Zalcburgas festivāla galvenā tēma šogad ir mīti – muzikālā teātra sadaļā līdzās Luidži Kerubīni Mēdejai var dzirdēt Georga Frīdriha Hendeļa Alčīnu, Volfganga Amadeja Mocarta Idomeneo, Džordžes Enesku Edipu, Žaka Ofenbaha Orfeju pazemē un Riharda Štrausa Salomi.
Francijā dzīvojušā itāļu komponista Luidži Kerubīni (1760–1842) Mēdejas pirmizrāde notika 1797. gadā. Opera skan franču valodā, libreta pamatā ir gan Eiripīda, gan Pjēra Korneija Mēdeja. Bieži tiek atkārtots fakts, ka Ludvigs van Bēthovens uzskatījis Kerubīni par sava laika nozīmīgāko komponistu un uz Bēthovena darbagalda kā talismans un iedvesmas avots goda vietā vienmēr esot bijusi Mēdejas partitūra.
Senākā imigrācijas drāma
Talantīgais kino un teātra režisors Saimons Stouns seno mītu par Mēdeju interpretē maksimāli reālistiski. Jāpiebilst, ka laikmetīgā teātra šedevra statusā ir iecelta viņa brutālā, nežēlīgā, kompaktā un skaistā Eiripīda lugas Mēdeja interpretācija, kuru Saimons Stouns 2014. gadā iestudēja režisora Ivo van Hoves vadītajā Amsterdamas Starptautiskajā teātrī (tolaik – Toneelgroep Amsterdam). Kerubīni operas uzvedumā Saimons Stouns bīstami pietuvina Mēdeju mūsdienu Zalcburgai – traģiskajā finālā varone ir gatava uzspridzināt Mocarta dzimto pilsētu kopā ar saviem bērniem.
"Man ir svarīgi radīt telpu, kas savieno darbu ar tagadni un ļauj uzdot jautājumus par šo sociālo drāmu. Kāpēc māte ir spējīga izdarīt kaut ko tik neiedomājamu? Vai sabiedrība ir tik akla, ka neredz – šai sievietei ir nepieciešama palīdzība? Kā cilvēks nonāk stāvoklī, kurā var nogalināt savus bērnus?" saka Saimons Stouns. Viņaprāt, Mēdeja ir senākā imigrācijas drāma vēsturē. "Ja cilvēkam netiek nodrošināts taisnīgums un viņš dzīvo izsūtījumā, viņam veidojas pārliecība, ka šis taisnīgums viņam ir jāpanāk pašam. Ja cilvēkam tiek atņemtas tiesības, tas ir sliktākais, kas var notikt," piebilst režisors.
Iebrucēja sašūpo laiviņu
Operas izrādei Saimons Stouns ir uzņēmis stilīgu melnbalto filmu ar dziedātājiem galvenajās lomās – krievu soprānu Jeļenu Stihinu (Mēdeja) un čehu tenoru Pāvelu Černohu (Jāsons). Ievadā uz lielā ekrāna mēs redzam ģimenes idilli tepat Zalcburgas gleznainajā kalnu ainavā. Jauns un veiksmīgs pāris, skaista sieviete, pievilcīgs vīrietis, rīta skūpsti uz greznas villas terases, dēli spēlē vijoli un gatavojas priekšnesumam Zalcburgas slavenajā koncertzālē Mozarteum. Māte ved dēlus uz koncertu, tēvs atsūta īsziņu: "Piedodiet, mīļie, man ir svarīga tikšanās. Uz koncertu nepaspēšu." Viens no dēliem attopas, ka aizmirsis mājās vijoli. Viņi atgriežas villā, un nu ir skaidrs, kas notiek guļamistabā. Papīri parakstīti, laulība ir šķirta. Mēdeja zaudē gandrīz visas savas tiesības, viņa vairs nevar palikt Austrijā (ja ticam libretam – Korintā) un ir spiesta atgriezties dzimtenē – Gruzijā (senā Kolhīda ir mūsdienu Gruzijas teritorija).
Jāsons Zalcburgas smalkajās aprindās ir ietekmīgs cilvēks. Viņš gatavojas kāzām ar vietējā "krusttēva" Kreonta (krievu bass Vitālijs Kovaļovs) meitu Dirki (itāļu soprāns Roza Feola). Iestudējums pārsteidz ar scenogrāfijas vērienu, darbība risinās vairākās telpās vienlaikus: Zalcburgas kāzu kleitu salonā, striptīza klubā, Tbilisi interneta kafejnīcā, ģimenes villā un glaunā viesnīcā. No partitūras svītroti dialogi, taču izrāde papildināta ar Mēdejas balss ziņām, ko viņa atstāj Jāsona telefona automātiskajā atbildētājā. Viņa ir nikna, ka bijušais vīrs nekad neatbild uz zvaniem. Mēdeja vēlas satikt dēlus un uz īsu brīdi atgriezties Zalcburgā/Korintā.
