12. aprīlī plkst. 17 tiks demonstrēts Parīzē dzīvojošās somu komponistes Kaijas Sāriaho pirmās operas Mīla no tālienes/L'amour de loin iestudējuma ieraksts no Somijas Nacionālās operas. Pēc drosmīgā paziņojuma medijiem 1984. gadā "Es nekad nekomponēšu operu!" Kaija Sāriaho tomēr mainīja savas domas, kad astoņus gadus vēlāk noskatījās amerikāņu režisora Pītera Selarsa iestudēto Olivjē Mesiāna operu Svētais Asīzes Francisks Zalcburgas festivālā. Drīz vien komponiste atsaucās ilggadējā Zalcburgas festivāla mākslinieciskā vadītāja Žerāra Mortjē aicinājumam ķerties pašai pie savas operas sacerēšanas.
Mīlas no tālienes pamatā ir viduslaiku trubadūra Žofrē Rudela stāsta Īsā dzīve motīvi. Iestudējumā piedalās Somijas Nacionālās operas koris un orķestris diriģenta Esas Pekas Salonena vadībā. Solistu vidū – kanādiešu baritons Džeralds Finlijs, somu mecosoprāns Monika Gropa un amerikāņu soprāns Dona Apšova. Ar šo skaudri skaisto mīlasstāstu un tā tapšanas aizkulisēm pirms operas demonstrēšanas iepazīstinās mūzikas žurnālists un eksperts Orests Silabriedis.
Ja Mīla no tālienes ierindojama grand opera kategorijā, tad Salvatores Šarrīno Manas nodevīgās acis/Luci mie traditrici ir spilgts kamerstila operas paraugs, ko varēs vērot 19. aprīlī. Stāsts ir iespaidīgi baiss: libreta pamatā ir bēdīgi slavenā renesanses komponista Karlo Džezualdo greizsirdības uzplūdā pastrādātā dubultslepkavība – viņš nogalināja savu neuzticīgo sievu un viņas mīļāko. Spilgta ir arī mūzikas valoda, Šarrīno spēlējas ar skaņas un klusuma attiecībām, cilvēka balsi izmanto maksimāli netradicionālos veidos. Šajā operā pārsteidz instrumentālā ansambļa skanējums, kas iedarbojas zemapziņas līmenī, reizēm atgādinot te putnu dziesmas, te lapu čaboņu, te sirdspukstus. Iestudējums ir Frankfurtes operas un Montepulčāno laikmetīgās mākslas festivāla kopdarbs, ko uzvedis vācu režisors Kristiāns Pāde. Par šo darbu videolekcijā stāstīs komponists un JVLMA docētājs Jānis Petraškevičs.
3. maijā tiks demonstrēts Albāna Berga Voceks skandalozā spāņu režisora Kaliksto Bjeito iestudējumā no Barselonas Gran Teatre del Liceu. Voceks ir avangarda operas klasika, sacerēts 1920. gadā, un tā materiāls, nonācis Bjeito rokās, ticis pamatīgi "izkrāšņots" – skābekļa maskas, zombiju koris, nekrofilijas aina, kaila līķu pulka pastaiga pāri skatuvei, daudz asiņu un izvirtību. Brutāli, taču ar to režisors cenšas uzjundīt skatītājā nevis reakciju "Tas ir šausmīgi!", bet jautājumu "Kāpēc gan tam ir jāizskatās tik šausmīgi?", proti, saasināti mudināt domāt un meklēt atbildes uz darbā uzdotajiem pamatjautājumiem. Režisors uzsvēris mūsu laikmeta, kurā valda kapitālisms un racionalitāte, aukstasinīgo un nežēlīgo cilvēka kā beztiesīga indivīda nemitīgu izmantošanu savtīgu mērķu sasniegšanai, aizmirstot tādas jūtas kā līdzjūtību un cilvēcību. Galvenajās lomās – vācu dziedātāji Francs Havlata un Angela Denoke. Kaliksto Bjeito "advokāts" būs muzikologs, JVLMA docētājs un RPIVA profesors Boriss Avramecs.
17. maijā varēs noskatīties Alvja Hermaņa iestudēto Bernda Aloīza Cimmermaņa operu Zaldāti/Die Soldaten, kura 2012. gadā tika uzvesta Zalcburgas festivālā. Tā ir grandioza izrāde, kas sacēlusi ažiotāžu klasiskās mūzikas pasaulē. Pie Vīnes filharmoniķu diriģenta pults – maestro Ingo Mecmahers. Cimmermaņa operā un Hermaņa iestudējumā risinātās kaislības šķetinās komponists, diriģents un JVLMA profesors Andris Vecumnieks.
Sezonas noslēgumā 31. maijā – pārsteiguma seanss. Ieeja visos seansos – bez maksas.