Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -2 °C
Apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Satellites LV albuma Varavīksnes galā recenzija. Iznāc laukā, paskaties

Grupas Satellites LV mūziķi savā jaunajā albumā Varavīksnes galā pierāda, ka 2017. gadā jūtas tā, kā tas ir licies ērti pašiem, un ļauj par to uzzināt citiem.

Grupa Satellites LV nav bijusi vienlīdz aktīva ar ierakstu izdošanu visos savas pastāvēšanas gados, un arī šis albums iznāk piecus gadus pēc iepriekšējā – Pagrīdē –, kas bija kā aicinājums uz ballīti kaut kur neformālākā vidē, kaut arī grupas dalībnieku vēstījums, ka viņiem beidzot pietiek un šie dodas "andergraundā", šķita diezgan dīvains. No vienas puses, komanda, kas ir gana populāra, nekādā pagrīdē vairs aiziet nevar un negrib, bet, no otras, Satellites LV popularitāte Latvijā nemaz nav tik nogurdinoši liela, lai būtu iemesls kaut kur bēgt. Vai arī iespert un bēgt, kā 2009. gada albuma Bezvadu hitā Policija brauc, kuru mūziķi spēlēja jaunā albuma Varavīksnes galā prezentācijas koncerta beigās, kā vēlreiz cenšoties uzsvērt savu drusciņ tā kā huligānu statusu, jo ap vienpadsmitiem vakarā, kad bija pienākušas koncerta beigas, policija parasti sāk reaģēt uz iedzīvotāju sūdzībām par trokšņošanu, kaut gan "satelīti" tādi izteikti dumpinieki nekad nav bijuši atšķirībā no sava sākotnējā – britpopa – perioda elkiem brāļiem Galaheriem no Oasis, bet arī tie vienmēr bijuši vairāk pozeri, nevis īsti sliktie puikas.

Jaunā, pēdējos divos gados ierakstītā albuma skanējums ir muzikāli gaisīgs un viegls, salīdzinot ar Pagrīdē. Varavīksnes galā elektriskās ģitāras vietā grupas līderis un dziedātājs Jānis Žilde spēlē akustisko, bungas ir daļēji programmētas, un, kā vēl pirms albuma iznākšanas stāstīja bundzinieks Mareks Ameriks, samplētas no vecajām grupas Jumprava platēm un ne tikai no tām, Ervinga Znotiņa un Edgara Žildes atmosfēriskie taustiņinstrumentu tembri aizved uz astoņdesmitajiem gadiem – tāda tendence ir aktuāla jau vairākus gadus. Albums labi turas kopā kā vienots veselums, kuru noklausoties no sākuma līdz galam negribas atkārtot kādu no dziesmām, bet visu, un grūti iedomāties kaut vienu no Varavīksnes galā dziesmām kā kāda iepriekšējā albuma sastāvdaļu.

"Varavīksnes galā stāvu es..." – dziedāja Jānis Žilde hitā Nekad nekad no pirmā Satellites LV, toreiz vēl The Satellites, albuma Piens. Kad pirmoreiz klausījos jauno albumu, tas bija aizmirsies, un atgādinājums par šo rindu, kad uzliku divdesmit gadus veco dziesmu kādā ballītē klubā, kur tā joprojām labi iederas, liek uz šo albumu paskatīties atkal no citas puses. Vai ir tā, ka Nekad nekad laikā Jānis Žilde un viņa grupa bija vienā varavīksnes galā, kur šķita, ka otrs ir neaizsniedzams un tāls, tāpat kā 2017. gads, bet tagad tas tomēr ir sasniegts un tātad šis ir arī likumsakarīgs tā turpinājums vai pat cikla beigas?

Jāņa Žildes kādreizējie elki no grupas The Cure 2000. gadā, iznākot albumam Bloodflowers, paziņoja, ka tas esot noslēgums Roberta Smita triloģijai, kuras pirmās divas daļas bija Pornography (1982) un Disintegration (1989). Satellites LV ar šādiem paziņojumiem, kas parasti ir reklāmas triki, gan nav nākusi klajā, bet atsauce uz Pienu ir arī vēl kādā Toma Ostrovska izteiktās basa līnijas dēļ diezgan "kjūriskā" dziesmā: "Es kādreiz dziedāju: uz citu zemi aizved mani, bet es palikšu tepat..." Tas, protams, ir atgādinājums par latviešu emigrēšanas problēmu, kuras iemesls ir dziesmā Potenciāls apdziedātā deviņdesmito gadu rožainā nākotnes sapņa nepiepildīšanās.

Šķiet, pirmo reizi Jāņa Žildes tekstos ieskanas paškritika ("Kad sirds ir greiza, tā vienmēr sāpīgi griež, griež uz pusēm","«Man visi gudri vārdi sen garlaicīgi kļuva, tik sirds un saule man tuva"), tādējādi mākslinieks atkāpjas no gadiem ilgi postulētās pārliecības, ka viņš ir tas, kurš vislabāk par visiem zina, ko un kā vajag, darbojoties arī mūzikas kritikā un mēģinot iemācīties gan pievaldīt mēli pats, gan ieteikt to citiem, tāpēc šajā vietā vispareizākais būtu likt punktu. Šoreiz gan plusa punktu, jo ar albumu Varavīksnes galā tas ir godam nopelnīts, un nav svarīgi, vai tas kļūs tikpat nozīmīgs latviešu populārās mūzikas vēsturē kā Piens, toties tas ir godīgs Satellites LV šī brīža modelis, un tas ir teju vienīgais albumu uzdevums šajā laikā, kad pasaulē viss mainās ātri, – justies pašiem 2017. gadā tā, kā tas ir licies ērti, un ļaut par to uzzināt citiem. Jo tikai tad, ja cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ albumu noklausīsies no sākuma līdz galam, kas mūsdienās nenotiek bieži, viņam var rasties vēlēšanās to klausīties atkārtoti.

 

Satellites LV

Varavīksnes galā @@@@

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja