Tam, kā veidota poētiskā lekcija Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi, ir attāla līdzība ar aktrises Allas Demidovas sudraba laikmeta, Josifa Brodska, Aleksandra Puškina poētiskajām programmām, kurās attiecīgais laiks un dzejnieks iepazīts pilnībā – gan caur personību, gan dzeju. Arī Viļa Daudziņa lekcijas pamatā ir laikmeta izpēte, muzeja materiālu, Eduarda Veidenbauma un mazāk zināmā Kārļa Veidenbauma dzejas studijas. Taču ar apgūto vēsturisko materiālu aktieri skatītāju nenomāc. Izpētītais pasniegts informatīvi ietilpīgi, bet nepārspīlējot ar faktu daudzumu. Lekcijai ir vairāk dialoga forma – Vilis Daudziņš un Mārtiņš Meiers nesludina no katedras, bet atgādina zināmas, lasītas un arī aizmirstas lietas.
Visas podziņas ciet
Uz Mūzikas nama Daile skatuves atrodas tikai mikrofona statīvi, ekrāns un projektors, uz kura aktieri izvieto fotogrāfijas, zīmējumus, rokrakstus, kartes. Viņi uznāk, draudzīgi sasveicinoties, pašapzinīgi un glīti ģērbušies baltos kreklos un pelēkās vestēs, – apģērbs Veidenbaumiem ir gan pašdisciplīnas, gan estētiska kategorija.
Izrādes struktūrā informatīvs stāstījums mijas ar Kārļa un Eduarda dzejas lasījumu (reizēm no lapas, reizēm no galvas), kultūrvēsturiskām atkāpēm un muzikālām starpspēlēm, kuras vada visu laiku klātesošais Jēkabs Nīmanis, variējot ar pieciem dažādiem instrumentiem. Sākumā aktieri sniedz panorāmisku skatījumu uz laikmetu XIX gadsimta beigās, no putna lidojuma paraugoties uz Krievijas impēriju, kuras guberņas īsi pēc dzimtbūšanas atcelšanas slīgst tumsonībā un analfabētismā, un valdnieki to pat vēlas un veicina. Lielākā sabiedrības daļa ir neizglītota – 80% analfabētu statistiku "bojā" Baltijas guberņas, kur savukārt ir 80% lasīt un rakstīt pratēju. Skats sašaurinās uz Vidzemi, kur kā divi asni līdzenumā izslejas brāļi Veidenbaumi: Eduards un Kārlis savās Kalāču mājās. Veidenbaumu vectēvs, starp citu, ir viens no pirmajiem latviešiem, kas spējis nopirkt saimniecību. Samērā modernu saimniecību, kas, prasmīgi vadīta, nes pietiekamus ienākumus, lai bērni varētu mācīties ģimnāzijā un vēlāk universitātē.
Izglītība šiem jaunajiem puišiem ļauj ieraudzīt pasauli plašākās kopsakarībās, redzēt sabiedrības uzbūvi, notikumu cēloņus un sekas un nonākt pie zināmā mērā stoiska pasaules skatījuma un ticības augstākam spēkam (liktenim), nevis personalizētam dievam. Izglītība un pašizglītība divdesmitgadīgos puišus paceļ arī virs latviešu vidusmēra vides. Lielākais nezināmais līdz šim bijis Kārlis, kura vārdā runā Vilis Daudziņš. Brāļu attiecības mazliet atgādina Mocarta un Saljēri modeli, taču bez Saljēri greizsirdības un skaudības. Gluži otrādi. Pārsteidz Kārļa nopietnais, nosvērtais raksturs (kreklam visas podziņas ciet un kaklasaite perfekti pa vidu) un pienākuma apziņa. Tik jaunos gados uzņemties lielu atbildības nastu – rūpes par saimniecību, ģimeni, kalpiem, upurējot citu labā savas intereses un vēlmes, atsakoties no studijām augstskolā. Taču arī viņam ir savas ambīcijas. Tāpēc brīžiem brāļu starpā rodas pa saspīlētam mirklim.
"Iedzer, brāli!" Periodi
Katram no Veidenbaumiem dzejā un dzīvē ir sava balss. Kārlis ir piesiets dzīves realitātei, kur dominē darbs un pienākums. Ar laiku balsī ieskanas nogurums, skumjas un rezignācija. Dzeja ir, bet nav vēl skaidrs, vai Kārlis ir dzejnieks. Jo dzejnieks nav tikai talants un pašizglītošanās, dzejnieks ir arī liktenis. Tā arī atšķirība no brāļa.
Eduarda temperaments ir nervozāks (apkaklīte vaļā un kaklasaite nomesta), ideja un protests izlaužas ar intelektuālu agresiju, niknumu, nospriegotu jūtu un sajūtu lādiņu. Mārtiņa Meiera izaicinošais un ironiskais tonis pauž, ka izglītība nedara laimīgu. Ne tas, ka Eduards zina 10 valodas, atdzejo Horāciju un Šilleru, studē jurisprudenci, ne ironija neglābj viņu arī no ļoti depresīviem brīžiem un pašnāvības domām. Komiski ir nepraktiskā Eduarda centieni radīt uzvedības un ētikas likumu kodeksu Kalāču kalpu saimei – tur paredzēta soda nauda par lamāšanos, plītēšanu utt. Tas patiesībā ir aizkustinošs Eduarda mēģinājums mācīt cilvēkiem lietderīgi un apzināti patērēt laiku, mācīt, kā uzlabot savus apstākļus, lai prastu sadalīt spēkus (tai laikā viņš strādā pie sava Apcerējuma iz mehānikas). Viņa paša dienasgrāmatā laika sadalījums ir pa stundām, kurā "iedzer, brāli!" periodi atzīmēti varbūt tikai reizi mēnesī kā tukšs kvadrāts, ne ar ko neaizpildīts laiks.
Savās programmās aktrise Alla Demidova nereti citē vecmāmiņas teikto: "Cilvēki var satikties kaut uz trim minūtēm. Bet tā, lai sastopas dvēseles. Gaidi šīs trīs minūtes. Un meklē." Izrādes muzikālā daļa ir tas laiks un telpa, kas Kārli un Eduardu vieno virs darba, pienākumiem un slimībām. Garīgā, dvēseles dzīve. Uz īsu brīdi tā paceļ virs sadzīves. Rada kopību. Ne tikai maize un nauda, arī cita realitāte ir tikpat svarīga. Kopā ar Jēkabu Nīmani noausts vienkāršs, bet azartiski priecīgs skaņu tīkls. Eduarda stabulīte uzrunā, Kārļa sitamais instruments atsaucas. Bijušās domstarpības vai nesaprašanās šajā saspēlē izlīdzinās. Viņi runā savā īpašajā Kalāču valodā. Viņu sabiedrībā pavadīt vakaru ir labi.
Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi
Mūzikas namā Daile
14. oktobrī plkst. 18 8. novembrī plkst. 19