Viens no desmit. Eirovīzijas nacionālās atlases dalībnieku vērtējums

Jau zināms, ka Latvijas nacionālās atlases uzvarētājs Oslo uzstāsies pirmajā pusfinālā 25.maijā un mūsu pārstāvja pirmais mēģinājums uz arēnas Telenor skatuves notiks 16.maijā. Sestdien vēlu vakarā mēs uzzināsim, kurš tas būs! Uzvarētāju noteiks televīzijas skatītāju (50%) un žūrijas komisijas (50%) balsojums.Dienas mūzikas žurnālisti piedāvā 10 eirodziesmu vērtējumu.*****1. Grupa PeR, dziesma Like a Mouse. Mūzika un teksts: Mārtiņš Freimanis**Džeina Tamuļeviča*** Dzirkstošais aranžējums nomāc vokālo varēšanu, turklāt mulsina izmantotie izteiksmes līdzekļi, visvairāk jau kuslais ņaudiens. Tendence, ka Eirovīzijas laikā aktualizējas puišu apvienības, nav pārgājusi arī šogad, tikai, kā rāda iepriekšējā pieredze, parasti bez rezultātiem.Jegors Jerohomovičs** Grupa PeR savā tēlā kultivē "naivo huligānismu", kas izpaužas šajā Mārtiņa Freimaņa dziesmā (tā gan iederētos arī Tumsas repertuārā). Taču PeR izpildījums ir tik pašdarbniecisks un paviršs, ka "peļu dziesmas" pozitīvās īpašības, ja tādas tajā vispār ir atrodamas, paliek zināmas vien pašam M.Freimanim. Uldis Rudaks*** Mārtiņš Freimanis, iespējams, kaut kad savā ilgajā Eirovīzijas iekarošanas programmā iekļāvis arī dziedošus sirmgalvjus (atcerēsimies brāļus Olsenus), bet pagaidām viņš turpina pērn vietējā apritē veiksmīgi izvērsto sadarbību ar bītbokspuikām PeR. Ko nozīmē perversais "miau" beigās, izprast grūti.**2. Grupa Triānas parks, dziesma Lullaby for My Dreammate (Diamond Lullaby). Mūzika un teksts: Agnese Rakovska**Dž.T. ***** Gudra, oriģināla un ietilpīga melodija, taču, iespējams, par sarežģītu mitoloģiskajam "Eirovīzijas formātam". Lai arī liek atsaukt atmiņā Skunk Anansie un Soundgarden, ar pārdomātu skatuvisko sniegumu noteikti varētu būt viena no favorītēm.J.J. *Triānas parks ar savu teatralitāti tracina — neredzu šim helovīnam nekāda adekvāta muzikāla vai konceptuāla pamatojuma grupas daiļradē. Šis ansamblis regulāri aktivizējas un pielīmē mākslīgās skropstas tieši Eirovīzijas kontekstā. Dziesma ar roka un emo akcentiem pretendē uz "eksperimentu" un "alternatīvu", taču atcerēties melodiju nav iespējams. Un nevajag.U.R. *** Dziesmu, kas Eirovīzijas formātam ir par smagnēju un sarežģītu, varētu "izvilkt" vienīgi krāšņs un noslēpumaini izgaismots priekšnesums, jo citādi eirosmaids no sejas kopā ar interesi pazūd un jāizmanto iespēja, lai dotos uz virtuvi uzvārīt kafiju.**3. Aisha (Aija Andrejeva), dziesma What For?. Mūzika: Jānis Lūsēns. Teksts: Guntars Račs**Dž.T. **** Franču šansonu manierē apdarinātajai melodijai nebūtu ne vainas, ja brīžiem ausīs uzmācīgi neieskanētos pazīstamā dziesma Belle no mūzikla Notre Dame de Paris un vēl šis tas kaut kur dzirdēts. Tomēr dziesma ir viegli uztverama un prātā paliekoša — Eirovīzijas skatītājiem patiks.J.J. **** Moderni skanoša, nebanāla kompozīcija, kurai ir izredzes kļūt par vienu no populārākajām gada dziesmām Latvijā. Pamatīgs lokāls hits, kuram Eirovīzijā varētu būt arī "reģionāls" potenciāls. No bezcerīgas fabrikantes Aisha kļuvusi par vienu no interesantākajām dziedātājām Latvijā, bet izaugsme vēl nepieciešama. Dziesmā nojaušami šansona elementi. Piedziedājums, kuram gribas dziedāt līdzi un aplaudēt. Nav nekāds traļivaļi — varbūt tas arī ir šīs dziesmas vienīgais trūkums.U.R. **** Komponista Jāņa Lūsēna rokraksts reakcijā ar angļu tekstu kaut ko pazaudē, bet Aišas ar Dvēselīti sāktais inteliģenti emocionālas dziedātājas sniegums dziesmā notur simpātisku balansu un atšķir to no nospiedošā eirovairākuma.