18. jūnijā pēc ilgstošas slimības 90 gadu vecumā mūžībā devies diriģents un pedagogs Pauls Kvelde (23.02.1927.–18.06.2017.). Vēl martā ar plašu koncertu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā tika atzīmēta akadēmijas ilggadējā pedagoga 90 gadu jubileja.
Arī es gribu būt tāds!
"Pēc Otrā pasaules kara, puika būdams, ar velosipēdu no toreizējā Platones pagasta četrdesmito gadu otrā pusē aizbraucu uz Elejas rajona Dziesmu svētkiem. Tur virsdiriģents bija Tālivaldis Bērziņš, tagad jau arī Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, kā tagad zinām, Jāzepa Vītola krustdēls. Pēc tā, ko tur redzēju un dzirdēju, radās apņemšanās – arī es gribu būt tāds!" – tā savus pirmos impulsus būt mūzikā atcerējies pats Pauls Kvelde.
Pēc pārcelšanās uz Rīgu Pauls Kvelde kļuva par Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas mācībspēku (1961–1994). Gandrīz 20 gadu bija Mūzikas pedagoģijas katedras vadītājs (1969–1988), profesors (1983). Paralēli Konservatorijā uzsāktajām pedagoga gaitām Pauls Kvelde vairākus gadus strādāja Nacionālajā teātrī un pildīja Mūzikas daļas vadītāja pienākumus (1962–1967). Atceroties šo laiku, viņš atzina, ka īpaši "liels prieks bija diriģēt Rūdolfa Blaumaņa lugas Skroderdienas Silmačos izrādes (pavisam ap 120 reižu), iepazīt ievērojamu režisoru darba metodes". Kā dzīvi apliecinoša atbalss no nu jau vairāk nekā pirms pusgadsimta piedzīvotā tieši 20. jūnijā šajā teātrī sākās ikgadējā Skroderdienu pirmsjāņu izrāžu sesija.
1962. gadā Kvelde atsāka vadīt vīru kori Absolventi un 38 gadus bija tā galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs (1960–1998). Nodibināja Latvijas meža darbinieku vīru kori Silvicola un bija tā mākslinieciskais vadītājs un diriģents kopš 1980. gada. No 2003. līdz 2014. gadam strādāja par Lielvārdes senioru kora Kamene diriģentu. Kvelde bijis virsdiriģents XVIII–XXIV Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos, Baltijas Starptautiskajos studentu dziesmu svētkos Gaudeamus, kā arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, piedalījies novadu dziesmu svētkos. Vācis un pētījis latgaliešu tautasdziesmas, bijis arī Preiļu etnogrāfiskā ansambļa konsultants.
Dāvināja ziedus klēpjiem
Viens no Paula Kveldes kādreizējiem audzēkņiem Arvīds Platpers atceras: "Viņam piemita fenomenāla prasme komunicēt. Viņš prata visus tā aizraut, ka koris mums kļuva par dzīvesveidu. Pauls Kvelde mācēja ar katru cilvēku runāt par to, kas viņu interesē un ir tuvs. Tā ir ļoti reta īpašība diriģentu vidē. Koros toreiz pulcējās pat vairāk nekā 100 dalībnieku, bet viņš zināja par katra dziedātāja ģimeni un vaļaspriekiem. Tas pulcēja ap viņu daudz domubiedru. Pie viņa nāca, palika, atbalstīja. Viņš mācēja izveidot augsta līmeņa kora instrumentu." Arvīds Platpers apbrīno arī sava skolotāja vispusīgās zināšanas: viņš bija beidzis Lauksaimniecības akadēmiju (mehanizatorus!), no tā nāca plašās zināšanas agronomijā, pasakaini skaistās gladiolas rudeņos un brīnišķīgās tulpes pavasarī. "Viņš tās uz pasākumiem nesa un dāvināja klēpjiem. Man viņš palīdzēja dārzā izgriezt ābelītes," atceras Platpers. Savu skolotāju diriģents sauc par īstu latvieti. "Viņa vadībā bieži dziedājām arī dziesmas, kuras oficiālajos koncertos neiederējās. Viņš bija iniciators koru kustībā ļoti svarīgām lietām: jau no 70. gadiem mēs, Absolventi, vienmēr dziedājām Gunāra Priedes rīkotajā Lāčplēša dienā 23. septembrī Lielvārdes muzejā. Pirmajā oktobra sestdienā arvien muzicējām Jurjānu muzejā Meņģeļos un Ērgļu kultūras namā. Kvelde vienmēr bija par to, ka jādzied latviešu tautas dziesmas, un arī pats veidoja apdares. Populārākā ir Kas kaitēja nedzīvot vīru korim. Diriģenta 90 gadu jubilejā ar Absolventiem nodziedājām viņa paša veidoto jauno tautas dziesmas apdari Latgales pavasara balss."
Zemnieka spīts
"Sirsnīga, mīļa personība, kas man devusi ļoti daudzus vērtīgus impulsus," par savu kādreizējo skolotāju saka diriģents Romāns Vanags. "Pauls bija ārkārtīgi stalta, stingra un vienlaikus ļoti trausla personība. Viņš bija emocionāli ļoti piepildīts. Īpaši viņam piestāvēja vīru kori. Mācoties pie viņa, jutu milzīgu atbalstu un uzticēšanos, viņš man ļoti bieži uzticēja diriģēt mūzikas skolotāju kori. Arī plecu pie pleca virsdiriģentos vienmēr jutu atbalstu un to, ka viņš ar mani lepojas. Vēlāk man nācās vērtēt koru skates un likt atzīmes savam profesoram. Vēl pirms dažiem gadiem skatēs Ogrē, neraugoties uz pārciestajām gūžas operācijām, viņš pats diriģēja Lielvārdes senioru kori Kamene. Viņā bija zemnieka spīts un stingrība, pirmajā brīdī man pat no viņa bija bail. Par savām milzīgajām plaukstām viņš teica – šīs rokas vairāk derīgas lāpstas turēšanai. Bet tās bija ļoti izteiksmīgas. Viņš mācēja skaņu turēt."
Atvadīšanās no diriģenta Paula Kveldes notiks Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē 27. jūnijā no plkst. 12 līdz 14. Izvadīšana I Meža kapos plkst. 15.