Stīga Lārsona Millennium triloģijas otrā daļa Meitene, kas spēlējās ar uguni, kuras darbība risinās gadu pēc romānā Meitene ar pūķa tetovējumu aprakstītajiem notikumiem, savā kinematogrāfiskajā izteiksmē atgādina tipisku televīzijas filmu un ir saņēmusi "pērienu" no skandināvu kinokritiķiem (arī filmas ieņēmumi salīdzinājumā ar iepriekšējās filmas Meitene ar pūķa tetovējumu panākumu lauriem – ap 130 milj. dolāru, kas bija līdzvērtīgi peļņai no Holivudas analoga, kuru 2011. gadā uzfilmēja Deivids Finčers, – bija daudz knapāki.).
Skarbi un dokumentāli
Tomēr, manuprāt, ar 2009. gada ekranizāciju notikusi kāda teju objektīvas iedabas pārpratumu virkne. Pirmkārt, iecerētajai filmu triloģijai mainījās režisors – Nilsa Ardena Opleva vietā stājās Daniels Alfredsons, cilvēks, kurš strādā daudz reālistiskākā manierē, tāpēc skarbā "mūsdienu" filma ar drebošo "dokumentālo" kameru ievērojami zaudēja retro noskaņu ainās, no kādām bija veidota krietna puse pirmās filmas. Būsim arī godīgi pret pirmavotu – Stīga Lārsona Millennium otrā daļa ir daudzu literatūrkritiķu atzīta par vājāko posmu visā triloģijā. Lielu sižeta daļu aizņem Līsbetas Salanderes šaušalīgās, pazemojošās pagātnes noskaidrošana, kas, saprotams, visā triloģijā ir svarīga sastāvdaļa, jo ļauj saprast, kāpēc Līsbeta – autiste, sociopāte, gots un panks, vienlaikus talantīga hakere un asredzīga, jūtīga personība – ir tāda, kāda viņa ir. Taču šī viena tēla biogrāfijas būvēšana pamatīgi bremzē kriminālsižeta attīstību trillera iekšējā struktūrā, pat ja tā ir daļa no intrigas – Līsbetas tēvs krievs izrādās iesaistīts cilvēku tirdzniecībā no Austrumeiropas un prostitūcijas mafijas tīklā Skandināvijā. Tieši dzīvās miesas tirgus un ar to saistītais teju starptautiska mēroga sazvērestības tīkls tad arī ir Meitenes, kas spēlējās ar uguni centrālā lieta, kuru izmeklē Līsbetas partneris – žurnālists urķis Mīkaels Blumkvists.
Askēzes režīmā
Otrkārt, 2009. gada filmas budžets bija vairāk nekā pusi mazāks (I daļai tas bija 13 milj. eiro, II – tikai četri miljoni), bet, neraugoties uz taupības režīmu, Meitene, kas spēlējās ar uguni kopsummā izrādījās pelnošāka par visu slavēto I sēriju – ar četru miljonu budžetu tās ieņēmumi bija gandrīz 70 miljonu, tātad proporcionāli – pusotru reizi lielāki nekā Meitenei ar pūķa tetovējumu. No komercijas viedokļa ar II sēriju viss bija, kā smejies, okidoki.
Treškārt un galvenokārt – tieši Meitene, kas spēlējās ar uguni veidoja galvenās lomas tēlotājas Nomi Rapasas (Hilda Noomi Noren Rapase) starptautiskā starta CV. Līdz tam ar starptautiski pamanīto debiju Millennium I daļā 1979. gada nogalē Jēvleborjā aktrises un flamenko dziedātāja ģimenē dzimušo zviedru un spāņu asiņu skuķēnu Nomi uztvēra vien kā interesantu, eksotisku neskandināvisku tipāžu, taču pēc dramatiskā tēlojuma tieši otrajā Millennium filmā par Rapasu jau nopietni sāka interesēties Holivudas aģenti. Kaut gan Rapasas radošā biogrāfija aizsākās jau septiņu gadu vecumā – kā jau tas ar aktieru, muzikantu bērniem gadās, sevišķi mazās zemēs. Kad sāka filmēt Millennium, Nomi bija gandrīz trīsdesmit, ģimenes dzīve un dēls Levs. "Es nekad nejutos kā īsta zviedriete, ar tādu nosvērtu, mierīgu, neiedragājamu raksturu. Esmu eksplozīva, mīlu haosu, temperamentīgas trakulības, neprātīgu rīcību. Šai ziņā Līsbetu varu saprast – pati esmu autsaidere klīrīgajā zviedru sabiedrībā. Arī ārēji es galīgi neatbilstu priekšstatam par skandināviem," Nomi atzīstas franču žurnālam Elle.
Nomi Holivudas takas
Tāpēc izbrīnu ne kripatu neizraisa fakts, ka Nomi pirmā Holivudas filma bija Gaja Ričija režisētais Šerloks Holmss, Ēnu spēles (2011), kurā viņa tēlo… čigānieti Simzu. Filmas iespaidīgie komercpanākumi, saprotams, deva bonusa punktus visiem projektā iesaistītajiem aktieriem.
Nākamais darbs Holivudā – jau lēciens augstākajā līgā – režisora Ridlija Skota kosmiskajā filosofiskajā līdzībā Prometejs, kurā Rapasa provēs izkonkurēja Džemmu Artertoni, Keriju Maligenu un Natāliju Portmenu (!). Vizuāli efektīgā filma "nepazudināja" nedz Rapasas tēloto kosmosa pētnieci Elizabeti Šovu (à la Sigurnijas Vīveres varones prototipu no Svešajiem/Alien), nedz viņas tuvāko ekrāna partneri Maiklu Fasbenderu androīda/robota lomā. 2012. gadā Nomi piedalījās arī pretrunīgi vērtētajā riskanti erotiskajā Braiena di Palmas trillerī Kaisle/Passion, kurā lieliski tika galā ar aukstasinīgas, gudras maniakālas slepkavas lomu. 2013. gads Rapasai vēlreiz atnesa sadarbību ar Nilsu Oplevu, Meitenes ar pūķa tetovējumu režisoru, – tikai šoreiz Holivudā, kur viņa partnerībā ar britu Kolinu Farelu izstāstīja rēnu kriminālās mīlas dēku filmā Par vienu mazāk/Dead Men Down. Kaut arī filma nepavisam nav šedevrs, tās centrālo personāžu trijotne – Nomi Rapasa, Izabella Ipēra (Nomi varones mamma) un Kolins Farels – ir varoņi, kuru samežģītajiem likteņiem lielpilsētā patiesi jūti līdzi.
Pēdējo Stīga Lārsona Millennium triloģijas daļu Meitene, kas izpostīja sirseņu pūzni skaties kanālā LNT 9. oktobrī plkst. 22.10!