Jauniestudējuma pirmizrāde notika 2023. gada 31. decembrī – šo Karmenu Ņujorkā ir sagatavojis itāļu diriģents Daniēle Rustioni un britu režisore Kerija Kreknela. Šis iestudējums Metropoles operā aizstāj režisora Ričarda Eira 2009. gadā veidoto Karmenas interpretāciju, kurā mirdzēja Elīna Garanča. Šoreiz titulloma ir uzticēta 27 gadus vecajam mecosoprānam Aigulai Ahmetšinai no Baškortostānas. Karmenu viņa jau ir dziedājusi Londonas Karaliskajā operā (šo teātri māksliniece uzskata par savām mājām, jo ir bijusi Londonas Karaliskās operas Jauno dziedātāju programmas dalībniece), Berlīnes Vācu operā un Bavārijas Valsts operā Minhenē.
Vēlāk šajā sezonā Aigula Ahmetšina piedalīsies Karmenas jauniestudējumā Londonas Karaliskajā operā un Glaindbornas festivālā. Tā ir balss, kuru ir vērts dzirdēt! Aigula ir 2017. gada Hansa Gābora Belvederes jauno operdziedātāju konkursa uzvarētāja, savukārt 2023. gadā viņa ieguva labākās dziedātājas titulu Starptautiskās operas balvas/International Opera Award pasniegšanas ceremonijā Varšavā, šajā kategorijā apsteidzot pieredzes bagātās kolēģes Eleonoru Burato, Elīnu Garanču, Ermonelu Jaho, Goldu Šulcu un Korinu Vintersu.
Karmenas solistu ansamblī Ņujorkā ir arī tenors Pjotrs Bečala (dons Hosē), soprāns Endžela Blū (Mikaēla) un basbaritons Kails Ketelsens (Eskamiljo).
Mežonīgā trajektorija
Režisore Kerija Kreknela ir piesaistījusi Metropoles operas pārstāvju uzmanību ar Eiripīda Mēdejas iestudējumu Londonas Nacionālajā teātrī. Vēlāk Ņujorkā bija skatāma viņas izrāde Jūras valnis/Dzīve ar Džeiku Gilenholu un Tomu Stēridžu galvenajās lomās. Teātrī režisore strādā gan ar klasisko, gan laikmetīgo dramaturģiju. Savu pirmo operu Kerija Kreknela uzveda 2013. gadā – tas bija Albāna Berga Voceks Anglijas Nacionālajā operā Londonā.
"Kopā ar Aigulu Ahmetšinu esmu ieinteresēta pētīt Karmenu kā traumu plosītu tēlu. Karmena vienmēr meklē mīlestību, bet nezina, kā mīlēt un piedzīvot mīlestību, tāpēc viņa neticamā ātrumā iet cauri dzīvei," saka Kerija Kreknela. "Karmena ir tieša, brīžiem nekaunīga, viņa ir uzlādēta ar seksualitāti. Varone ir pazaudējusi savas būtības centru un mēģina atrast dzīves jēgu dažādos vīriešos, kurus viņa satiek. Kad Karmena saka: "Es tevi mīlu", tas ir patiesi, tajā mirklī viņa to jūt, bet tas ātri pāriet, un pienāk mirklis ar citu vīrieti – pēc dona Hosē tas ir Eskamiljo. Šīs rakstura īpašības nosaka Karmenas mežonīgo trajektoriju," piebilst režisore.
Žorža Bizē populārāko operu Kerija Kreknela aplūko caur feminisma prizmu: "Karmena ir ikonisks stāsts, kurā sievieti nogalina viņas bijušais partneris. Kustība #MeToo ir mainījusi sabiedrības priekšstatu par to, cik postoša un plaši izplatīta ir vardarbība, no kuras cieš sievietes, tā ir piespiedusi skatītājus, autorus un stāstniekus rūpīgāk izvērtēt, kā šos vardarbības aktus rādām uz skatuves un ekrāna. Karmenu pārsvarā ir iestudējuši vīrieši, un varones nāve bieži vien tiek raksturota kā kaislības akts vai zināmā mērā fantāzijas akts. Bezbailīgā romu sieviete, kuru neierobežo sabiedrības normas, uzdrošinās mainīt savas domas par vīrieti, kuru mīl, un dons Hosē viņu nogalina – tāda ir viņa atbildes reakcija. Pastāv risks, ka viņas nāve varētu tikt uztverta kā "tas, ko viņa ir pelnījusi". Mums, mūsdienu skatītājiem, ir jājautā sev, kāpēc esam apsēsti ar stāstiem par sieviešu izvarošanu un slepkavībām. Kā šie stāsti ietekmē mūsu kultūru? Vai tie normalizē vardarbību? Vai tie slavina un fetišizē to?"
Kerija Kreknela cenšas atrast atbildes uz šiem jautājumiem. "Mēs nevaram attēlot Karmenas nāvi kā kaislības noziegumu, jo šāda interpretācija tradicionāli tiek izmantota, lai mazinātu vīriešu atbildību. Neviena sieviete nav pelnījusi šādu nāvi, tomēr slepkavības, ko pastrādā sieviešu intīmie partneri, ir izplatītas visā pasaulē. Mēs mēģinām izpētīt Karmenu no citas perspektīvas – domājam par to, kādas tēmas ir iekļautas šajā darbā un kā tās parādīt jaunā gaismā. Feminisms daudzos joprojām rada satraukumu, bet tā tam nevajadzētu būt. Feminisma mērķis ir vīriešu un sieviešu vienlīdzība. Vardarbībai pret sievietēm ir jāizbeidzas, un ir jāpārvērtē šīs vardarbības izpausmju attēlojums mākslā," apgalvo Karmenas režisore.