Uz skatuves tiek atveidota lidostas ielidošanas zāle – drošības dienesti neielaiž Mēdeju Austrijā. Viņas ierašanās izraisa viļņošanos plašsaziņas līdzekļos – visas šajā drāmā iesaistītās personas ir tik prominentas, ka lidostā notiekošais tiek pārraidīts tiešraidē vietējā televīzijas kanālā. To uz televizora ekrāna mājās skatās Mēdejas bērni un viņu aukle, Mēdejai uzticīgā Nerida (krievu mecosoprāns Alisa Kolosova). Šīs ainas – kņada lidostā, mizanscēnas Jāsona villā un TV tiešraide – tiek risinātas tehnoloģiski nevainojamā līmenī. Medijos kultivētais Rietumu komforts izrādās mānīgs, mūsdienu aristokrātijas dzīve ir apdraudēta – iebrucēja no Austrumeiropas pamatīgi sašūpo luksusa laiviņu Alpu ielenktā ezera ūdeņos.
"Mīlestībā nav drošu vietu," uzsver Mēdeja. Viņa saņem atļauju īsai vizītei, tumšā stundā sieviete satiekas ar Jāsonu un bērniem autobusa pieturā. Pēc tam varone turpina sūtīt Jāsonam ziņas, viņš joprojām neatbild. Mēdeja vēršas ar lūgumu: "Pamēģini mani apturēt, es pati cenšos jūs visus glābt." Sāpes, dusmas, naids un atriebības alkas pieņemas spēkā. "Nākamreiz, kad mani ieraudzīsi, nožēlosi, ka vispār esi mani saticis," Mēdeja brīdina bijušo vīru neilgi pirms viņa kāzām ar Dirki.
Mēdeja saceļ kriminālvētru Jāsona un Dirkes kāzās: tualetē "atbruņo" kādu viesmīli, kura apkalpo kāzu banketa viesus, pārģērbjas viņas uniformā un ierodas svinību zālē ar šampanieša glāzēm. Tur viņa nodur Dirki un Kreontu, savāc dēlus un pazūd.
Pēdējās ainas norises vieta ir degvielas uzpildes stacija ārpus Zalcburgas centra. Mēdeja iedod dēliem tabletes, iesēdina viņus auto, aplej sevi un visu sev apkārt ar benzīnu un uzspridzina šo pasauli.
Kaisles virsotne
Soprāns Jeļena Stihina un tenors Pāvels Černohs Mēdejā ir ne tikai operas, bet arī kino zvaigznes. Ne visi dziedātāji, kuri pieraduši pie lieliem žestiem uz operskatuves, spēj tik dabiski un smalki tēlot kameras priekšā. Zalcburgas festivāla publika ar nerimstošām ovācijām sveic lielisko Jeļenu Stihinu – Mēdejas lomu, kas savulaik bija Marijas Kallasas vizītkarte, viņa dzied pirmo reizi un nesaudzē sevi. Jeļenas Stihinas pašaizliedzīgais, vokāli nevainojamais sniegums ir viena no 2019. gada Zalcburgas festivāla mākslinieciskajām virsotnēm.
Maestro Tomass Hengelbroks pie Vīnes filharmonijas orķestra diriģenta pults strādā vērīgi un precīzi, taču Mēdejas kaisles vilciena muzikāli emocionālā lokomotīve ir nevis diriģents, kurš brīžiem šķiet pārāk tehnisks un aukstasinīgs pasākuma dalībnieks, bet galvenās lomas tēlotāja.
Mēdeja ir trešais Saimona Stouna darbs operā – pēc Ēriha Volfganga Korngolda Mirušās pilsētas Bāzeles teātrī (rudenī šo izrādi režisors pārcels uz Bavārijas Valsts operas skatuvi Minhenē) un mūsdienu vācu dižgara Ariberta Reimaņa Līra 2017. gada Zalcburgas festivālā. Režisora daiļradei noteikti vērts sekot līdzi: 12. septembrī Saimona Stouna iestudētā Džuzepes Verdi Traviata atklās Parīzes Nacionālās operas jauno sezonu.
Mēdeja
Diriģents Tomass Hengelbroks, režisors Saimons Stouns
Zalcburgas festivālā 16. un 19. augustā
www.salzburgerfestspiele.at