr nevarēju tikt galā. Atliku, un noteikti mēģināšu atkal," saka Niks, un Mārtiņš Vilsons piebilst, ka mocīt noteikti nevajag - dažām lietām ir jānosēžas. Šoreiz dzejoļi katrā diskā atšķiras, un iezadzies tikai viens, kas ir abos - Ielās. Bet nākamreiz, iespējams, viņi piedāvās vienu un to pašu pantu kompozīciju gan dziesmās, gan lasījumos. Šādas formas albumu Stikla laivas reiz realizēja dzejnieks Pēters Brūveris un mūziķis Aigars Voitišķis.