Lai dziedātu Mēdeju, ir jābūt dīvai – citu variantu nav. Šī ir viena no vokāli un dramatiski sarežģītākajām soprāna lomām. Tā pirmām kārtām asociējas ar Mariju Kallasu – Mēdeja bija viena no viņas vizītkartēm, un lielā mērā šī 1797. gada opera ieguva popularitāti XX gadsimta otrajā pusē, pateicoties Marijas Kallasas interpretācijai gan uz skatuves, gan ierakstos. Oriģinālā Kerubīni Mēdeja skan franču valodā, taču Kallasa deva priekšroku itāļu versijai un arī Metropoles operas jauniestudējumā Mēdeju dzirdēsim itāļu valodā. Nekad agrāk Mēdeja Ņujorkas opernamā nav tikusi uzvesta, un arī citur tā skan diezgan reti. Pēdējos gados Kerubīni Mēdeju franču valodā piedāvājusi Berlīnes Valsts opera (ar Soņu Jončevu titullomā) un Zalcburgas festivāls (ar Jeļenu Stihinu titullomā).
Ņujorkā Mēdeja iestudēta speciāli amerikāņu un kanādiešu prīmai Sondrai Radvanovskai. Šī pirmizrāde 27. septembrī svinīgi atklāja Metropoles operas jauno sezonu. Iestudējumu veidojis diriģents Karlo Rici un režisors Deivids Makvikars, kurš dēvē Mēdeju par "Hamletu soprānam": tiklīdz varone uznāk uz skatuves, viņa to gandrīz vairs neatstāj un izdzīvo visplašāko ciešanu un dusmu amplitūdu. Luidži Kerubīni ir franču kultūrā asimilējies itāļu komponists, kurš strādājis posmā starp klasicismu un romantismu. Viņa daiļradi augstu vērtējis Haidns, Bēthovens, Rosīni un Šopēns.
Mēdejas libretu ir iedvesmojusi Eiripīda un Pjēra Korneija traģēdija. Mēdeja atriebjas savam neuzticīgajam mīļotajam Jāsonam un nogalina abu kopīgos dēlus. "Katrā Mēdejas versijā ir nedaudz atšķirīgs stāstījums un grieķu mīta papildinājums," skaidro režisors Deivids Makvikars. "Eiripīds pirmo reizi ievieš ideju par bērnu slepkavību, savukārt baroka operas žanrs paredz neskaitāmus sižeta pavērsienus. Opera Mēdeja pārstāv gotisko romantismu mākslā un literatūrā," viņš piebilst.
Metropoles operas izrādē Sondra Radvanovska Mēdejas lomā izstaro mežonīgu kaisli un panāk elektrizējošu efektu. Viņai līdzās dzied tenors Metjū Polencāni (argonautu vadonis Jāsons), bass Mikēle Pertuzi (Korintas valdnieks Kreonts), soprāns Džanai Brugere (Kreonta meita, Jāsona jaunā līgava Dirke) un mecosoprāns Jekaterina Gubanova (Mēdejas kalpone Nerida).
Informācija: metopera.org, forumcinemas.lv