Filmas Dzimis divreiz recenzija. Melodrāmas likumi

Ļoti personiski pazīstot šo situāciju, kad neizdodas tikt pie bērna (par laimi, ne līdz tādām galējībām kā filmā), pēc Dzimis divreiz noskatīšanās kā pa pieri iebelza apjausma, cik bezjēdzīgas kļūst šādas personiskās traģēdijas, kas pārvēršas galējā egoismā, brīdī, kad "vietā" stājas vispārcilvēciska traģēdija. Cik nožēlojamas tai brīdī izskatās tādas jūtas kā greizsirdība un personisks aizvainojums pret kādu... Un cik patiesi izskan ļoti epizodiskā lomā redzamā mediķa vārdi: "Man ir kauns, ka es piederu pie cilvēku dzimuma." Filmas varoņu dzīves ģeopolitiskā likteņa dēļ tika sadragātas, bet varbūt vēl vairāk tās iedragāja pašu egoistiskā rīcība.