Izrādes MarLenī recenzija. Visus apbur un mirst

!977. g. vietā vajadzēja būt 1997, Jūs kā annāļu priekšzīme, varējat saprast, žēlot, labot. Fakts ar "Pavasara atmodu" ir tikpat saistīts ar tēmu kā Putniņas bibliogrāfija :) ar Liepājas teātra pieminēšanu. Bet, ko nu par veciem laikiem, Bebu māt/ tēss, tad jau vienai liepājniecei un vienai nacionākistei :) bija silti sāni, tagad padzisuši, bet vienalga mīksti...Par Lūriņu es i' negrasos klusēt, es pat zinu no kā viņai tas bērns. No Egliena, pats atzinās! Tāda jāraugās uz latviešu teātra vēsturi, vot, lūk, rau,skat, pavej... Tad vēl esmot vismaz viena, kuru tas tēviņš dauzot, tādai vaj'g ar' ! Kurš? Jaunākajā iestudējumā Puga, lielākos vaigus glaudot, tad jau ar dabūšanos lāgā nav...Es apjautājos, vai tad nu skaidri laukā teiks, minstījās, ka vairāk ne...,mazāk arī ne. Par 5-6 gadu jaunumu aizlaikus un nevietā sarkasto/ izronizē. Tagadiņ ik kurš plātās, ka jau bērnu dārzā gājis vaļām. Esmu atbildīgs par kaut ko citu: uzrakstīju, pārsteidzoties, ka mīļākais, bet varbūt, ka tikai brūtējās, tā ir pavisam cita kvalitāte. Par JRT (tagadējo), sakarā ar pārlaicīgo orgānu modrību, neuzdrīkstos runāt. tur viss kā pie pagāniem/ mošķiem. Vai tad viņu Līgo vakaru, ar plikajiem gaisos skrejam, neredzējāt? Būtu Šīronu nenojaukuši, tad varētu jums tādas lietas pastāstīt... Jaukus svētkus papardēs un naktsvijolēs! Eimu slicināties, lai vecais Ačka brūvē/ tecina/ dzen gārdu šņapstu...

Tādas nu tās annāles ir. Vienalga tas ir par maz, lai teiktu, ka Ieva Puķe esot nesusi visu Nac. teātra repertuāru. Diez cik Kr. Salmiņam varēja būt gadu 1977. gadā? 5 vai 6? Un jau spēlēja uz Nacionālā teātra skatuves. Labi "Pavasara atmoda" JRT. Bet kādā veidā JRT ir saistīts ar Svetlanu Bless un faktu, ka I. Puķe ir viņas meita? JRT šajā gadījumā ir tikpat neitrāls kā VDT. Starp citu, JRT arī nav neviena t.s. vietējo teātra "slavenību" pēcteča, ja neskaitām Gundaru Āboliņu. Rēzija Kalniņa nav vienīgais I. Kalniņa bērns, tas tiesa. Bet vienīgā, kas saistīta ar teātri (par kura tēmu šis raksts un arī visa komentāru tēma - tā vismaz man šķiet). Nosacīta saistība ar teātri ir tikai vēl Martam Kristiānam Kalniņam - cik nu viņš ir dziedājis rokoperās, bet, cik man zināms, tas nekad nav bijis nevienā repertuāra teātrī, vienīgi atsevišķu projektu ietvaros. Par Ditu Lūriņu Jūs uzskatījāt par vajadzīgu paklusēt. Lai gan, ja par kādu teātrinieku atvasēm, varam runāt, ka tā nes Nacionālā teātra repertuāru, tad tieši par viņu. Ne jau par Ievu Puķi, ja viņa arī ir nospēlējusi Zentu "Zvejnieka dēlā" un vēl kaut ko Pētersona lugā.