**4. Lauris Reiniks, dziesma Your Morning Lullaby. Mūzika un teksts: Lauris Reiniks**Dž.T. ** Jau no pirmajām taktīm ir skaidrs, kurš ir dziesmas autors un izpildītājs. L.Reiniks joprojām turas pie savas pirms vairākiem gadiem atklātās un pāris reižu arī veiksmīgi realizētās formulas — tēma, kāpinājums, atrisinājums —, tāpēc sāk garlaikot.J.J. *** Eirovīzijas veterāna cienīgs numurs ar labu melodiju un piedziedājumu. "Eirovīzijas mūza" Lauri nav atstājusi, bet varbūt tas ir profesionālisms. Patīkami, ka L.Reiniks ir jūtīgs pret radošiem impulsiem un vairs neliekuļo. Jauniešu romantikas vietā — pieauguša vīrieša melanholija. Sirds viņam sadegusi neparasti, sveiciens no Marsa ir saņemts — kad vakara drāmas ir izdzīvotas, atliek vien dziedāt rīta šūpuļdziesmas. Aizkustinoši.U.R. **** Kaut šī balāde ir jauna, rodas iespaids, ka to no Laura esam dzirdējuši jau kaut kad senāk, bet laikam jau tie ir viņa "Eirovīzijas profesionāļa" rokrakstam raksturīgie triepieni, kas liek tā domāt. Nav šaubu, ka Your Morning Lullaby ir viena no šīgada līderēm.**5. Dons (Artūrs Šingirejs), dziesma My Religion is Freedom. Mūzika: ZigmarsLiepiņš, Jānis Liepiņš. Teksts: Nikita Kellermans (ŅikitaIvanovs), Zigmars Liepiņš**Dž.T. **** Pieņemot, ka diskomūzika tā pa īstam nekad nav zaudējusi aktualitāti, Zigmara Liepiņa melodija pilnībā atbilst spozmes un sintētikas pārpilnajiem *0.gadu sacerējumiem. Dona vokāls ir pārliecinošs, dziesma — lipīga, citu valstu iedzīvotājus varētu uzrunāt viltīgi iepītās frāzes eirovalodās.J.J. *** Zigmara Liepiņa diskoblokbāsters ar Dona enerģisko, pat apgaroti histērisko vokālu un izaicinoši prasts teksts — vai šī ir tā maģiskā kombinācija, kas šai dziesmai nodrošinās ceļazīmi uz Oslo? Dziesma nav bezcerīga līdz tai vietai, kad meitenes sāk skandēt lozungu "Mana reliģija ir brīvība!" daudzās Eiropas valodās — lēts, gandrīz vulgārs paņēmiens, kā nodrošināt sev punktus no citām valstīm. Vienīgā nacionālās atlases fināla dziesma, kurai piemīt Eirovīzijā tik ļoti nepieciešamais sparīgums un iekšējā pulsācija.U.R. ***** Dziesma, kurā vienīgais noteikums ir tikt līdz piedziedājumam, un tad tā ir pielipusi jau ar pirmo reizi. Lieliskā melodija, Dona pārliecinošā balss un brīvības kā reliģijas tēma izsauks aplausu vētru jebkurā pasaules malā.š**6. Projekts Konike, dziesma Digi digi dong. Mūzika: Edijs Šnipke, Andris Konters. Teksts: Edijs Šnipke**Dž.T. ** Gājiens ar izdomātu valodu Eiropas kontekstā varētu šķist šarmants, ja vien latviešu valoda ārpus mūsu valsts robežām būtu kaut cik pazīstama. Pašreizējā situācijā pamatojums nav īpaši skaidrs, turklāt melodija šķiet morāli novecojusi.J.J. ** Vīrieši gados, kuri murmina kaut ko nesaprotamā valodā, ar siltiem, gaisīgi viegliem Kubas un Dienvidamerikas mūzikas motīviem noteikti uzrunās noteiktas skatītāju grupas. Ne pārāk veiksmīga parodija par Buena Vista Social Club.U.R. ** Vīriešu dziedāšana ķēmīgi augstās balsīs kļuvusi par normu ne tikai Eirovīzijā vien, un ja vēl tiek dziedāts nesaprotamā valodā… Nē, ne vienmēr rodas Sigur Ros. Šai gadījumā tikai nevainīgs joks, uz kura var uzķerties ne tikai bērni vien.