Sestdien, 22. maijā, Nīderlandes pilsētā Roterdamā notiks 65. Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls, kurā par uzvaru sacentīsies 26 valstis. Vai to vidū būs Latvija, kļūs zināms šovakar – mūsu daiļā pārstāve Samanta Tīna ar dziesmu The Moon Is Rising startēs otrajā pusfinālā ar 15. kārtas numuru (šova tiešraide LTV1 ēterā sāksies plkst. 22), par desmit ceļazīmēm uz finālu cīnīsies 17 dalībnieku. Visu izšķirs skatītāju un žūrijas balsojums.
Visu pasaka acis
Eirovīzijas gaišreģi bukmeikeri prognozē, ka lielajā finālā 22. maijā, visticamāk, uzvarēs vai nu Itālijas rokgrupa Måneskin ar dziesmu Zitti e buoni, vai Francijas dziedātāja Barbara Pravi ar šansonu Voilà. Ekspresīvais itāļu kvartets uz Roterdamas arēnas Ahoy skatuves sarīkos ugunīgu priekšnesumu glemroka estētikā. Grupas nosaukums dāņu valodā nozīmē Mēness gaisma – tas savulaik izvēlēts tāpēc, ka ansambļa basiste Viktorija ir pa pusei dāniete. Måneskin savā Eirovīzijas kompozīcijā aicina mūs būt tādiem, kādi esam, neizlikties un nepievērst uzmanību tam, ko par mums saka citi. Itālija konkursā nav uzvarējusi kopš 1990. gada, kad laurus plūca estrādes klasiķis Toto Kutunjo ar dziesmu Insieme: 1992.
Vēl ilgāk par triumfu Eirovīzijā sapņo Francija – kopš 1977. gada, kad pirmo vietu ieņēma Marija Miriama ar skaņdarbu L’oiseau et l’enfant. Šoreiz Francijai ir pamatotas ambīcijas ierindoties balsošanas tabulas augšgalā – 28 gadus vecā dziedātāja Barbara Pravi turpina šansona meistaru tradīciju. Viņas emocionālā kompozīcija Voilà, stils un izpildes maniere ir žanra paraugs. Par saviem iedvesmas avotiem Barbara uzskata dziesminiekus Barbaru, Žaku Brelu, Žoržu Brasensu un Fransuāzu Ardī, kā arī dzejnieku Luiju Aragonu.
"Man apkārt ir daudz eņģeļu. Ceru, ka Edīte Piafa ir viens no tiem," saka Barbara Pravi. Foto – Andress Putings
Daudzi dalībnieki uz Eirovīzijas skatuves, kā allaž, izspēlē multimediālas orģijas – Barbara Pravi stāv pie mikrofona un dzied. Visu pasaka viņas acis un rokas. Protams, uzburt tēlu palīdz arī Christian Dior kostīms. Barbaras izgaismotais siluets atgādina Edītes Piafas profilu. Preses konferencē Roterdamā māksliniecei jautāja, vai viņu nemulsina "jaunās Piafas" tēls. "Man apkārt ir daudz eņģeļu, kuri mani vēro un aizsargā. Ceru, ka Edīte Piafa ir viens no tiem," atbildēja Barbara. Arī viņas Voilà – kas var būt franciskāks par šo vārdu? – ir stāsts par savas balss un savas būtības atrašanu. "Uzticos intuīcijai. Esmu iemācījusies pirmām kārtām uzticēties sev, nevis citiem, kā to darīju agrāk. Tas palīdz būt patiesai pret sevi. Tas ir nepieciešams, lai es justos stipra un lai es būtu tāda sieviete, kāda vēlos būt. Ja uzticos sev, man nav bail pieļaut kļūdas. Pret to ir jāizturas ar maigumu un iecietīgi. Kļūdas palīdz attīstīties," ir pārliecināta Barbara Pravi.
Viņa atbalsta organizācijas, kuras aizstāv sieviešu tiesības un palīdz sievietēm, kuras ir cietušas no vardarbības. Pēdējos četros gados 8. martā Barbara Pravi ir izdevusi jaunu dziesmu, un visi ienākumi, kas tiek gūti digitālajās izplatīšanas platformās, tiek ziedoti šīm organizācijām. "Es runāju tikai par to, ko zinu no savas pieredzes, tāpēc nepārdzīvoju, ja kāds man nepiekrīt. Jo vienmēr zinu, par ko runāju," uzsver mūziķe. Dziesmu rakstīšana viņai ir sava veida terapija: "Man ir jāsacer dziesmas, jo šis process uzlabo manu pašsajūtu. Komponējot nevar paredzēt, vai mūzika aizkustinās citus, un es par to nedomāju. Labas dziesmas rakstīšanas noslēpums – nemēģināt neko aprēķināt, nemēģināt saviļņot klausītāju. Vienmēr ir jāmeklē un jāatrod tas, kas palīdz tev kā autoram. Tad jau var cerēt, ka varbūt tas palīdzēs un patiks vēl kādam, taču tas vairs nebūs atkarīgs no tevis," savu radošo kredo formulē Barbara Pravi.
