Latvijā vēl daudziem spilgtā atmiņā palikušas trīs mazās māsiņas Skrides, kuru talantu agri apjauta un rūpīgi kopa viņu vecāki: pianiste Līga Skride un kordiriģents Arnolds Skride. Meitenēm pieaugot, mērķtiecīgais darbs, paaudzēs pārmantotā muzikalitāte un jau bērnībā iegūtā skatuves pieredze, deva spožus rezultātus.
Vidējās māsiņas Baibas izaugsme vijoļspēlē bija apbrīnojama, pie tam tā tika panākta nevis ar despotisku dresūru, par kādu lasīts Nikolo Paganīni biogrāfijā, bet brīvi un ar prieku dziedot un muzicējot, pamazām saaugot ar savu mākslinieces profesiju nedalāmā vienībā.
Baiba Skride vijoļspēli vispirms apguvusi Rīgas 1. mūzikas skolā, vēlāk pārgājusi uz Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu, kur mācījusies Ludmilas Girskas vijoļklasē, bet no 1995. gada studējusi Rostokas Mūzikas un teātra augstskolā pie ungāru izcelsmes profesora Petru Munteanu, kura klasē augstskolu absolvējusi 2002. gadā, un vēl papildinājusies meistarkursos pie Rudžēro Riči un Deivida Kaplana.
Jau no mazotnes Baibas spēlē iezīmējās tā pārliecība un stabilitāte, kas jau no 12 gadu vecuma ļāva izcīnīt nozīmīgas uzvaras daudzos prestižos starptautiskajos vijolnieku konkursos un aizveda līdz izšķirošajam triumfam 2001. gadā, kad Baiba Skride kļuva par Beļģijas Karalienes Elizabetes vijolnieku konkursa Grand Prix laureāti un ieguva tiesības spēlēt uz leģendārās Antonio Stradivāri 1725. gadā darinātās vijoles Vilhelmi. Kopš šī laika jaunā mūziķe ir koncertaģentūras Hans Ulrick Schmid soliste un koncertē pasaules slavenākajās koncertzālēs ar redzamākajiem orķestriem un diriģentiem, sniedz kamermūzikas programmas kopā ar jaunāko māsu, izcilo pianisti Laumu Skridi un citiem teicamiem mūziķiem. 2004. gadā viņa debitēja Zalcburgas festivālā, piedalījusies arī Baireitas un citos pasaulē pazīstamos mūzikas festivālos. 2005. gada 9. maijā viņa bija aicināta uz Eiropas Parlamentu, lai ar J.S.Baha Čakonas atskaņojumu atklātu tā plenārsēdi. Vijolniece ieskaņojusi piecus soloalbūmus, tai skaitā ar Birmingemas simfonisko orķestri talantīgā latviešu diriģenta Andra Nelsona vadībā. Divas reizes viņa saņēmusi ECHO balvu, ko pasniedz par labākajiem pasaules mēroga ierakstiem, 2008. gada janvārī kļuvusi par 1832. gadā iedibinātā Beļģijas karaļa Leopolda ordeņa virsnieci, un ir arī divkārtēja Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte.
Poētiski, krāsaini, dabiski, virtuozi skanīgi, izjusti un spoži - tādus un vēl citus cildinošus apzīmējumus lieto mūzikas kritiķi un klausītāji, runājot par pasaules slavenās latviešu vijolnieces Baibas Skrides (1981) spēli.
8. janvāra koncerts plānots divdaļīgs: 1.daļā dzirdēsim Gustavs Mālera 10. simfoniju - Andante.Adagio (1910, nepabeigta), Albāna Berga Koncertu vijolei ar orķestri - Eņģeļa piemiņai (1935): Präludium.Scherzo (Andante. Allegro), Kadenz. Choral (Allegro, ma sempre rubato, frei wie eine, Kadenz. Adagio), bet 2. daļā dzirdēsim Johannesa Brāmsa 4. simfoniju e moll op. 98 (1885): Allegro non troppo, Andante moderator, Allegro giocoso. Poco meno mosso.Tempo I un Allegro energico e passionato. Più allegro