Foto: Publicitātes foto

Grāmatas Baltiešu gredzens recenzija. Baltvācu tetraloģija

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

9 komentāri

11. aprīlis, 2013, 20:51

ne

tautas labākā daļa nesadarbojas, Ja jau tik gudri, tad taču to zin.

Atbildēt
1
0

11. aprīlis, 2013, 18:07

lost

Daži tūkstoši??? Brīvvalsts laikā te bija 70 000 tukstoši vāciešu. Patīk vai nē, bet viņi lielā mērā izveidoja Latviju, nemaz nerunājot par pilsētām.

Atbildēt
12
1

28. decembris, 2013, 23:22

ne tikai

vācieši Rīgā bija otra lielākā tautība.

11. aprīlis, 2013, 14:25

????latvieshiem

latvietis otram paliidz? latvietis otru paslavee? latvietis otru atbalsta? paarsvaraa nee! latvietis par otru suudzas, izsmej, apmelo, neiesaka nemt darbaa etc. no svensoniem, kas ar to jau nogurushi un vairs negrib klausiities

Atbildēt
4
1

11. aprīlis, 2013, 15:25

w

arī tā gluži nav. šādi vispārinājumi visbiežāk ir pa tukšo.

11. aprīlis, 2013, 13:20

Jā,

baltvāciešu tekstus ir grūti lasīt tieši attieksmes dēļ. Ja šajā grāmatā latvieši parādās vien kā sliktāki vai uzticamāki kalpi, tad ir tādu baltvācu autoru sacerējumi, kuros Latvijas zemē vispār neviena latvieša nav bijis. Tikai baltvācieši. Arī citi - krievi, leiši, igauņi - ne! Tas redzams, piemēram Rīgas 800-gades sakarā Karla Širrena biedrības Lineburgā izdotajā krājumā "Mūsu kopējā Rīga" (2001). Tas, ka latviešu nav Latvijā bijis, atklājas arī krievu izceļotājas Irinas Saburovas memuāros "Korabļi starovo goroda". Arī visnotaļ spoži uzrakstītajā V.Freimanes atmiņu grāmatā "Ardievu, Atlantīda!" latvieši parādās vien kā izsmejamas personas.

Atbildēt
4
2

12. aprīlis, 2013, 3:29

lustīgais nerris uz tirgus plača

Latviešiem vispār piemīt kaut kāda tāda neveselīga apsēstība ar šo savu tā dēvēto latvietību. Pie senām kultūras tautām - itāļiem, grieķiem, ebrejiem, portugāļiem - tā kaut kas nav novērots. Varbūt tāpēc, ka viņiem nekas vairs nevienam nav jāpierāda. Nu, piemēram. Baltvācietis uzraksta savas atmiņas par dzīvi Latvijā. Bet latvietis tā vietā, lai ar interesi izlasītu šīs atmiņas un iepazītu LV no baltvācieša redzespunkta, šķendējas un pārdzīvo, ka viņam, lūk, šajā baltvācieša atmiņu grāmatā nav ierādīta pienācīga vieta vai pat galvenā loma.

12. aprīlis, 2013, 3:15

lustīgais nerris uz tirgus plača

Freimanes Atlantīdā latvieši tikpat kā neparādās vispār, izņemot Ulmaņa kabineta ministru, kurš gāja slepeni konsultēties pie Freimanes tēva, un aktrisi (Štengeli?), kurai ar Freimanes tēvu bijis romāns. Jā, un lauksaimnieku, pie kura Freimane skolas gados strādāja vasaras praksi... Nevienā no šīm epizodēm neparādās ne mazākais izsmiekls. Tāda, acīmredzot, bijusi tā dzīves īstenība - baltvācieši dzīvoja savā vidē, krievi -savā, un ebreji - savā. Un tas ir arī tas, par ko katrs raksta savās atmiņās. Ja ar latviešiem nekādas īpašas vai nozīmīgas saskarsmes nav bijis, tad viņi šajās atmiņās neparādās.

11. aprīlis, 2013, 15:18