Jelgavas mūsdienu deju kolektīva Benefice vadītāja Annika Jansone atklāj, ka pirms koncerta ir gan neliels lampu drudzis un sagurums, gan nepacietība. Aizvadīta arī Deju svētku nometne. A. Jansone pati veido deju horeogrāfiju, gatavo videomateriālus, ko citi kolektīvi izmanto, lai sagatavotu savus iestudējumus, kā arī konsultē un seko līdzi deju apguvei, braukājot pie dejotājiem un palīdzot ar padomu. Deviņas no mūsdienu deju lielkoncertā Te mēs es@m iekļautajām dejām ir ar viņas horeogrāfiju. "Ar milzīgu nepacietību gaidu, ko mums būs izdevies sagatavot... Skatītājiem parādīsim mūsdienu dejas specifiku. Uzskatu, ka Deju svētkiem sagatavoto programmu esam apguvuši tehniski ļoti labā līmenī, bērni strādā pēc labākās sirdsapziņas," stāsta A. Jansone.
Benefice, kurā darbojas 130 dejotāju, gatavo mūsdienu deju bloku ar dažādiem apakšstiliem. Tā ir laikmetīgā deja, kā arī balets apvienojumā ar sajūtu jeb noskaņas deju, nosacīti brīvām kustībām, ir arī breiks un ielu dejas, pat hiphops un house. "Lai izdotos labs, baudāms priekšnesums, mūsdienu dejā ļoti svarīgas ir nianses – lai izdodas špagats, lai kāja tiek nostiepta pareizi un pacelta vajadzīgajā leņķī. Tautas deju dejotājiem ir vienkāršāk – lai iemācītos horeogrāfiju, pietiek vien ar aprakstu, taču mūsdienu dejā tā nav, viss jāredz ar dzīvām kustībām," uzskata A. Jansone.
Eva Fricberga, kolektīva Elfas vadītāja no Talsiem, uzskata, ka dalība Deju svētkos ir ne tikai atbildība par sava kolektīva prasmēm, bet arī savas pilsētas pārstāvēšana Latvijas mērogā. Tas ir gan liels gods, gan atbildība un satraukums, sevišķi – ņemot vērā, ka līdz šim mūsdienu deja nav bijusi svētku programmā. "2011. gadā bija eksperiments – lielkoncerts Madonā, kurā mūsu kolektīvs izmēģināja, kā ir dejot lielā pasākumā," stāsta E. Fricberga. Deju svētkos piedalīsies 70 bērnu no Talsiem un Rojas – vecuma grupās no pirmās līdz divpadsmitajai klasei. "Nav nekādu grūtību, bērni ir ļoti motivēti un rautin raujas uzstāties, tādēļ neslinko un vasaras brīvlaikā ir gatavi nākt dejot. Lielāks stress ir deju apgūšanas sākumā, bet nu jau visi soļi un kustības ir zināmi no galvas, tikai pieslīpējam tehniku, jo, ikdienā dejojot, vairs nav jāuztraucas, ka varētu kaut ko nezināt. Cerams, arī stresa dēļ neviens neko nesajauks," domā deju kolektīva vadītāja. Dalība svētkos ir balva par darbu un vairo dejotāju entuziasmu. E. Fricberga priecājas, ka dejot bērni nāk paši, nevis mammu mudināti, un jaunas dejas gaida ar prieku. Elfu vidusskolas vecuma dejotāji svētkos dejos laikmetīgo deju, savukārt mazākie – šova dejas, kas ir teatrāli uzvedumi ar plašu mūsdienu dejas spektru.
Dina Bruže, mūsdienu deju studijas Extra vadītāja no Liepājas, uzsver – jau kopš pavasara bērni nāk dejot ar svētku sajūtu un strādā cītīgi. No deju studijas uz Deju svētkiem brauks 74 bērni, kas dejo piecos kolektīvos no pirmās līdz divpadsmitajai klasei. Daudziem dalība šāda mēroga pasākumā esot pirmo reizi. "Bērni ir jāmotivē, un svarīgākais ir izturība. Ja kaut kas nesanāk, mazākajiem mēdz nolaisties rokas, nav tāda gribasspēka kā pieaugušajiem vai vidusskolēniem, kuri jau domā kā lieli cilvēki. Tāpēc koncentrējamies uz pozitīvo, jo kvalitātes latiņa ir uzstādīta augstu. Tas, ka varam braukt uz svētkiem, jau ir ļoti labs rādītājs," domā D. Bruže. Dejas, viņasprāt, ir sarežģītas, un laika gaitā daudz kas nācis klāt – kustības, horeogrāfija. Mūsdienu deju specifika ir atšķirīga no tautas dejām – parasti nav lielo laukumu un kompozīciju pa kvadrātiem, kuru ietvaros jādejo, veidojot zīmējumu un sadejojoties ar citiem. Taču dejotāji esot gana spēcīgi, lai ar visu tiktu galā godam.
Nav nekādi joki!
Helēna, 17 gadu, studijas Benefice dejotāja
Vasarā deju treniņi ir ļoti spraigi, nedrīkst kavēt nodarbības, jāieklausās, ko saka skolotāja. Nav nekādi joki! Ja neizdarīsi, kā nākas, koncertā iegāzīsi visus. Jauna informācija, jaunas kustības uz it kā jau zināmā bāzes – visu laiku kaut kas pilnveidojas. Dejojot jācenšas dabūt no sevis ārā maksimālo. Esmu piedalījusies lieluzvedumos, kad biju maza, un pasākuma apjoms mani nebiedē, bet izaicinājums ir tik un tā – neatkarīgi no pieredzes. Parasti laikmetīgo deju dejojam uz skatuves, tā ir maza, tu saproti, kur ir aizkulises, kā tevi redz skatītājs. Uz liela laukuma viss ir citādi. Man patīk, ka dejotāji ir priecīgi, laipni, pacilāti. Domāju, pēc svētkiem būs labi padarīta darba sajūta.
Megija, 14 gadu, studijas Elfas dejotāja
Priecājos, ka deju koncertā satiksimies visi kolektīvi, katrs esam mācījušies citā vietā un ar citu skolotāju, bet dejosim visi vienu deju, tas būs forši! Jau otrajā klasē piedalījos Deju svētkos, dejojot tautas dejas, togad tikko biju sākusi dejot. Man bija liels pārdzīvojums, ka apkārt tik daudz cilvēku, uztraucos un vienlaikus biju priecīga. Tagad jau uz visu skatos citādi. Tagad svarīgākais ir labi nodejot, tas ir izaicinājums pašai sev un atbildība arī, jo esmu piederīga savai studijai un nedrīkst pievilt arī skolotāju, viņa ļoti rūpīgi ar mums ir strādājusi. Dejot vispār ir forši, tik daudz labu emociju. Cerams, ka tā ir arī citiem un to varēs sajust arī skatītāji.
Mūsdienu deju lielkoncerts Te mēs es@m
Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala 6. jūlijā plkst. 17 (ģenerālmēģinājums), 7. jūlijā plkst. 12 un 19.
Piedalīsies 2000 dejotāju no 93 mūsdienu deju grupām visā Latvijā.
Koncerts veidots kā ceļojums sociālo tīklu un interneta pasaulē, kur iespējams iegūt neierobežotu skaitu draugu, kur izklaidēties, priecāties vai arī tikt sāpinātam. Taču ir jāsatiekas arī pa īstam! Koncerta stāstu papildinās videoprojekcijas, muzikālo noformējumu veidos gan pilsētas skaņas, gan radīto deju mūzika, gan grupas Instrumenti oriģinālmūzika.