Lai pievērstu sabiedrības un valdības uzmanību un izvirzītu konkrētas prasības un ieteikumus, tapusi vēstule, kura adresēta valsts augstākajām amatpersonām, kultūras ministram, Nemateriālās kultūras mantojuma valsts aģentūras direktoram Jurim Karlsonam, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim Andrim Jaunsleinim, kā arī saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Jānim Strazdiņam un Saeimas deputātiem.
Vēstulē, ko kopsapulces noslēgumā parakstījuši 16 virsdiriģenti, Saeimai prasīts atjaunot valstisku atbildību par Dziesmu svētku procesu, atceļot grozījumu Dziesmu un deju svētku likumā, kas paredz ikgadējās valsts mērķdotācijas likvidēšanu. Diriģenti arī ierosina izveidot tādu Dziesmu svētku sagatavošanas darba sistēmu Latvijā, kura darbotos jaunajos apstākļos, pēc reģionālās reformas. Kultūras ministriju diriģenti aicina vēlreiz pārskatīt mūzikas un mākslas skolu finansēšanas sistēmas nesagraušanas iespēju, kā arī Dziesmu svētku kustībā iesaistīto pārstāvju uzaicināšanu lēmumu pieņemšanā, kas skar ar Dziesmu svētku procesu saistītus jautājumus.
«Mēs kliedzam nevis par naudu bet par to, ka līdz ar tautas mākslas un kultūrizglītības sistēmas finansēšanas likvidēšanu tiek iznīcināta daudzos gados veiksmīgi izveidotā mūsu tautas kultūras sistēma, kura mūs padara unikālus visā pasaulē. Profesionālu mākslinieku pasaulē ir ļoti daudz, savukārt tieši Dziesmu svētki, ar ko visi lepojamies ar asarām acīs, ir tie, kas mūs padara atšķirīgus un stiprus. Ja mums to nebūs, mēs kļūsim par ekonomiski neattīstītu valsti, kurā ir bardaks un kurā nav nekā interesanta,» Dienai skaidroja Ivars Cinkuss, Rīgas vīru koru, Ventspils koru un Latviešu Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģents.
«Mēs nerunājam par daudziem miljoniem, bet gan tikai par vienu miljonu latu, kas saglabātu mūsu unikālo kultūru. Valsts mērķdotācija Dziesmu svētku kustībai, kuru atcēla sākot ar šā gada jūliju, ir sevišķi būtiska lauku novados, jo daudzās vietās Latvijā pašdarbības kori un deju kolektīvi eksistēja, tikai pateicoties valsts mērķdotācijai, kura bija paredzēta likumā. Mērķdotāciju, kas sākotnēji tika izveidota ar mērķi atbalstīt labākos, mazās pašvaldības izmantoja lai kaut par četrdesmit latiem mēnesī algotu kora vai deju kolektīva vadītāju, lai kolektīvs vispār varētu darboties,» stāsta I.Cinkuss. Diriģenti uzskata, ka tai ir jābūt valsts rūpei, to nevar novelt tikai uz pašvaldību pleciem.
Kā iepriekš ziņots, valsts dotācija Dziesmu svētku procesa nodrošināšanai tika atcelta no šā gada 1.jūlija, paredzot ka to varētu atjaunot 2013.gadā, kad plānoti nākamie lielie Dziesmu un deju svētki. Diriģenti uzsver, ka jau pats nodoms piešķirt līdzekļus tikai pusgadu pirms Dziesmu svētkiem, norāda uz neizpratni par to, ka Dziesmu svētki ir nepārtraukta ilgstoša darba rezultāts. Viņi brīdina, ka jau šoziem daudzi kori un deju kolektīvi Latvijā var beigt pastāvēt un tie neradīsies no jauna pēc burvju mājiena dažus mēnešus pirms svētkiem. Nav iespējams arī apgūt repertuāru pusgada laikā.
«Tad kāda jēga maksāt naudu koru virsdiriģentiem un deju kolektīvu virsvadītājiem, ja nav naudas pašam procesam? Tādā gadījumā kļūst bezjēdzīgi arī uzturēt Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūru. Tautas māksla — latviešu pašsaglabāšanās garants — nav greznība. Būt latvietim nav greznība, ir visu mūsu kopēja nepieciešamība,» pauda I.Cinkuss.
Vēstuli parakstījuši gan vecmeistari, brāļi Imants un Gido Kokari un Edgars Račevskis, gan vidējās un jaunās paaudzes Dziesmu kustības līderi: Romāns Vanags, Aira Birziņa, Ivars Cinkuss, Ints Teterovskis, Jānis Baltiņš, Mārtiņš Klišāns, Jevgeņijs Ustinskovs, Arvīds Platpers, Roberts Liepiņš, Agita Ikauniece, Ferijs Millers, Gunta Vite un Ārijs Škepasts.
Virsdiriģenti tiksies vēlreiz augusta beigās, lai dibinātu jaunu nevalstisku organizāciju — Dziesmu svētku biedrību, kurā iesaistīs arī deju kolektīvu virsvadītājus un pūtēju orķestru diriģentus. Šādas biedrības nepieciešamība nobriedusi, lai diriģenti kopā justos spēks, kas var reāli aizstāvēt un pārstāvēt Dziesmu svētku kustību un tautas mākslu un tās aptuveni 35 000 dalībniekus Latvijā.