Foto: Raitis Puriņš, Dienas mediji

Valts Pūce: Šodienas Latvijas pilsonim "dzimtcilvēka – bāreņa" statuss nebūtu akceptējams

Atklātā vēstulē, atsaucoties uz Raivja Dzintara komentāriem, komponists Valts Pūce atvainojas visiem, kas jūtas aizskarti par viņa izteikumiem valsts himnas sakarā intervijā Dienas pielikumā KDi. "Nekādā gadījumā nevēlējos kādu aizvainot. Mans nodoms bija izraisīt pēc iespējas plašāku diskusiju par šo tēmu, tādēļ arī biju (iespējams pārāk) provokatīvs," atzīst Pūce, tomēr neatsakās no sava iepriekš paustā viedokļa.

Pūce vēstulē norāda: "Dievs svētī Latviju noteikti bija garīgs atbalsts daudziem okupētajā Latvijā. Arī manai ģimenei īpaši smagajos brīžos, kurus tai nācās pārdzīvot pēckara deportācijās,- tēvam Voldemāram Pūcem lāģerī Vorkutā un mātei Dailei ar pusgadīgo brāli Kasparu Amūras nometinājumā. Arī es 1983. gadā, kad biju students, dodoties pa toreizējo Ļeņina (tagad Brīvības) ielu no Konservatorijas uz Stūra māju, kur tiku izsaukts uz pratināšanu, smēlos spēku klusu dungojot pie sevis šo dziesmu."

Tomēr komponists uzsver, ka pašlaik Latvija atrodas citā situācijā. "Esmu dziļi pārliecināts, ka Latvija nekad vairs netiks okupēta. Tās liktenis pilnībā ir mūsu pašu rokās un pietiek lūgties kādiem augstākiem spēkiem, lai tie nokārto mūsu dzīvi mūsu vietā," raksta Pūce.

Viņš citē fragmentu no savas intervijas š.g. jūnijā žurnālā Mistērija: "Himna ir dzīvs Valsts simbols, instruments nācijas pašnovērtējuma, noskaņojuma un vēlmju paušanai. Enerģētisks vēstījums apkārtējai pasaulei un pašu gara stiprināšanai. Visu cieņu Baumaņu Kārļa 1873. gadā sacerētajai Dievs svētī Latviju, kas izskanēja I Latviešu dziedāšanas svētkos kā sapnis, kā vīzija par toreiz vēl neesošo Latvijas valsti. Taču tagad, kad mums jau otro reizi šī valsts reāli ir un tikai no pašu darbiem būs atkarīga tās nākotne, mūsu mentālā ceļošana uz simtčetrdesmitgadīgu pagātni un lūgšanās Dieviņam, lai "ļauj mums te laimē diet", liekas maigi izsakoties, dīvaina. Manuprāt, šodienas Latvijas pilsonim "dzimtcilvēka – bāreņa" statuss nebūtu sevišķi akceptējams un šī greizā enerģētiskā vēstījuma producēšana, ko mēs darām ik reizi, atskaņojot mūsu tagadējo himnu, nav laba prakse. Tam vajadzētu būt vienam drosmīgam lēmumam: mūsu valsts himna ir jāmaina, - jārada viens jauns, pozitīvs, dzīvi apliecinošs skaņdarbs."

Vēstules noslēgumā Pūce bilst, ka "iespējamā himnas maiņa nav šī brīža akūtākais uzdevums". Tomēr viņš aicina "sev pavaicāt - vai mūsu patreizējā himna mani rosina un pacilā? Vai šis ir tas ziņojums, kuru es gribu par Latviju vēstīt pasaulei?"

Top komentāri

1. oktobris, 2013, 10:30

Dido

Pirmkārt, es nevaru tik droši apgalvot, ka Latvija atkal netiks okupēta, un nez vai tas jau nav noticis. Ja kārtīgi izmazgāju acis, tad redzu, ka man apkārt ir vesels lērums mūsu valstij nedraudzīgu cilvēku, un ir tādi, kam rūp tikai liela nauda, kam galu beigās neinteresē, ka te ir valsts un kas labprātāk redzētu šo te kā tādu pierobežas beznosaukuma ekonomisko zonu. Latvju bāleliņi te ir tikai kā viegli manipulējami ieziemieši, kas uztur šo knapo zemi pie elpas un apkalpo bagātos. No tā viedokļa raugoties, mums vēl ilgi būtu vajadzīga augstāko spēku palīdzība. Kamēr mēs te cepamies savā mikro urrā patriotisma sulā un mēģinām sev iestāstīt neesošas lietas, pasaules lielvaras globālo telpu rausta ar daudz nozīmīgāku magnitūdu un arī mēs tās šļakatas jūtam. Tas viss daudz vairāk ietekmē mūsu dzīves nekā viena vai otra dziesma. Bet ja tomēr gribam ticēt šai ilūzijai par savu valsti, tad es pieturētos pie esošās himnas, un ne jau tamdēļ, ka tā būtu tieši tā labākā izvēle, bet gan tamdēļ, ka tā dod stabilitātes izjūtu. Apkārt ir pārāk daudz nestabilu lielumu, lai mēs šajā brīdī varētu atļauties mūsu apziņā izšķobīt vēl vienu. Ja reiz iestāsies mierīgāki laiki, tad var arī padomāt par ko tādu - tīri teorētiski. Bet citādi tagad, kad mūsu kaimiņi apšauba mūsu valsts pastāvēšanu un jēgu, tad nedrīkst nozīmīgi kustināt valsts pamatvērtības.

Atbildēt
13
1

1. oktobris, 2013, 13:09

VV

Pūce demonstrē savu vēstures zināšanu trūkumu. Kad tika uzrakstīta "Dievs, svētī Latviju", dzimtbūšana bija atcelta. Un Dievu lūdz ne tikai nelaimīgie un atstumtie, bet arī turīgie.

Atbildēt
7
0

30. septembris, 2013, 13:36

labveelis

Valt, varbuut vispirms pabeidz skolu un tad saac filozofeet? citaadi stulbi izklausaas, it kaa komponists ar baltu galvu, bet domaa kaa padomju pionieris. Jautaajums neziniitim un melim Valtam - vai tie, kas gaaja pa Dzelzs tiktu uz lozmeteejiem, arii juusupraat bija baarenji un nevariishi? Bet vai juus, taads visvarens un paargudrs, ietu vinjiem liidzi? Nee? Tad nevajag vaavuljot par nezinaamaam teemaam! Par dzimtbuusanu - neziniitis un melis Valts ar savu padomju izgliitiibu nezina, ka Latvija bija viena no pirmajaam veitaam Krievijaa, kur atceela dzimtbuusanu, bet kursu briivzemnieki nekad nav bijusi tai pakljauti! Taadas taas lietinjas, kauniigais latvieti ar komunistu izskalotaam smadzeneem.