Mīlgrāve: Mūzikas ierakstu biznesam Latvijā trūkst finansiālā atbalsta

"Mums ir mazs tirgus. Lai varētu izdot produktu, mēs ieguldām tikpat daudz darba kā Lielbritānijas kompānijas, taču viņi atšķirībā no mums var pārdot pilnīgi citas tirāžas. Tā ir problēma, tādēļ ir apgrūtinoši radīt starptautiskus projektus, jo viss maksā," sacīja Mīlgrāve.Problēma ir tā, ka mūzikas ierakstu kompānijām ir jācīnās pašu spēkiem un līdzekļiem, kas ir salīdzinoši niecīgi pret to, ko vajadzētu ieguldīt katrā projektā, ko grib izvirzīt pāri robežām."Papildus tam klāt vēl nāk vietējie autortiesību nīdēji, kuri grib atņemt tos ienākumus, kam būtu jāienāk caur blakustiesībām, piemēram, no tukšā nesēja nodevas, ienākumi no publiskā atskaņojuma, ko iekasē Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LAIPA). Tas viss vietējai populārajai mūzikai rok bedri. Lielās pasaules kompānijas to tik ļoti neizjūt kā tieši vietējie producenti un izpildītāji, kuru rocība ar katru gadu sarūk. Mēs netiekam uz ārpusi, jo mums nav, uz kā atsperties," norādīja Mikrofona ierakstu valdes priekšsēdētāja, piebilstot, ka vispirms pašiem ir jābūt spēcīgiem, lai varētu tikt uz ārpusi un sāktu ierakstīties pie lieliem producentiem.Tā dēvētajos labajos gados Mikrofona ieraksti spēja nodrošināt albumu tapšanu pie ārvalstu producentiem. Piemēram, pirmie Prāta vētras albumi par milzu naudu tika rakstīti pie producentiem ar vārdu un pieredzi, kā rezultātā albumi bija augstvērtīgi un konkurētspējīgi. Tie tika izdoti Eiropā - vairākās valstīs pat iegūstot Zelta un Platīna diskus, klāstīja Mīlgrāve.Lai saprastu, kāds ir izdoto albumu tirāžas kritums, viņa minēja, ka Latvijā jau vairākus gadus ir samazināts Zelta un Platīna diska statuss. Kādreiz, lai iegūtu Zelta disku, bija jāpārdod 15 000 albumu kopiju, bet tagad tas ir sarucis līdz 5000.