Kas kasās, tas izkasa. Labi, vajadzēja teikt : sava vecuma lomās. bet, ka Puķe vien 2 lomas spēlējusi, tur jūsu annāles nebūs precīzas. Vēl Ieva spēlēja "Zaļajā zemē" (1996), V. Lāča "Zvejnieka dēlā ( Zentu- 1997), P.Pētersons " Fēliksā un Felicitā" (1998). Ja jau kasāmies, tad vēl vajag pieskaitīt, ka puķe JRT "Pavasara atmodā" spēlēja galveno sieviešu lomu, ja jau nirstam dzīlēs, meklēdami, kas bija pirms tam. Pati svarīgākā ziņa annālēm- Krišjānim Salmiņam, tolaik vēl Ievas mīļākajam, 1977. gadā NT M. Zīverta "Cilvēks grib dzīvot " tika uzticēta vadoša loma, izmēģinājuma trusīša statusā, bet tas bija pie Valda Lūriņa un tas jau vairs NT nav nozīmīgi. bet šo neņēma, līdz ar to arī šī nebija ar mieru! Padomā tikai! Jā, un tā Putniņa aizvien( paralēli vai vienotā taisnē patiesi nezinu, bet uzzināšu) piedalījusies vīra projektos ( sava). tagad sastādīsim sarakstu, cik sievas spēlējušas savu vīru iestudējumus, ja tās lomas štrīpota no karjēras lielā puse nost. Dodu jums priekšroku. Palieku samisumā, kāpēc Jūs vēl Rēziju iepināt? Vai tad Kalniņam tik vien bērnu? Un vispār tīši pārprasta mana doma, ko esu izteicis vienkārši eleganti. Jāuztaisa tas ūdens - Jums un man viens un tas pats, ne mazāk kā 200 gr+ 60 grādīgs uz miziņām. jauku Līgo nakti un papardes zieda meklēšanu. es savu jau atradu un iegriezu rasolā.

Anna Putniņa un Ieva Puķe ir Valmieras Drāmas teātra štata aktrises vismaz no 1997. gada. Vēstures annāles uzrāda, ka Nacionālajā teātrī Ieva Puķe ir spēlējusi vien 2 lomas ar 3 gadu starpību: Lienīte (Raiņa „Mīla stiprāka par nāvi”, 1997); Ieviņa (R. Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos”, 1994) - neviena no tām galvenā. Ja to sauc par Nacionālā teātra repertuāra nešanu, tad interesanti zināt, kā sauc to, ko Ieva Puķe kopš 2000. gada ir darījusi Valmieras Drāmas teātrī, kur viņai sezonā ir bijis pa trim četrām lomā, no kurām vismaz viena - galvenā kādā no pasaules un / vai latviešu klasikas iestudējumiem. Anna Putniņa kļuva par VDT akrisi jau 1995. gadā, bet pirms tam vēl divus gadus strādājusi Liepājas (!) teātrī. Arī viņa VDT vienmēr ir bijusi noslogota aktrise, turklāt mūždien paralēli spēlējusi sava vīra Laura Gundara projektos. Domājams, ka gan par vienu, gan otru šo lielisko aktrisi var tikai teikt, ka viņām, protams, paveicās vecāku protekcijas dēļ kādas jauniešu / bērnu lomiņas paspēlēt uz Nacionālā teātra skatuves jau studiju laikā, tomēr taisnības labad jāsaka, ka gan vienai, gan otrai labākais teātra karjerā saistās nebūt ne ar vecāku paspārni un izgādātajām iespējām. Tad jau tuvāk patiesībai būtu, ja būtu ņēmis uz grauda Ditu Lūriņu, piemēram. Diez vai Rēzijas Kalniņas tēva ietekme aizsniedzas līdz pašai Novosibirskai?

Maiga roka varbūt arī tāpēc, ka recenzenta kolēģis, fotogrāfs, aktrises dēls. Bilde gan neveiksmīga, aktrisēm pārāk izcentrētas kājas. Lai aizrautos elpa, katrai detaļai jābūt perfektai. Bet vispār bēdīgi. Ja jau trīs zvaigznītes, tad pamatojumam vajadzētu būt.