Pirms divarpus gadiem trīs pianisti Osokini – J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Sergejs Osokins ar abiem saviem dēliem, starptautiski atzītajiem pianistiem Andreju un Georgiju – pirmoreiz uzstājās kopīgā programmā Dzintaru koncertzālē un Operā. Tagad trīs Osokini jau ir pieprasīts zīmols, kam publika aplaudējusi ne tikai Rīgā un Jūrmalā, bet arī Liepājā un Ventspilī. Jaunā programma, kura skanēs Latvijas Nacionālajā operā 22. janvārī, ir viņu veltījums Latvijas simtgadei. Vienlaikus tā būs arī viņu ierakstītā latviešu komponistu mūzikas kompaktdiska prezentācija. Ar autogrāfiem.
Katrs Osokinu koncerts ir īpašs notikums ne tikai skatītājiem, bet arī pašiem pianistiem, jo tie tiek veidoti ļoti rūpīgi, radot koncertu dramaturģiju, izvēloties skaņdarbus, veidojot īpašas to versijas un pārlikumus vienām, divām un trim klavierēm. "Latvijas valsts simtgadei veltītā koncerta pirmajā daļā spēlēsim gan ļoti pazīstamus, gan reti dzirdētus latviešu klaviermūzikas darbus, ko radījuši Jānis Zālītis, Arturs Grīnups, Jānis Ivanovs, Pēteris Vasks un Jāzeps Vītols. Koncerta otrā daļa būs veltīta dejas valdzinājumam krievu un franču komponistu darbos. Tā sāksies ar Sergeja Rahmaņinova kaislīgajiem maršiem no komponista pēdējā opusa Simfoniskās dejas, turpināsies ar Sergeja Prokofjeva gavoti un valsi, kā arī Fransisa Pulenka tarantellu no klavierkoncerta fināla. Skanēs arī Kamila Sensānsa Nāves deja. Noslēgumā trijatā atskaņosim Morisa Ravela Bolero. "Šis ir vienīgais skaņdarbs, kuru esam spēlējuši jau iepriekš," stāsta Andrejs Osokins. "Koncerta pirmajā daļā spēlēsim tikai solo un valdīs intīmas kamermūzikas pasaule. Savukārt otrā daļa būs ļoti enerģiska, virtuoza un krāšņa," pianists turpina. Koncerts, tāpat kā 2016. gadā, notiks ar nolaistu dzelzs priekškaru, šādi radot klavierēm labvēlīgu akustiku – skaņa neaizlido prom skatuves dziļumā.
"Mums pašiem patīk, un publikai interesanti. Katru reizi meklējam jaunu, interesantu programmu, jaunas idejas. Latviešu mūzikas mūsu programmās nekad vēl nav bijis tik daudz. Speciāli šim koncertam no Polijas tiks atvestas Yamaha klavieres. Izmantosim arī abus Operas instrumentus – Steinway un Bösendorfer," stāsta Sergejs Osokins, kurš uzņēmies spēlēt repertuāra retumus – Jāņa Zālīša miniatūras, divas daļas no Artūra Grīnupa svītas Quasi una partita un Jāņa Ivanova vēlīnās prelūdijas. Jaunums ir arī tas, ka Sergejs un Andrejs Osokini pārņēmuši dinastijas jaunākā pārstāvja Georgija uzsākto transkripciju veidošanas iniciatīvu. Andrejs šajā ampluā debitē ar savu Sensānsa Nāves dejas versiju divām klavierēm, savukārt Sergejs Osokins izveidojis Ravela Bolero pārlikumu trim klavierēm.