Tieši šonedēļ burvīgajā basku pilsētā Sansebastjanā notiek 62. Starptautiskais kinofestivāls, kura programmā ir gan Lietuvas, gan Latvijas filmas (Modris, Akmeņi manās kabatās; retrospektīvajā Austrumeiropas filmu skatē iekļautas filmas Vogelfrei un Kolka Cool). Sansebastjanā balvu par ieguldījumu pasaules kino saņem amerikāņu zvaigzne Denzels Vašingtons. Neiztikt arī bez Vašingtona kārtējā trillera Stabilizators/The Equalizer, kas šajā nedēļā sāk savas gaitas Latvijas kinoteātros.
Latvijas kinoteātru repertuāra kontekstā gan krietni svarīgāks ir fakts, ka šonedēļ tajos sāk demonstrēt pirmo Latvijas un Lietuvas kopražojuma spēlfilmu Spēlmanis. Savu starptautisko pirmizrādi tā piedzīvoja pirms gada tieši Sansebastjanas festivālā. Lūk, kāds simpātisks notikumu paralēlisms, kas vienotā buķetē sasien gan pērnā gada, gan aktuālos notikumus, apliecinot cienījamā un tradīcijām bagātā Sansebastjanas festivāla vērību un interesi par Baltijas valstu kino tagadni un neseno pagātni. Turklāt "paralēlisma" vārdā vēl piesviež klāt arī nevīstošo action zvaigzni Denzelu Vašingtonu, kurš savos 60 gados spēj rosīties trillera formātā.
Kas notiek kaimiņvalstu kino
Lai cik jocīgi tas arī šķistu, Spēlmanis ir pirmais darbs, kurā savus spēkus spēlfilmas formātā apvienojuši divu kaimiņvalstu – Latvijas un Lietuvas – kolēģi. Jāpiebilst, ka Latvijas un Igaunijas sadarbība šajā laika posmā ir bijusi daudz aktīvāka, kopīgi veidotas gan vairākas spēlfilmas (Labās rokas, Vientuļā sala), gan animācijas filmas, gan dokumentālie darbi.
Iespējams, nav ne īstais laiks, ne vieta iegrimt apcerē par mazu valstu kinematogrāfiju un to lielo izaicinājumu – mēģināt uzrunāt auditoriju ne tikai savā valstī ar ļoti ierobežotu skatītāju loku, bet arī ārzemēs. Diemžēl pēdējos 20 gadus mūsu kaimiņvalstu filmu klātbūtne Latvijā bijusi minimāla, un tas pats attiecas uz latviešu filmu klātbūtni Lietuvā vai Igaunijā. Protams, mēs visi daudz labāk zinām, kas notiek Breda Pita karjerā un ģimenē, nevis to, kas notiek, teiksim, Lietuvas kino. Un nezin kāpēc uzskatām, ka citādi nevar būt.
Pēdējos 20 gados Latvijas kinoteātros (nevis festivālu režīmā) ir izrādītas divas Lietuvas spēlfilmas: lietuviešu varoņeps Tads Blinda. Leģendas sākums un pavisam nesen visai sekmīgi startējusī Ekskursante – filma par mazu meiteni padomju režīma zvērībās. Pirmā no tām smagi izgāzās, otrā – emocionāli uzrunāja samērā plašu skatītāju loku. Kā klāsies Spēlmanim – filmai, kura risināta ne vairs vēsturiskā kiča vai vēsturiskās drāmas formātā, bet gan piedāvā ļoti provokatīvu, jā, pat ētiski riskantu mūsdienu materiālu? Jautājums paliek atklāts.
Likme – dzīvība
Filmas Spēlmanis galvenais varonis ir talantīgs ārsts Vinsents, kurš strādā ātrajā palīdzībā, regulāri saņem vimpeļus par labu darbu, taču cieš no azartspēļu atkarības. Viņam ir parādi, viņu vajā šaubīgi tipi, prasot atdot lielas naudas summas. Vinsentam piemīt spēja ne tikai glābt dzīvību ekstremālās situācijās, bet arī radīt pagrīdes totalizatoru, kurā viņš var izmantot savas mediķa zināšanas. Vārdu sakot, Vinsents un viņa kolēģi azartiski iesaistās interneta totalizatorā, kurā katrs interesents var ielūkoties slimnieku lietās, slimības vēsturēs, ārstu atziņās un izmeklējumu rezultātos un slēgt derības uz lielām summām par to, kurš pirmais no slimniekiem dosies nebūtībā... Pabaiss, ētiski apšaubāms stāsts, ko sacerējis lietuviešu duets Igns Jonīns (viņš arī ir Spēlmaņa režisors) un Viļņas Universitātes asociētais profesors, teātra speciālists, TV raidījuma vadītājs Kristups Saboļus.
Spēlmanim piemīt gan spēcīga intriga, gan ambīcija lietot visai radikālus izteiksmes līdzekļus – vispirms provokatīvā scenārija līmenī, kurā bez nāves totalizatora tēmas ir arī ticami radīta sociālā vide – šis bezgalīgais skrējiens pakaļ naudai, kuram tiek pakļauti arī smagu darbu strādājošie ātrās palīdzības mediķi.
Precīzas sociālās vides detaļas
Latvijas pienesums Spēlmanī vispirms ir operatora Jāņa Eglīša darbs – viņa radītais filmas vizuālais stils, kurā atrasts vārdos nenoformulējamais līdzsvars starp reālismu, mūsdienu vides atpazīstamību un apzinātu attēla estetizāciju, stilizāciju, to nosacītības pakāpi, kas ļauj pieņemt un padara ticamu Spēlmaņa sižetu. Filmas vizualitāte ir viens no tās spēcīgākajiem trumpjiem. Filmā gan nav Latvijas aktieru, kas varētu to pietuvināt mūsu auditorijai, kaut nenoliedzams Spēlmaņa atradums ir galvenās – Vinsenta – lomas tēlotājs Vītauts Kaņušonis – daudzpusīga personība ar krāšņu biogrāfiju. Viņš ir nodarbojies gan ar biznesu, gan teātra režiju, patlaban ir pasniedzējs un teātra vadītājs. Vinsents ir viņa pirmā lielā kinoloma, un tā ir pārliecinoša. Ievu, Vinsenta kolēģi un iemīļoto, atveido Amerikā dzīvojošā Ūna Meka, Ņujorkas avangardista lietuvieša Jona Meka meita, kura, gatavojoties Ievas lomai, būtībā teju no jauna apguvusi lietuviešu valodu, kuru līdz tam faktiski Amerikas ikdienā nav lietojusi.
Filmas Spēlmanis kontā ir dalība vairākos desmitos starptautisku festivālu, tā ir saņēmusi balvas Lietuvā – 2014. gadā atzīta par gada labāko filmu. Filmu ir producējusi Uļjana Kima – viena no veiksmīgākajām Lietuvas producentēm; producents no Latvijas puses ir Roberts Vinovskis. Viņu kopdarba rezultāts ir izaicinošs darbs, kas sekmīgi izmanto gan trillera elementus, gan precīzas sociālās vides detaļas un nevairās uzdot ļoti tiešus un neērtus jautājumus. Nesen kļuva zināms, ka Lietuva Spēlmani ir izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars labākās ārzemju filmas kategorijā.
Spēlmanis
Lošejas
Drāma, trilleris. Lietuva, Latvija. 2013.
Režisors Igns Jonīns
Lomās: Vītauts Kaņušonis, Ūna Meka
Vairāk par filmu: www.losejas.lt