Filmas Mammu, es tevi mīlu recenzija. Pieaugšanas sāpes

Raksta autorei nav izpratnes par vārdu ,, pagātne, ideoloģija vai fantāzija " jēdzienisko saturu, ja šie vārdi tiek lietoti ar negatīvu atsauci!? Vai Eiropas labākās filmās, piemēram, Karaļa runa vai Mīlestība būtu kādas īpašās spriedzes kvalitātes ?!

Man nešķiet, ka šis raksts ir tukšs. Vienkārši maldina ir tas, ka autore mēģina to pasniegt kā Berlīnes festivālā godalgotās J. Norda filmas "Mammu, es tevi mīlu" recenziju. Šis raksts noteikti nav recenzija, jo te par šo filmu nav pateikts nekas vairāk kā mēs jau zinājām no agrākajām publikācijām kaut vai tepat KD, ja neskaita spoileri par saksofona nozagšanu, jo visiem citiem par šo filmu rakstījušajiem līdz šim bija izdevies veiksmīgi noklusēt. Raksta autores mērķis tātad ir nevis šīs konkrētās filmas recenzija, bet gan: a) vērsties pret draudošo nacionālā pasūtījuma politiku Latvijas kino industrijā, kurā, protams, dominēs viss, kas ir pretējs šai un pārējo divu rakstā nosaukto mūsdienīgo jauno režisoru (Karapetjans, Gauja) filmām, proti, gremdēšanās "fantāzijās", "pagātnē", atpazīstamas vides atveidošana utt. Un redziet, ka filmas, kuras nav šo senatnes fantāziju utml. nomāktas, patīk ārzemju profesionāļiem! b) šķiet, ka autorei šī filma kalpo galvenokārt kā iegansts, lai, it kā to recenzējot, patiesībā atgādinātu par citiem aptuveni tās pašas paaudzes kino pārstāvju sasniegumiem, nevis lai detalizēti izvērtētu šo konkrēto filmu, "jo šī nav pirmā reize, kad mūsu kino saņēmis atzinību pasaules festivālu elitē". Un šajā vietā būtu drīzāk tad jau derējis līdzšinējo Latvijas kino panākumu detalizēts un dokumentāli precīzs uzskaitījums "pasaules festivālu elitē" - ar uzsvaru uz vārdu "elite", apzinoties, ka pie "elites" nevajadzētu pieskaitīt kādas Latvijas filmas panākumus, piemēram, Tambovas černuhu festivālā - drīzāk jau, nekā divu rakstā minēto emblemātiskāko pasaules kino vēstures šedevru Trifo "400 sitienu" un De Sikas "Velosipēdu zagļi" citātu saskatīšana filmā "Mammu, es tevi mīlu". Problēma ir tajā, ka autore rakstu par pavisam citu tēmu ir nosaukusi par filmas "Mammu, es tevi mīlu" recenziju. Par Latvijas kino situāciju kopumā un Aika Karapetjana daiļradi šajā rakstā ir ievērojami vairāk, nekā par filmu, kura recenzija tas skaitās.

Nezinu neko par tiem ārzemju režisoriem, ko autore gudri skandina, bet man filma likās ļoti normāls kino gabals. Garlaicīgi nebija, bet aiz sajūsmas arī nekliedzu. Prieks vienīgi, ka latviešu valodā.

tukšs raksts, tajā pašā satori.lv liene linde uzrakstījusi daudz labāk