Ieroči, nevis tabaka
Kerijas Kreknelas iestudējumā sižets risinās nevis XIX gadsimta sākuma Seviljā, bet mūsdienu ASV, visticamāk, tuvu Meksikas robežai. Pirmajā cēlienā pie fabrikas satiekam sievietes, kurām ir neliels atelpas brīdis (izrādē šī ir ieroču ražotne, nevis libretā aprakstītā tabakas fabrika). Apkārt ir vīrieši, kuri vēro gan sievietes, gan garāmgājējus. Darba šiem vīriešiem nav, un viņi jūtas atstumti – tas viņos izprovocē dusmas, viņi atļaujas uzmākties sievietēm un uzvesties vardarbīgi. "Izrādes tapšanas procesā fabrikas vide mudināja domāt par industriālo un kapitālistisko pasauli un atrast tās moderno versiju. Kontrabandistu pasaule, robežsargu izklaidēšanās ar sievietēm rosināja mūs domāt par cilvēkiem un precēm, kas tiek pārvadātas pāri robežām," stāsta režisore.
Šajā Karmenas versijā toreadors Eskamiljo ir kļuvis par kovboju un vēršu cīņas ir aizstātas ar rodeo. Sievietes izrādē daudz dejo. "Dejā viņas atrod baudu. Sievietes kustas mežonīgi un brīvi, turklāt viņas nedejo vīriešiem, viņas nedejo tāpēc, ka viņām tas ir jādara. Viņas dejo, lai justos dzīvas," skaidro Kerija Kreknela.
Iestudējot klasiku, piemēram, Henrika Ibsena lugas, Kerija Kreknela savām izrādēm piešķir mūsdienīgu veidolu un skanējumu. Moderns ir arī viņas debijas darbs pilnmetrāžas kino – 2022. gadā tapusī Džeinas Ostinas romāna Prāta apsvērumi/Persuasion ekranizācija ar Dakotu Džonsoni galvenajā lomā (filma ir skatāma platformā Netflix). "Šāda pieeja rada tiešākas attiecības ar skatītājiem. Tas palīdz gados jaunākai auditorijai ieraudzīt sevi šajos darbos. Operai un teātrim ir svarīgi piesaistīt jauno auditoriju, lai šīs mākslas formas turpinātu attīstīties. Tie nav muzeja eksponāti, mēs atgriežamies pie šiem stāstiem, jo tie mūs joprojām valdzina un aizrauj, mūs saista to psiholoģiskais asums. Allaž cenšos atrast veidu, kā savienot klasiku ar mūsdienām un parādīt tās saikni ar mūsu laika problēmām," uzsver Kerija Kreknela.
Izdzīvošanas režīmā
Kritiķi par Karmenas jauniestudējumu Metropoles operā izsakās skarbi. Laikraksta The New York Times apskatnieks Zekerijs Vulfs to raksturo kā blāvu un letarģisku – izrādei, viņaprāt, pietrūkst kaisles, asprātības un dziļuma, un nekāda aktuālu, problemātisku aspektu pārvērtēšana, ko intervijās min režisore, īsti nenotiek. Taču Zekerijs Vulfs velta atzinīgus vārdus titullomas atveidotājai – Karmena ir Aigulas Ahmetšinas pirmā galvenā loma Metropoles operā, taču viņa uzstājas pārliecinoši un uztraukums nav jūtams. Dziedājums ir izteiksmīgs visā diapazonā, un māksliniece uz skatuves izstaro magnētisku dabiskumu.
"Karmenas brīvība sakņojas godīgumā. Viņa nemelo ne sev, ne citiem. Karmena saka visu, ko domā. Tā ir brīvība, ko arī es vēlos sajust," savu viedokli pauž Aigula Ahmetšina. "Mūsdienu pasaulē mums daudz kas ir "jāfiltrē", jāpiebremzē sevi, jo mums ir daudz sociālo ierobežojumu. Reizēm apsēžos un domāju: es vienkārši vēlos būt tāda, kāda esmu! Vēlos, lai cilvēki mani saprastu un pieņemtu tādu, kāda esmu. Karmena ir spēcīgs personāžs, bet īpaši šajā izrādē Ņujorkā viņa ir bezizejā, sabiedrība viņu apspiež, jo viņa ir nabadzīga. Karmena vienmēr eksistē izdzīvošanas un cīņas režīmā. Es to saprotu – esmu parasta meitene no maza ciemata Krievijas vidienē. Mana māte viena audzināja trīs bērnus. Man bija jāsāk strādāt agrā jaunībā. Pārcēlos uz pilsētu 14 gadu vecumā un sāku veidot savu dzīvi, tas arī bija izdzīvošanas režīms, es meklēju ceļu, lai nepazaudētu sevi un joprojām varētu būt labestīga, pat ja cilvēki mani nodod. Tā ir nepārtraukta cīņa par labāku dzīvi, un es zinu, ko jūt mana varone," stāsta dziedātāja.
Karmena
Kinoteātrī Forum Cinemas 27.I plkst. 19.55
Biļetes forumcinemas.lv EUR 26