Pagaidām Holivudas "zelta olas dējošās vistas" producenti sola, ka piektā filma būs pēdējā. Tas gan ir visai maz ticami – kurš biznesmenis palaidīs vējā projektu, kurā līdzšinējo četru filmu ražošanā ieguldītie 264 miljoni ir pieauguši deviņkārtīgi. Ja ne pati, kā izrādījās, uz naudu dikti kārā kristiete un Krēslas autore Stefanija Meiere (rakstnieces augošās prasības pēc "pilnīgas kontroles pār filmu saturu, aktieru izvēli plus 30 procenti peļņas" satracinājušas Holivudas producentus ne pa jokam – šādu finansiālo apetīti nav izrādījusi pat Potera mamma Džoana Roulinga, kuras opuss par burvju puiku vismaz atgādina nopietnu literatūru, nevis primitīvu lubeni), tad jebkurš Losandželosas "ēnu rakstnieks" būs kārs sacerēt spin-ofus, prīkvelus, sīkvelus "pēc Krēslas motīviem" ar kādu no Krēslas otrā plāna varoņiem kā jaunu filmu stāstu centru. Galu galā Bellai un Edvardam Kaleniem taču ir meita Renesmī – kārs kinokumoss. Ja nu šī kļūst par pirmo kanonizēto svēto no vampīrpasaules, izpērkot vecāku "sliktās asinis"? Par ko ne šāds sižeta pagrieziens?Kaujai gatavi
Bet pagaidām Kaleni un viņu draugi gatavojas izšķirošajai kaujai. Paldies dievam, neviens nevar Krēslas aprakstniekiem pārmest spoilerēšanu (satura atslēgas momentu atklāšana), jo visi tāpat jau zina, ka seno vampīru – pasaules asinssūcēju ciltstēvu – Voltūru klans perina plānu – nogalināt Edvarda un Bellas meitiņu Renesmī. Jo, izrādās, pēc vampīru likumiem nevainīgus bērnus nedrīkst "pievērst vampīrticībai", pat ja to vēlas abi vecāki – jo, kā zināms, arī cilvēks Bella trešajā sērijā jau ieguva nemirstību un nu ir vampirella (kaut gan vampīri, kas ievēro likumus, – tas vien jau ir smieklīgi, jo visās filmās viņi to vien dara, kā šos likumus pārkāpj, ņirgājas par tiem).
Kāda vampīre Irina globālo vampīru kopienas priekšstāvim Aro Volturi (Maikls Šīns) klanam "nostučījusi", ka meitenīte Renesmī esot pašu vecāku pataisīta par vampīru. Kaleniem par briestošo slaktiņu pavēsta vampīre ar pareģes spējām Elisa, un Edvards Patinsons kopā ar Bellu Stjuarti sāk gatavoties – Edvards pulcē draugus un līdzjutējus, Bella rūpējas, lai tuvākais ģimenes draugs – vilkatis Džeikobs (Teilors Lotners) – uzņemas gādību par bērnu, ja nu liktenīgās batālijas rezultāts nav Kaleniem veiksmīgs.
Skaidrs, ka lielākā daļa Krēslas 5 skatītāju dosies uz kinoteātriem, ne jau lai uzzinātu, ar ko šī jezga beigsies. To Krēslas fanāti zina no galvas, jo grāmatā tak viss aprakstīts. Galvenā fināla filmas atrakcija – kā tas viss būs uzfilmēts (ne velti šī arī ir visdārgākā franšīzes daļa – filmas veidošanas budžets pārsniedz 70 miljonu). Un to, ka pēdējo divu daļu režisors Bils Kondons dikti centies, nevar noliegt. Krēslas beigu akordi "izšauj" tehniskā un specefektu ziņā efektīgi.
Pilnīgi cita lieta ir jautājums – bet kas mums paliek "sausajā atlikumā" pēc šo piecu vampīrsāgas filmu noskatīšanās, izņemot kinoteātrī pavadīto laiku un atstātos latus.
Sekojot viduslaiku dievbijīgā domātāja Okamas citātam: "Ļaudis, nevajag vairot iespējas bez vajadzības. Taisnais ceļš ir pats labākais ceļš."
Poligāma nianse
Ja tā "taisni" raugāmies uz Krēslas jēgu, bez banalitātēm neiztikt. Tas ir stāsts par meiteni, kura iemīlēja divus – vampīru un vilkati. Šāda "poligāma nianse" ir diezgan drosmīgs žests, jo nedrīkst aizmirst, ka Krēsla sarakstīta tieši no meitenes (topošās sievietes) skatpunkta.
Ir pavisam nopietni cilvēki, kuri analizē Krēslas fenomenu kā spilgtu, lai arī trivializētu, primitīvu, tekstu par htoniskajām šausmām, kuras izdzīvo katra sieviete, – Bella mirst un augšāmceļas, viņa pārdzīvo un pārvar bailes no dzimumakta, Bella kļūst māte (ne velti gan Meieres romānā, gan filmā bērna dzimšanas sāpīgais process tiek tēlots visai ginekoloģiski nepievilcīgās detaļās) – proti, runa ir par katras sievietes eksistenciālo baiļu pirmcēloņa – nāves – pārvarēšanu. Rezultātā Bella kļūst nemirstīga, bet ne tikai tāpēc, ka mīļotais objekts viņai dāvā savas "īpašās asinis". Viņa ir laidusi pasaulē jaunu dzīvību, kas jāsargā kā pašas Bellas nemirstības atslēga. Zīmīgi, ka Krēslas sāga ir pirmais Holivudas blokbasters, kurā kardināli mainīts skata fokuss – tas ir sievietes stāsts.
Oponenti auros – bet kā tad ar Kventina Tarantīno ģeniālo trešu Nogalināt Bilu, kas arī bija himna sievietes spēkam/women power? Mana atbilde – tā bija spēle kinomānu un estētiski izkurtējušu intelektuālu gurmānu teritorijā. Šoreiz runa ir par popsu, par masu kultūru Holivudas zombēšanas galvenajā – tīņu – auditorijā. Bet women power eskalācija sekos – Bada spēles 2 ir rindas kārtībā.
Kam domāta? Krēslas fanu pulkam – miljonu auditorijai ***
Romantiska drāma. ASV. Režisors B. Kondons. Lomās K. Stjuarte, R. Patinsons, D. Feninga