Ilgus gadus Ermanbriks strādājis arī Vissavienības firmas “Melodija” Rīgas skaņuplašu fabrikā un kopš 1992.gada vada Rīgas skaņu ierakstu studiju.Aldis Ermanbriks studējis žurnālistiku Latvijas universitātē un kā otru specialitāti apguvis mūziku Latvijas valsts konservatorijā. No 1958.gada spēlējis saksofonu studentu estrādes jeb svinga orķestrī, kuru vadīja Imants Kokars. Paralēli spēlējis Skolotāju nama deju kapelā ar dziedātāju Bruno Oju, kurš vēlāk kļuva pazīstams kā aktieris.No 1964. līdz 1971. gadam bijis Latvijas Radio Mūzikas redakcijas redaktors. Papildus pamatdarbam Ermanbriks, izmantojot privātos sakarus, meklējis plates ar ierakstiem, kuru radio fonotēkā nav un pārrakstījis tos lentās, kas turpmākajos gados daudz skanējuši dažādos raidījumos un koncertos. Oficiālu šādu ierakstu ieguves veidu tolaik nebija un šis skaitījās nelegāls un pat nosodāms. Veidojis vairākus raidījumus, bet pats vadījis “Varavīksni”, kur atskaņojis jaunu ārzemju un pašmāju mūziku. 1971.gadā uzaicināts ar “Varavīksni” pārcelties no radio uz televīziju un turpmāk TV Varavīksne kļūst par vienīgo regulāro raidījumu par mūziku, kur, paša Ermanbrika komentēti, tiek rādīti klipi, mūziķi studijā sniedz intervijas un uzstājas, bet skatītāji ikreiz balso par savu tīkamāko dziesmu, kas tiek atkārtota nākamajā raidījumā. Joprojām bez iespējām iegūt ārzemju mūziķu klipus legāli, Ermanbriks tos meklē visos iespējamos ceļos. Faktiski Ermanbriks kļūst par pirmo populārās mūzikas žurnālistu Latvijā, kurš pēc paša iniciatīvas un, nemitīgi priekšniecības brīdināts par visatļautību, iepazīstina cilvēkus ar visdažādākajiem populārās mūzikas virzieniem. Septiņdesmitajos gados paralēli televīzijas mūzikas redaktora darbam Ermanbriks vēl arī muzicē – viņš vada ansambli “Selga”, kur spēlē saksofonu duetā ar Raimondu Raubiško, ģitāru spēlē Zigmunds Lorencs, bet dzied Andrejs Lihtenbergs. Kopš septiņdesmito gadu sākuma Ermanbrika darbs saistīts arī ar Rīgas skaņu ierakstu studiju, kas tolaik bija Vissavienības firmas “Melodija“ pakļautībā. Tagad viņš ir Rīgas skaņu ierakstu studijas direktors un izdod akadēmiskās un tautas mūzikas albumus. Kā viens no retajiem lībiešiem Ermanbriks ir arī Līvu savienības valdes priekšsēdētājs un cenšas saglabāt vēl saglabājamo šīs izzūdošās kultūras mantojumu.
Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā godinās A.Ermanbriku
Arī šogad Latvijas Mūzikas Producentu Apvienība (LaMPA) pasniegs balvu „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā”, informē Ojārs Uztics. LaMPA, kas apvieno lielāko daļu ierakstu kompāniju Latvijā, šogad balvu piešķirs Aldim Ermanbrikam, kurš pagājušā gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados izglītojis Latvijas iedzīvotājus, veidojot raidījumus par mūziku un pēc paša iniciatīvas bagātinājis radio fonotēku ar ārvalstu mūziķu ierakstiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.