Dažkārt Manu Katči sauc par aizmirsto varoni. Viņš reti parādās uz mūzikas žurnālu vākiem, bet ir ārkārtīgi populārs starp slaveniem mūziķiem, kuri visi kā viens atzinuši viņa galveno talantu – prasmi ar stilu un kaisli sajaukt dažādus muzikālus stilus. Ļoti bieži viņu darbus glābj tieši Manu meistarīgie ritma zīmējumi.
Fakts, ka Manu bungu skanējams ir neatkārtojams, padara viņu īpašu. Tādu nav daudz, piemēram, Fils Kolins, Džims Keltners, Vinnijs Kolajuta, bet Manu starp viņiem visiem atšķiras ar savu stilu. To imitēt nav jēgas, jo tas pārsvarā bāzējas uz muzikalitāti, viņš redz spēli ar bungām kā ainavas krāsošanu. Skaņas Manu ir kā krāsas. Viņš otu vietā izmanto bungu vālītes un bungu komplektu kā krāsu paleti. Tāpat kā gleznošanā viegli otas triepieni ir nozīmīgi kontrasta veidošanā, viņam patīk izmantot splešus, lai piedotu krāsu savai spēlei. Kā saka Manu pats: "Es jau sen uzskatu, ka sitaminstrumentus jāizmanto kā melodiskus instrumentus - tāpat kā klavieres. Pateicoties manai izglītībai (klasiskā perkusija), es pārvaldu stilu, kas ir netradicionāls. Es dodu priekšroku melodijas pasvītrošanai."
Manu Katčes starptautiskā karjera sākās ar Pītera Gabiela uzaicinājumu ierakstīt albumu So. Tieši 80. gados Manu pamanīja tā laika slavenie popa un roka izpildītāji, un kopš tā brīža viņš ir ierakstījis kopā albumus un uzstājies ar Stingu, Dire Straits, Tears for Frears, Polu Jangu, Džo Satriani, Janu Garbareku un daudziem citiem.
Manu nodarbina sevi arī pats, rudenī iznāca viņa ceturtais džeza albums ar nosaukumu Manu Katche, jo nekas cits nesniedz tādu piepildījumu kā dzirdēt savas dziesmas pilnīgumu grupas izpildījumā melodijai, kas sarakstīta uz klavierēm kādā mazā Francijas stūrītī.
Biļetes iespējams iegādāties Biļešu servisa kasēs un internetā