Man nav vecuma
Ko Barbara Pravi domā par to, ka pēdējos gados interese par Eirovīzijas konkursu Francijā turpina samazināties? "Franči ir forši, bet dīvaini cilvēki. Lai justos lepni, viņiem ir nepieciešama uzvaras sajūta," saka Barbara. Viņas īstais uzvārds ir Pjeviča. Dziedātājas vectēvs no mātes puses ir serbs (vārds "pravi" serbu valodā nozīmē "īsts"), savukārt vectēvs no mātes puses – irānis. Barbaras senči nāk arī no Polijas un Ziemeļāfrikas.
"Esot uz Eirovīzijas skatuves, es domāju par to, ko dziedu. Ne jau par kaut ko citu! Man ir svarīgi būt dabiskai. Cenšos izpaust to, ko jūtu, nodot savu kaisli un enerģiju. Skatuve Roterdamā ir gigantiska, taču savā priekšnesumā jūtu, ka tā ir maza. Jūtos tā, it kā uzstātos savā viesistabā. Lai es varētu pilnvērtīgi izpausties, man ir jājūtas ērti. Jūs taču visu redzēsiet manā sejas izteiksmē un ķermeņa valodā," par savu pieredzi Eirovīzijā stāsta Barbara. "Necenšos kļūt par savas paaudzes balsi. Kādam varbūt šķiet, ka šansons ir novecojis žanrs. Es dziedu savas dziesmas, esmu autore. Varbūt mana muzikalitāte ir "veca", bet es tā nedomāju – ne mūzikai, ne vārdiem nav vecuma. Iespējams, arī man nav vecuma. Es klausos klasisko šansonu un neuzskatu to par vecu," uzsver dziedātāja.
Francijas mūzikas industrijā Barbara Pravi darbojas kopš 2014. gada. Kā viņas karjeru varētu ietekmēt panākumi Eirovīzijā? "Varbūt mainīsies mans statuss industrijā, varbūt es iedvesmošu klausītājus, došu cerību un atvēršu viņu sirdis. Savā ne pārāk ilgajā karjerā nekad neesmu pieļāvusi kompromisus, bet mūzikas jomā tas ir sarežģīti. Ir jāatrod kompromiss, lai tavas dziesmas atskaņotu radio, lai tevi aicinātu uz televīziju… Taču mans ceļš pierāda, ka var iztikt arī bez kompromisiem, bez nepieciešamības kaut ko sevī mainīt. Var spēlēt tādu mūziku, kādu gribas spēlēt. Var teikt vārdus, kādus gribas teikt. Var būt tāda sieviete, kādai gribas būt. Darot to visu, var nonākt Eirovīzijā, kas ir lielākais dziesmu konkurss pasaulē!" secina Barbara Pravi.
Puse no sirds
Augstu rezultātu Roterdamā var sasniegt 18 gadu vecā Maltas pārstāve Destinija, kura pirms sešiem gadiem uzvarēja bērnu Eirovīzijā. Savā dziesmā Je me casse Destinija veicina bodīpozitīvismu un atgādina, ka nozīme ir nevis apģērba izmēram, bet tam, vai cilvēks spēj pieņemt sevi un vai viņam ir otra puse no sirds.
Daudz fanu ir Islandes lieliskajai diskodziesmiņai 10 Years, kurā izpildītājs Dade Frejs Pētursons ironiski un aizkustinoši pateicas savai dzīvesbiedrei Aurnijai Fjolai par laimīgi un auglīgi aizvadīto desmitgadi laulībā. Katru dienu viņu mīlestība pieņemas spēkā. "Kā tas ir iespējams, ka viss kļūst tikai labāk?" skaņdarbā retoriski jautā Dade. Viņa sieva ir tepat blakus uz skatuves – Dades grupas Gagnamagnið sastāvā.
