Izdzirdot salikumu "alternatīvā mūzika" un izlase, pirmā asociācija lielai daļai noteikti ir Odekolons, ko daudzu gadu garumā veido Raimonds Lagimovs jeb Dambis (grupas Inokentijs Mārpls līderis, raidījuma Bitīt matos vadītājs un nepagurstošs Latvijas pagrīdes mūzikas karognesējs). Nu šādu izlašu mīļotājiem CD plauktiņā jāatbrīvo vieta mūzikas bāra Melno cepurīšu balerija paspārnē iznākušajai un Ginta Mauševica sagatavotajai Jelgavas alternatīvās mūzikas izlasei 1991–2017, kas tagad iegādājama arī fiziskā formātā, proti, dubultdiskā.
Lai gan nosaukums krietni formālāks un sausāks par jau piesaukto Eau de Cologne (tā to dēvēja, pirms izlases veidošanu savās rokās no Tornis Rec. pārņēma Dambis), satura ziņā sūdzēties nevaram – teju pussimt dziesmu apkopojumā dzirdams raibs skaņu mikslis, kas ved cauri gadu, žanru, grupu un noskaņojuma desmitiem.
Izlase sākas skaļi vairākās šī vārda nozīmēs: grupa Husqvarn ir zināma arī tiem, kuri ikdienā ar alternatīvo un smago mūziku ir drīzāk uz jūs. Husqvarn 1991. gadā dzīvajā izpildītā The Time Has Come ir izlases vecākā un reizē arī viena no enerģiskākajām dziesmām, kas, starp citu, nav iekļauta nevienā grupas albumā. Apvienības Tabestic Enteron dziesmā Proletarius Psenokarditus (Sūkā pimpi) savukārt dzirdams izlases kontekstā atmiņā paliekošākais "grovls", taču grupu Abort of Succubus un Darrva vokālisti daudz neatpaliek. Kā viens no tehniski piesātinātākajiem skaņdarbiem ir jāpiemin Audrey Fall kompozīcija Bermondt.
Starp citu, jūtami Nirvana ietekmētajā With Cut dziesmā Nāves zieds pie basa dzirdams arī pats izlases "vaininieks" Gints Mauševics. Līdz ar Zilo istabu grupas Lhetargija izpildījumā izlasē parādās elektroniskie impulsi, kas izaug līdz industriāli ultradrūmam skanējumam (Ray of the Radiation – skaņdarbs Ray of the Radiation (remix)), trokšņu mūzikai (Zahnrad – skaņdarbs К штурму!) un smagiem dabstepa ritmiem (Fetishits – skaņdarbs Cyberdope). Pirmā diska nobeigumā – Alvja Grigaļūna Dopamine, kas izceļas ar mūsdienīgu industriālā tehno skanējumu.
Otrais CD ir mierīgāks – tas ausij tīkams arī tiem, kuri ikdienā izvairās no tā dēvētajiem ekstrēmajiem mūzikas žanriem. Par to signalizē arī pirmā dziesma (A.2 – skaņdarbs Kaķīts), kurā dzirdams pavisam poētisks stāsts par rudeni, lietu un... salijušu kaķīti, protams. Grupa Stieple dziesmā Jo arī... jau pirms 25 gadiem runājusi par to, par ko tagad iespējams dzirdēt ik uz stūra, – ekoproblēmām ("Jūs aizberat ezerus/ Un izrokat kanālus/ Jūs nošaujat zvērus,/ Lai nopirktu traktorus/ Jūs nocērtat kokus,/ Lai uzceltu kioskus"). Tie, kuri uzcītīgi krājuši jau pieminētos Odekolona izdevumus, atcerēsies, ka šī dziesma bija dzirdama senajā ceturtajā izlases kasetē.
Interesantu retrospekciju piedāvā Dull Doll – dziesmā Pēdējā diena dzirdams Kārļa Kazāka muzikālo gaitu aizsākums, un tas izklausās pavisam atšķirīgi no tā, kā Kārli pierasts dzirdēt tagad (arī viņam, starp citu, nupat iznācis jauns albums). Vairākus gadu desmitus vecas padomju laiku piedzīvojumu filmas skaņu celiņu atgādina Отдел кадров ar kompozīciju Танго, savukārt Herlis ar Manam draugam laikam īsti prāta nav (Anarhists) atgādina ko citu, proti, laikam jau slavenāko Jelgavas grupu tās sākuma periodā.
Māsas izceļas ar jau pavisam liegu skanējumu, savukārt autentisku, daudzbalsīgu repu no saviem bēniņiem izlasē ienes grupa Augša. Beidzas viss ar TurtleIsDEAD opusu Может, kas ir perfekti piemērots gabals izlases izskaņai.
Ja reiz alternatīvs, tad līdz galam... jo savādāk nemaz laikam nevar, un to vērā ņēmuši izlases sastādītāji. Virkne dzirdamo dziesmu un skaņdarbu aiz nosaukuma lepojas ar atzīmēm live, demo vai live jam, proti, varam dzirdēt "dzīvās" uzstāšanās, sesijas vai demoierakstus. Arī tie ieraksti, kas tapuši (it kā) studijā, lielākoties izceļas ar patīkami "netīru" skanējumu. Un tieši tas šādai izlasei ir vajadzīgs – tāpat kā pārlieku ilgi kalta un pulēta skulptūra vienā brīdī sabrūk, tā līdz perfektumam noslīpēti mūzikas ieraksti mēdz pazaudēt to dzīvības dvašu, kas tik atklāti parādās kādā šķībāk palaistā balss saitē, bungu partijā vai fonā dzirdamajos aplausos dziesmas beigās.
Tiem, kuri vēlas atklāt Jelgavas alternatīvo skatuvi, jāpiemin, ka šo izlasi lieliski papildina Jāņa Joņeva 2013. gadā izdotais romāns Jelgava 94, ko, šķiet, iemīlējuši visur un visi. Pat ja tas ir izlasīts, ir vērts melnos vākos tērpto iespieddarbu atkal izvilkt no grāmatplaukta, lai paralēli izlasē dzirdamajam iepazītos ar vairākām grupām un izpildītājiem tuvāk (šim mērķim lieti noder arī Ulda Rudaka grāmata Rokupācija). Protams, ar šo pamatkomplektu vien neiztikt – neatņemama sastāvdaļa ir koncertu apmeklējumi. Tomēr Jelgavas alternatīvās mūzikas izlase 1991– 2017 piedāvā kādu nenovērtējamu priekšrocību – tajā apkopotas vairākas dziesmas, kas citur nav atrodamas, turklāt tās izpilda grupas, kuras vairs nepastāv. Šo izdevību garām palaist nevajadzētu.