gadā ieņēmumi par biļetēm vien bija 4,8 miljardi ASV dolāru, neskaitot suvenīrus un citu produkciju, kas šo summu vismaz dubulto), nekādu reklāmu patiesībā nevajag. Jo kurš gan nezina vai nav dzirdējis par Saules cirku – šo cirque noveau jeb jaunā cirka kustības pionieri –, kas, iekļaujoties toreizējā ekoloģiski liberālajā domāšanas propagandā, pasludināja "jaunā cirka" lozungu kā progresīvu atklājumu – turpmāk mēs vairs cirkā nemocīsim dzīvniekus, bet demonstrēsim tikai cilvēka ķermeņa iespējas un fantāzijas spēku!
Visu pārvērš zeltā
Jaunā cirka esence tāda arī ir – teātra, mākslinieciski augstvērtīgu vizuālo brīnumu, akrobātisko triku, iluzionistu pārsteigumu un spilgtu vizuālo efektu kompozīcijas (ar sižetu vai stāstu vai bez tā – kā nu kuru reizi, piemēram, 3D filmā Saules cirks. Pasaulēm tālu tāda vienojoša sižeta nav, te pulcēti efektīgākie numuri un klaunu reprīzes, būtībā filma ir iespaidīgu atrakciju un vizuālo efektu montāža, toties Saules cirka leģendārajām izrādēm Allegria, O, Ka, Mystere, Ka, Varekai, Delirium, Zumanity, Ovo, Viva Elvis, Totem, Zarkana, Dralion, Michael Jackson – The Immortal World Tour elementārs dramaturģiskais sižets tomēr ticis sarūpēts).
Tā kā Saules cirks ir bagāta organizācija, tā var atļauties algot visaugstākās raudzes režijas (Saules cirka šovus iestudējuši kinorežisors Fransuā Žirārs, teātra premjeri Roberts Vilsons, Robērs Lepāžs, Filips Dekuflē) un mākslas un modes profesionāļus, kā arī īpaši izstrādāt šovu muzikāli dekoratīvo, jo sevišķi grima un tērpu, dizainu, piemēram, tagad tas sadarbojas ar jauneklīgi kolorīto modes brendu Desigual, izrāžu apavus ražo Reebok. Izrāžu anturāža, dekori, tērpi vienmēr ir tādā līmenī, ka par Saules cirka māksliniecisko pusi raksta gan Vogue, gan teātra prese, gan dizaina žurnāli. Ak, jā – un kur tad vēl atpazīstamā saldsērīgā mūzika (kaut vai Allegria CD – žanra klasika ar platīna diskiem). Protams, arī par cirka artistiem te rūpējas – ne velti daudzu valstu pasaules sporta (vieglatlēti) un cirka profesionāļi par savu sapni uzskata darba līgumu ar šo Kanādas teātri, kas dzimtenē ir viens no nacionālās kultūras lepnumiem. Viens no iemesliem – ārkārtīgi perfekti nostādītās darba devēja un darba ņēmēju attiecības jeb, vienkāršāk runājot, – darba ētika. Lieki bilst, ka Saules cirka trupā ir daudz krievu, postpadomju republiku un ķīniešu artistu, gadās pat pasaules čempioni vieglatlētikā.
Vārdu sakot, Cirque du Soleil visu pārvērš zeltā.
Reibuma efekts
Loģiski, ka pie Saules cirka pirmās 3D filmas ķērušies līdzvērtīgi kinematogrāfa komercģēniji – producenti Deivids Kamerons (nepārspēto pasaules peļņas rekordistu filmu Avatars un Titāniks tēvs) un viņa kolēģis režisors Endrū Adamsons, kurš Saules cirka numurus savērpis vienotā "vizuāli sportisko atrakciju parkā". Turklāt pasaulē šī 3D filma tiek demonstrēta IMAX sistēmā, tā ka te nu ir iespēja tuvoties Saules cirka brīnumiem tik tuvu un tādā palielinājumā, kādu nespēj nodrošināt tradicionālās cirka izrāžu telpas.
Pasaulēm tālu ir septiņu Saules cirka izrāžu (O, Mystère, Kà, Love, Zumanity, Viva Elvis un Criss Angel Believe) kopsavilkums. Vieni to slavē kā elpu aizraujošu atrakciju visu vecumu bērniem, citi piedzīvojumu kinoteātrī salīdzina ar halucinogēno sēņu reibuma efektu, citi – papriecājas un novērtē vizuālo krāšņumu un "ārpus ekrāna" lidojošos virves akrobātus, bet pusotru stundu garo filmu kopumā uzskata par apnicīgu – pie efektu un artistiskās meistarības pārsātinājuma ātri pierod, bet nekāda cita "satura" nav. Pie pēdējiem piederu arī es. Laikam neesmu cirka fans.
Cirque du Soleil. Pasaulēm tālu 3D
Režisors Endrū Adamsons