Trešdien, 19. maijā, kļuva zināms, ka viens no Gagnamagnið mūziķiem ir inficējies ar koronavīrusu (visiem Eirovīzijas dalībniekiem Roterdamā ir jāievēro distančēšanās noteikumi, un dažādu valstu delegācijas savā starpā gandrīz nekomunicē), tāpēc Islandes mūziķi nevarēs kāpt uz skatuves otrajā pusfinālā 20. maijā un šovā tiks izmantots 13. maijā Roterdamā notikušajā mēģinājumā tapušais videoieraksts. Ja kolektīvs iekļūs finālā, arī 22. maijā tiks demonstrēts šis ieraksts.
Patīkamas sajūtas raisa Lietuvas kolektīvs The Roop ar kompozīciju Discoteque, kurā ir brīnišķīga melodija. Lietuvieši ir piedomājuši pie sava tēla, ko veido viņu dzeltenie tērpi, roku un pirkstu kustības un visa projekta vizuālā identitāte. Šis tēls ir viegli konvertējams un tiražējams sociālajos tīklos, grupa The Roop tiek asprātīgi reklamēta oficiālajos Viļņas un Lietuvas kanālos lielākajās interneta platformās. Mūziķus ir iedvesmojuši viņu jaunības elki Deivids Bovijs, Maikls Džeksons un Fredijs Merkurijs. Tas, ko dara The Roop, ir jautri un nepretenciozi. Lietuva cer uz vietu desmitniekā.
Ekstāzes simulācija
Eirovīzijā regulāri var sastapt pasaulē aktuālu mākslinieku klonus un lokalizētas versijas. Bulgārijas dziesminiecei Viktorijai kāds ir teicis, ka viņa ir Centrāleiropas Billija Eiliša, un dziedātāja tam ir naivi noticējusi. Viktorijas dziesma Growing Up Is Getting Old bukmeikeru tabulā ieņem aizdomīgi augstu pozīciju.
Citāds popkultūras tipāžs ir Kipras sūtne Elena Cagrinu, kuras izpildītajai dziesmai El diablo arī tiek prognozēts vērā ņemams rezultāts kopvērtējumā – droši vien tāpēc, ka tā ir līdzīga Lēdijas Gāgas hitiem. Elena ekspluatē XX–XXI gadsimta mijas dīvas tēlu, aktīvi kustas un simulē ekstāzi. Skaistule vienlaikus lielās un žēlojas, ka viņas mīļotais, iespējams, ir nelabais, bet meitenēm, kā zināms, patīk sliktie puiši. Pret dziesmas sātanisko saturu protestējuši Kipras kristieši.
Kipru pārstāv dziedātāja Elena Cagrinu ar dziesmu El diablo. Viņas šarmam un uzstājīgajai manierei pretoties var, bet tas ir sarežģīti. Foto – Andress Putings
Sieviešu diena
Lielu daļu Eiropas auditorijas uzrunās Ukrainas grupas Go_A skaņdarbs Shum – ukraiņu folkloru kolektīvs savieno ar elektronisko mūziku. Etniskajiem motīviem laikmetīgā interpretācijā ir pievērsusies Krievijas pārstāve tadžiku izcelsmes dziedātāja Maniža – viņa ir atvedusi uz Roterdamu dziesmu manifestu Russian Woman. Tā ir vairāk nekā feminisma vakcīna – Maniža dzied un repo par krievu sieviešu spēku un izturību dažādu izaicinājumu priekšā (ksenofobija, nacionālisms, vardarbība ģimenē, neiecietība, diskriminācija utt.), kā arī atgādina, ka Krievija ir multikulturālisma zeme.
Pēc šogad 8. martā gūtās uzvaras Krievijas nacionālajā atlasē Maniža saskārās ar radikālām naida izpausmēm – tas ir saistīts ar viņas etnisko izcelsmi, sabiedriskajām aktivitātēm un pilsonisko nostāju. Manižas ģimene pārcēlās no Dušanbes uz Maskavu 90. gadu vidū, kad Tadžikistānu plosīja pilsoņu karš. Dziedātāja zina, ko nozīmē būt bēglim un ikdienā ciest no sadzīviska rasisma. Maniža ir ANO Bēgļu aģentūras labas gribas vēstniece, viņa cīnās par sieviešu tiesībām un atbalsta LGBT kopienu – varbūt tas izklausās pašsaprotami, taču tas patiešām prasa drosmi, un Eirovīzijas konkurss paradoksālā kārtā ir platforma, kas ļauj atgādināt par vispārcilvēciskām vērtībām visplašākajai skatītāju auditorijai.
Informācija: www.eurovision.tv