Skanot dziesmai Dance Me to the End of Love, kas pēc uzbūves ir vienkāršs šlāgeris, uz ekrāna risinās skaista melnbalta īsmetrāžas šausmu filma, kurā dziesmas izpildītājs jau pašā sākumā ir miris, un palātā viņa seju ar palagu apklāj jauna meitene, kura pēc tam dejo pa slimnīcas gaiteņiem, kamēr Leonards Koens, savā flegmatiski dūmakainajā balsī aicinot sevi noglāstīt ar kailu vai vismaz cimdā ietērptu roku, viņai visur seko – gan laboratorijā ar mēģenēm, kur tiek izkausēts laulības gredzens, gan pie inkubatora, kur guļ viņu nedzimušie bērni. Pēc nupat piedzīvotā šoka, ka popzvaigzne ar erotikas piesātinātiem klipiem var būt tik veca kā Tina Tērnere (1984. gadā – 45!), toreiz sešpadsmitgadīgajam šo rindu autoram Leonards Koens bija jauna mīkla, īsto atbildi uz kuru zina tikai tās vaininieks, kurš 77 gadu vecumā 2012. gada janvāra beigās izlaiž jaunu albumu Old Ideas, kurā viņam raksturīgā apsēstība ar seksa, nāves un pestīšanas tēmu nekur nav zudusi.Problēmu gaišā puseIespējams, Leonards Koens atkal dosies koncertturnejā, jo pēdējo reizi to ir darījis pavisam nesen, 2008.–2010. gadā, sniedzot 247 (!!!) koncertus, kuri izpelnījās sajūsmas pilnus kritiķu vērtējumus, savukārt fanu komentāros mūziķis tika nodēvēts par ellīgi seksīgu un salīdzināts ar labu un vecu vīnu. «Piecpadsmit gadu es neko nebiju darījis un sajutos kā Ronalds Reigans mūža nogalē – kā aktieris, kurš atceras, ka ir nospēlējis prezidenta lomu. Es jutos tā, it kā kādreiz kādā filmā būtu iejuties dziedātāja lomā. Kad pabeidzu turneju, es nevarēju apstāties un, lūk, ierakstīju albumu,» pagājušonedēļ teica Leonards Koens, tiekoties ar žurnālistiem grupas Pulp līdera Džārvisa Kokera vadītajā preses konferencē. Lai viņa balss atmestās smēķēšanas dēļ kādā brīdī nepaaugstinātos līdz soprānam, 80 gadu vecumā Leonards Koens gatavs atkal atsākt kūpināt, ja vēl koncertēs. Un uzstāties viņš ir gatavs, pat par spīti samaņas zaudēšanai uz skatuves Spānijā iepriekšējā turnejā, – tik cienījamā vecumā parasti tādi starpgadījumi jau tiek uzskatīti par nopietniem trauksmes signāliem. Šoreiz gan esot vainojama tikai saindēšanās ar pārtiku, toties turnejā mūziķis beidzot atkal sajutis, ka ir šai pasaulei vēl noderīgs…Patiesībā galvenais stimuls doties turnejā esot Leonarda Koena finansiālā stāvokļa sašķobīšanās – dziesminieks ir iesūdzējis tiesā savu ilggadējo menedžeri Kelliju Linču, kura no viņa pensijas fonda esot izzagusi piecus miljonus dolāru un atstājusi tikai 150 000, kamēr pats Leonards Koens piecus gadus pavadīja dzenbudistu klosterī. Menedžere savu vainu neatzīst, un ir versija, ka dziedātājs menedžerei ir pateicību parādā par savas karjeras glābšanu 90. gados. Šo konfliktu nav izdevies atrisināt pat tiesas ceļā, taču skaidrs ir viens: no Leonarda Koena fanu viedokļa šā skandāla iznākums ir pozitīvs – gandrīz pēc divdesmit gadu pārtraukuma elks atkal koncertē, un izmaiņas viņa bankas kontā klausītāju baudu neietekmē.Rakstnieks ar ģitāruTāpat kā Bobs Dilans un Seržs Gensbūrs – divi citi izcili un leģendāri XX gadsimta dziesminieki, kuri iedvesmojuši vairākas mūziķu paaudzes, –, arī Leonards Koens cēlies no Austrumeiropas vidusšķiras ebrejiem, kuri pametuši dzimteni XX gadsimta sākumā. Viņa senči emigrēja uz Kanādu no Lietuvas un Polijas. Deviņu gadu vecumā Leonards zaudēja tēvu, un tā bija māte, kura viņu jau bērnībā iedrošināja rakstīt dzeju. Tīņa vecumā studējot mūziku un poēziju, nākamā dziesminieka lielākais elks bija spāņu dzejnieks Federiko Garsija Lorka (viņam par godu vēlāk Leonards Koens par Lorku nosauca savu meitu). Iemācījies spēlēt ģitāru, viņš nodibināja kantrifolka grupu The Buckskin Boys, taču turpmākajos gados viņš koncentrējās uz dzejas