**7. Grupa H2O, dziesma When I Close My Eyes. Mūzika: Staņislavs Judins. Teksts: Jānis Strapcāns**Dž.T. * Strukturāli nesaprotama un sadrumstalota, pāris labo ideju, kas tajā ir, izšķīst idejiskā nevarēšanā. Mēģinājums panākt kādu nebūt episkumu kļūst pārāk uzmācīgs, lai šķistu īsts.J.J. * Dziesma iedzen pārcilvēciskā garlaicībā. (Sestdienas vakarā, kamēr skan šī kompozīcija, var pārslēgties uz olimpisko spēļu tiešraidi.) Skumju plūdums bez jebkādas dramaturģijas, toties ar verbālām klišejām. Visticamāk, H2O gribēja izveidot tādu skanējumu kā grupai Coldplay, bet nesanāca. Kādreiz šiem puišiem bija hits Uzmini nu, pēc visiem šiem gadiem skumjas viņus sagrauzušas. Klausoties šo dziesmu, mani arī. Dīdžej, uzliec ātrāk nākamo!U.R. ** Klavierbalāde visai tradicionālā boys band stilā, kuras vidū ieintriģē masīva enigmātiska atkāpe, kas it kā sola eksplozīvu kulmināciju, bet īsais formāts to nocērt tā arī neiesākušos.**8. Kristīne Kārkle-Puriņa, dziesma Rišti, räšti. Mūzika: Raimonds Tiguls. Teksts: Valts Ernštreits**Dž.T. *** Objektīvam vērtējumam traucē skandāli, kurā šī dziesma jau bijusi iesaistīta. Taču postfolka manierē sacerētas dziesmas, ja arī nav īpaši pamanāmas uz Eirovīzijas karnevāla fona, vismaz sniedz svaigu atelpu.J.J. *** Ar etniskas orientācijas dziesmu Eirovīzijā nevienu nepārsteigsi, tas pat ir "konjunktūras žests". Laba balss, skaista melodija, kvalitatīvs ieraksts. New age ar laikmetīgās folkmūzikas elementiem, relaksācijas izlasei piemērota kompozīcija, kurai pietrūkst draiva. Dziesma ar attīstības trajektoriju. Klausītājiem Latvijā patiks. Pelnīti.U.R. **** Kaut vairākums lielās Eirovīzijas skatītāju pat nepamanītu, ka šī dziesma ir lībiešu, nevis latviešu valodā, ar Rišti, räšti Latvijai būtu vislielākās izredzes, ja balsošanas brīdī eiropiešiem vairāk pie sirds būtu reģionu pārstāvju atšķirības, nevis tieksme pēc drīz izspļaujamas eirokošļenes.**9. Ivo Grīsniņš-Grīslis, dziesma Because I Love You. Mūzika un teksts: Ingars Viļums**Dž.T. ** Draisks šlāgerītis — profesionāli nostrādāts, tikai pārāk jau daudz atsauču uz kanoniskām popmūzikas dziesmām, vispirms jau, protams, uz Barenaked Ladies.J.J. * Ivo Grīsniņš-Grīslis un Because I Love You — muzikālas neizteiksmības paraugstunda, garlaicības ziņā vienīgais grupas H2O konkurents fināla desmitniekā. Iespējams, dziesmas autors Ingars Viļums gribēja panākt apburošas, šarmantas vīrišķības un vienkāršības efektu. Galīgi garām.U.R. ** Eleganta, bet vienkārša dziesma ar saskanīgu ērģeļu un ģitāras pavadījumu, kuras spēja panākt pozitīvu rezultātu ļoti atkarīga no izpildītāja spējas to iznest ne vien ierakstā, bet arī uz skatuves.**10. Kristīna Zaharova, dziesma Snow in July. Mūzika: Jānis Strazds. Teksts: Guntars Račs**Dž.T. ** Pavisam mierīgi šo melodiju var iedomāties kāda otrās kategorijas ģimenes seriāla titru laikā. Grūti atrast pieturas punktu, kādēļ šī dziesma jāatceras pēc atskaņotāja izslēgšanas.J.J. ** Kristīnai ir labas vokālās dotības, klausīties viņu ir patīkami, skatīties uz viņu — arī. Taču viņas dziedājumā, ko demonstrē arī šī kompozīcija, pietrūkst nianšu, personiskā ieguldījuma, kaut minimālas pievienotās vērtības. Dziedātāja nepārsteidz, nespēj aizraut skatītāju elpu — kas taču ir Eirovīzijas mākslinieka galvenais uzdevums. Turklāt jūlija sniega tēma nešķiet aktuāla ne februāra nogalē Ventspilī, ne maija nogalē Oslo.U.R. * Dziesma kā viens no neskaitāmajiem Eirovīzijas pilieniem, kuri tik daudzu gadu gaitā jau sasnieguši zemi un tajā iesūkušies, neatstājot par sevi nekādas pēdas nākotnē. Principa "galvenais ir piedalīties un gūt no tā gandarījumu" vārdā — kāpēc gan ne!