rakstīšanu, nevis muzicēšanu. Jau godalgots par dzejas darbiem, Leonards Koens savu pirmo grāmatu _Let Us Compare Mythologies _izdeva 1956. gadā. Viņš strādāja gadījuma darbus un attīstīja rakstīšanas iemaņas un ar savu nākamo grāmatu The Spice-Box of Earth (1961) tika atzīts par labāko angliski rakstošo Kanādas jauno dzejnieku. Iegādājies māju Hidras salā Grieķijā, Leonards Koens norobežojās no sabiedrības un daudz rakstīja, tomēr viņa dzejas grāmatas un romāni tā arī neguva lielus komerciālus panākumus. Ātrums paliek nemainīgsKopš 1967. gada Leonards Koens vairāk koncentrējās uz dziesmu rakstīšanu. Pirmā albuma _Songs of Leonard Cohen _ierakstā viņam bija nesaskaņas ar producentu, kurš neatbalstīja autora atturīgā pavadījuma ieceri un iesaistīja stīgas un pūšamos instrumentus. Turpmāk Leonards Koens ir daudzkārt mainījis savu dziesmu pavadījuma stilu – gan aprobežojoties ar akustisko ģitāru, gan eksperimentējot ar džeza sastāvu un sintezatoriem –, taču vienmēr palicis uzticīgs liegiem sieviešu fona vokāliem. To loma dziesmu dramaturģijā nemainās – intonācijas perfekti pauž Leonarda Koena ierasto lietu kārtību: vīrietim pieder visu pasaules svarīgāko cilvēka ietekmējamo procesu virzīšanas spēks, bet viņš nekad netiktu galā bez sievietes – maigas un padevīgas būtnes, kurai vienmēr jābūt līdzās, lai ir kam pieglausties un kaut uz mirkli aizmirst par pilnīgi visu. Leonarda Koena karjeras ritenis nekad nav griezies galvu reibinošā ātrumā un palicis pieskaņots dziesmu nesteidzīgajam tempam, toties kopš 60. gadiem viņš ir viens no visu laiku valdzinošākajiem un noslēpumainākajiem dziesminiekiem.Novecošanai pa priekšu
Iespējams, neaizraušanās ar jaunības kultu nodrošina ilgu un ražīgu mūžu, jo nekad neiestājas nervus neatgriezeniski bendējošā panika, pēkšņi pamanot savu novecošanu un apkārtējo reakciju uz to. Pie visa jau sen ir pierasts – tā tas bija arī latviešu aktierim Ēvaldam Valteram, kurš 1939. gada filmā Zvejnieka dēls notēloja veco Kļavu, bet pēc 50 gadiem, pārdzīvojis vai visus jauniešu lomu tēlotājus, kļuva par vecāko strādājošo aktieri pasaulē.
Leonardam Koenam jebkura viņa dziesma piestāv joprojām – to var redzēt internetā ievietotajos fragmentos no pēdējās turnejas koncertiem. Viņš tik neviltoti izdzīvo savas dziesmas, it kā nebūtu tās dziedājis jau simtiem reižu un vēl jo vairāk tās atklausījies citu mūziķu izpildījumā – ir zināms pusotra tūkstoša Leonarda Koena kompozīciju kaverversiju. Daudzas no tām izpildījuši slaveni dažādu paaudžu mūziķi – Niks Keivs, Eltons Džons, R.E.M., Nina Simone, Pixies, Džonijs Kešs u. c. Polijas dzejnieks un mūziķis Macejs Zembati ieskaņojis lielu daļu Leonarda Koena dziesmu poļu valodā.
Veinraits Koenu klanā
Viena no izcilākajām Leonarda Koena dziesmu kaverversijām ir Džefa Baklija ēteriskajā balsī dziedātā Hallelujah viņa slavenajā, diemžēl arī vienīgajā albumā Grace. Pēdējos gados šo pašu opusu iespaidīgi pasniedz dziesmu, filmu mūzikas un popmūzikas operu autors Rūfuss Veinraits, kurš pagājušajā gadā pamanījās pat miesīgi saradotie» ar dzīvo klasiķi, kļūstot par Leonarda Koena mazmeitas Vivas Katrīnas Veinraitas-Koenas tēvu.
Pretēji presē izskanējušajai versijai, ka Leonarda Koena meita Lorka ir surogātmāte, kura iznēsājusi un dzemdējusi bērnu Rūfusam Veinraitam un viņa homoseksuālo attiecību partnerim Jornam Veisbrodam, visas puses apgalvo, ka meiteni audzināšot visi vecāki – tātad trīs. Uz jautājumu, vai uz šīs radniecības pamata varētu tapt kāds Leonarda Koena duets ar Rūfusu Veinraitu, vecākais kolēģis atbild noraidoši: «Viņš var taisni nodziedāt, bet es ne, un šāds duets mani noliktu neērtā situācijā.»
Leonards Koens
Old Ideas
Columbia Records/Sony Music
*****